TSI pētījums: maģistra grāds un darba pieredze ir panākumu atslēgas darba tirgū
Tava izglītība
2024. gada 19. janvāris, 10:00

TSI pētījums: maģistra grāds un darba pieredze ir panākumu atslēgas darba tirgū

Reklāmas projekts

Ikviena jaunā profesionāļa sapnis pēc augstskolas absolvēšanas visdrīzāk ir kļūt par pieprasītu profesionāli darba tirgū, ieņemt vadošu amatu, saņemt augstu atalgojumu.

OECD - The Organisation for Economic Co-operation and Development pētījums ("Education at a Glance 2023") parāda, ka maģistra izglītība ir saistīta ar vairākiem pozitīviem aspektiem, piemēram, samazinās bezdarba risks, kā arī ir iespējams sasniegt augstāku novērtējumu daba vietā, jo darba devēji atzinīgāk novērtē, ka cilvēki ar maģistra izglītību ir kritiskāk domājoši darbinieki nekā cilvēki ar bakalaura izglītību. Un, protams, viņiem ir augstāki ienākumi, jo cilvēki ar maģistra izglītību vidēji pelna vairāk nekā cilvēki ar bakalaura izglītību vai vidējo izglītību.  

Pēc Eurostat datiem 2022. gadā ES 20-34 gadus vecu absolventu nodarbinātības līmenis bija 81,5 %, Latvijā - 84,7%*.

Vai studēt maģistrantūrā?

Iemesli, kāpēc būtu nepieciešams iegūt augstāko izglītību un studēt maģistrantūrā, katram var būt dažādi, taču TSI, Transporta un sakaru institūta maģistra studenti aptaujā uzsver, ka visvērtīgākais, ko var iegūt, ir zināšanas (55,6%). TSI informācijas sistēmu vadības maģistre Sanita Bringmane atzīst, ka studijas uzsāka, jo vēlējās papildināt un nostiprināt savas zināšanas, kā arī izaicināt sevi: “Izvēle par labu TSI noteica tas, ka es šeit atradu tieši tādu studiju programmu ar konkrētiem priekšmetiem, kādus vēlējos apgūt. Manuprāt, maģistrantūra ir loģisks turpinājums iegūto zināšanu nostiprināšanai tiem, kas nevēlas apstāties pie sasniegtā.”

TSI maģistra programmas ir veidotas, balstoties uz darba tirgus pieprasījumu, lai studenti saņemtu aktuālākās un darba tirgum vispiemērotākās zināšanas. Augstskola regulāri uzrunā darba devējus un sadarbības partnerus, izzina darba tirgus tendences, lai studenti iegūtu vērtīgu un pieprasītu kvalifikāciju. Kā otro svarīgo aspektu studenti ir atzīmējuši pieredzi - gan pasniedzēju, gan studiju biedru. Pieredze ir vērtīgs resurss, kas ļauj mums mācīties gan no savām kļūdām un veiksmēm, gan arī no kursabiedru vai pat pasniedzēju pieredzes. Tā mums palīdz attīstīt izpratni, meklēt kopsakarības un spēt kritiski domāt vienu soli uz priekšu. Pasniedzēju pieredze ir neaizstājama, jo viņi ir ieguvuši plašu zināšanu, prasmju un kompetenču bāzi savā jomā. Viņi var sniegt vērtīgus padomus un atbalstu, palīdzot ikvienam studentam attīstīties kā profesionālim. Savukārt informācija, ar kuru dalās kursa biedri, var uzlabot vispārējo izglītības pieredzi, sniedzot dažādas perspektīvas un praktiskas atziņas.

Profesionāļi izvēlas studēt maģistrantūrā atkārtoti  

Aptaujas rezultāti liecina, ka pēc bakalaura grāda iegūšanas ceturtā daļa absolventu turpināja studēt maģistrantūrā bez pārtraukuma. Savukārt vairākums ir tie, kas atgriezās augstskolas solā arī pēc vairāku gadu pārtraukuma. “Es izvēlējos šīs studijas, jo tas bija mans sapnis jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ. TSI es ieguvu ne tikai teorētisku, bet arī praktisku pieredzi. Manuprāt, ir jāmācās visu laiku un nepārtraukti, visa mūža garumā, jo tehnoloģijas mainās, mūsu dzīve mainās, un, lai būtu vienmēr zināšanu kalna virsotnē, nekad nedrīkst apstāties.” stāsta TSI absolvents Andrejs Soboļevs. 

Šogad vairākumam studentu (73,3%) šis bija pirmais iegūtais maģistra grāds, taču 26,7% izglītība bija iegūta jau pirms tam. Savukārt tiem, kas izvēlas turpināt izglītoties pēc bakalaura grāda iegūšanas, ir lieliska iespēja studēt kopā jau ar pieredzējušies profesionāļiem, tādējādi smeļoties arī viņu pieredzi un gūstot ieskatu viņu darba ikdienā, kā arī paplašinot savu kontaktu loku. Profesionāļi bieži vien izvēlas otro vai pat trešo reizi studēt maģistrantūrā, lai paaugstinātu savas zināšanas. Mūsdienās šāda tendence nebūt nav pārsteidzoša, jo darba tirgus prasības arī nemitīgi aug. Tāpēc bieži vien vidējā vai augstākā līmeņa vadītāji lemj par labu papildus iglītībai.

