Aktrisei Aizupei grūti atgūties pēc filmas "M.O.Ž" šausmām. FOTO

Izrādīta starptautiskos festivālos un saņēmusi kritiķu atzinību, mūsdienās pirmā pašmāju šausmu filma „M.O.Ž.” jeb „Man in Orange Jacket” beidzot nonākusi arī uz Latvijas kinoekrāniem. 19. februāra vakarā radošais kolektīvs un viņu viesi, piemēram, režisors Jānis Nords ar dzīvesbiedri, aktieri Andris Bulis, Rihards Lepers, Kaspars Znotiņš un citi pulcējās filmas pirmizrādē kinoteātrī ”Forum Cinemas Citadele”.

Zinot, ka filma ir stāsts par to, kā ostas īpašnieku un viņa sievu noslepkavo no uzņēmuma atlaists strādnieks, skatītājs ir gatavs ilgstošām pakaļdzīšanās ainām, taču ir intriģējoši pārsteigts, redzot, ka puisis „oranžajā vestē” vērsim pie ragiem ķeras un visu nodara jau pirmajās filmas minūtēs. Filmā piedalās tikai trīs galvenie aktieri, no kuriem pieredzējušā Āra Rozentāla varonis tiek novākts tik ātri, ka nav jēgas pat nākt uz pirmizrādi. Kolīdz esi paguvis paredzamībā nopūsties, ka visu tālāko filmu slepkava droši vien vajās Antas Aizupes varoni, brutāli tiek noslepkavota arī viņa. Lai arī slepkavas slimīgo fantāziju ilustrēšanai epizodiski talkā nāk dvīņumāsas, viss tālākais ir uz krievu aktiera Maksima Lazareva pleciem, un tas jau kļūst interesanti. Iznesot līdz kaulam reālistiskas slepkavības ainas, kas liek nojaust, ka režisors Karapetjans tik tiešām ieskatījies acu zīlītēs mirstošam cilvēkam, galvenais varonis skatītāja riebumu nevis atstāj pie līķiem, bet gan prasmīgi vada tēla sirdsapziņas, tukšas alkatības un morāles virzienā.

„M.O.Ž.” filmēšana ilgusi četrus gadus, kuru laikā aktrisei Antai Aizupei nācies sīki un smalki izpētīt šausmu filmu tapšanas nianses – kā ārzemju filmās aktieri dur, saļimst un kā baiļu brīdī elpo –, teju piedzīvojot emocionālu sabrukumu. „Daudz asiņu, asaru, šausmu un izmocīta cilvēka tuvplānu,” pasmaida aktrise, kuru TV skatītāji labi pazīst arī kā seriāla „UgunsGrēks” bārmeņa Gunāra bijušo sievu Signi. Anta atzīst, ka trakākā bijusi pēdējā epizode. „Aiks zvanīja un teica: „Atbrauc, mums vēl jāpiefilmē viena epizode — kā nogalina...” Mierināja, ka tas nebūšot nekas traks — filmēšot tikai no mugurpuses. Taču beigās tā bija pati smagākā diena visā filmēšanas laikā,” stāsta aktrise, piebilstot, ka pēc tās nav spējusi emocionāli atgūties vairākas dienas. „Ja jātēlo bailes visaugstākajā pakāpē — ka bēdz no slepkavas, esi sadurta un asiņo —, tas nav nekas patīkams,” atzīst Anta, vienlaikus slavējot režisora profesionalitāti.

Kasjauns.lv / Foto: Mārtiņš Ziders