Zināšanas + diploms = augstāks amats un darba devēja novērtējums

Vienlaicīgi studenti norāda, ka diploms paaugstinās viņu kā speciālista statusu (33,3%). Piemēram, valsts iestādēs nereti vadošos amatus ieņemt var tikai ar augstāko izglītību, kā arī atalgojums ir atkarīgs no iegūtā izglītības līmeņa. Jāpiemin, ka arī paši darba devēji nereti novērtē un priekšroku amatu konkursos dod tiem cilvēkiem, kam ir ne vien darba pieredze, bet arī augstākā izglītība.

TSI jaunie profesionāļi uzskata, ka diploms sniegs iespēju iegūt augstāku amatu (31,1%), būs iespēja nomainīt darbības sfēru uz to, kas interesē vai aizrauj vairāk (24,4%). Nereti maģistra grāds ir tieši tas, kas ļauj kritiskāk aplūkot savu darba ikdienu, kā arī saprast, kura iegūtās profesijas šķautne ir gan piemērotāka, gan arī pašam cilvēkam saistošāka. Arī TSI studentu vidū ir tādi profesionāļi, kas nereti savas karjeras laikā saprot, ka labprāt vēlētos nedaudz pamainīt savu darbības jomu, tāpēc pārkvalificējas. Piemēram, TSI maģistra programmas var apgūt pat gada laikā, neskaitot diplomdarba izstrādi. Tādējādi tas ļauj īsāka laika posmā uzlabot kādu savas profesijas šķautni vai pat apgūt ko pavisam jaunu.

Kā pozitīva tendence ir vērtējama studentu uzņēmīguma attīstīšana, jo viņi uzskata, ka ir ieguvuši nepieciešamo zināšanu apmēru, lai varētu uzsākt attīstīt savu biznesa projektu jaunā līmenī (11,1%) vai uzsāktu īstenot savu biznesa projektu (arī 11,1%). 

Ko ņemt vērā, izvēloties programmu?

Lai atrastu sev vispiemērotāko programmu, noteikti ir jāveic kārtīga izpēte, lai nebūtu uzsāktas studijas programmā, kura beigu beigās pašam studentam nav interesanta vai pat piemērota. Nereti sabiedrībā runā par to, ka absolventi bieži vien nestrādā jomā, kuru ir studējuši. 57,8% TSI studentu kā reiz strādā tajā pašā nozarē, kuras studiju programmu šobrīd apgūst.

Visbiežāk maģistra programmas un to grafiks ir veidots tā, lai būtu iespējams apvienot studijas ar darbu, jo lielākoties visi studenti ir nodarbināti. Taču pirms uzsākt studēt, protams, ir jāizvērtē arī savi iekšējie resursi - gan laiks, kuru veltīt mācībām, darbam vai ģimenei, gan arī finansiālie aspekti. Dubultā diploma aviācijas vadībā un ilgtspējīgā attīstībā maģistra programmas students Stefans Bonhards jau kopš bērnības bija sapņojis par  lidmašīnām, viņu vienmēr pārsteidza aviācija:  “Es gribēju būt daļa no tās, tāpēc es izvēlējos šo programmu, jo, manuprāt, tā ir ļoti unikāla programma visā pasaulē. Ērti apvienojama ar darba grafiku, pat strādājot pilnu slodzi aviācijā, vienlaikus saglabājot tiešu kontaktu ar saviem pasniedzējiem.

Ja domas šaubās par studijām ārzemēs vai Latvijā, var apsvērt iespēju studēt dubultā diplomu programmu. Tas nozīmē, ka vienā studiju periodā ir iespējams iegūt vienlaicīgi gan Latvijas, gan ārvalstu partneruniversitātes diplomu.

Maģistra studiju programma visnotaļ būs jauns dzīves pavērsiens vai ceļojums ikviena studenta personīgajā un profesionālajā jomā. Tajā pašā laikā tas prasīs pamatīgu darbu, motivāciju, analītisko domāšanu un problēmu risināšanas spējas. Tā iespējams būs arī izaicinoša, bet visnotaļ vērtīga pieredze. 

TSI studenti kā galvenos iemeslus, kāpēc izvēlējušies studēt privātā augstskolā, norādīja studiju programmas kursu saturu (42,2%), elastīgo studiju grafiku (40%) un individuālo pieeju (8,9%). Lai arī privātajās augstskolās nav valsts budžeta vietu, ir pašas mācību iestādes, kā arī dažādu nozaru uzņēmumu piedāvātās stipendijas, kas sedz daļu vai visu studiju maksu.

Iespējams, tieši 2024. gads ir tas gads, kad tava jaunā apņemšanās varētu būt maģistra grāda iegūšana. Svarīgi atzīmēt, ka lēmumam par maģistra grāda iegūšanu ir jāatbilst individuālajiem mērķiem, vēlmēm un izvēlētās jomas profesionālajām prasībām. TSI ziemas uzņemšana ir atvērta līdz 31. janvārim, tādās studiju jomās kā datu analītika, mākslīgais intelekts, IT un projektu vadība, datorinženierija, elektronika, transports un loģistika, vadībzinātne un aviācija vadība. Ieskaties www.tsi.lv un pacel savu karjeru jaunā līmenī!

Rakstā izmantoti 2023. gada TSI studentu dati

* Statistics | Eurostat (europa.eu)