"Bloomberg": Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks varētu iekļūt Eiropas Centrālās bankas valdē kā pirmais Austrumeiropas pārstāvis
Latvija cīnīsies par vietu Eiropas Centrālās bankas valdē, cerot kļūt par pirmo Austrumeiropas valsti, kas pārstāvēta šīs iestādes augstākajā vadībā, vēsta “Bloomberg”.
“Es varu apstiprināt, ka Latvija plāno aktīvi cīnīties par vietu,” šai ekonomikas ziņu aģentūrai paziņoja Latvijas Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, kurš gan atteicās konkrētāk minēt, kuru kandidātu valdība plāno izvirzīt un kādam amatam. Līdz 2027. gada beigām Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadībā parādīsies četras vakances, ieskaitot pat prezidenta un viceprezidenta amatus.
Valdē ietilpst ECB prezidents, viceprezidents un vēl četras amatpersonas, kurus visus ieceļ uz astoņu gadu pilnvaru laiku. Pašlaik ECB prezidente ir Francijas pārstāve Kristīne Lagarda, kas iepriekš bija Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore, viceprezidents ir Spānijas pārstāvis Luiss de Gindoss, bet galvenais ekonomists ir Īrijas pārstāvis Filips Leins.
“Bloomberg” norāda, ka viens no galvenajiem kandidātiem uz vietu ECB valdē, kurā ietilpst sešas amatpersonas, ir Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. “Mārtiņš Kazāks ir atvērts šai iespējai,” aģentūrai apstiprināja Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns. “Tomēr šis ir politisks lēmums, un Mārtiņš par to konsultējas ar Latvijas finanšu ministru.”
Ziņas par Latvijas gatavību pretendēt uz amatu ECB vadībā sakrita ar dienu, kad Somijas centrālās bankas vadītājs Olli Rēns apstiprināja savu kandidatūru uz viceprezidenta amatu. Rēns ir pirmais, kurš publiski paziņojis par kandidēšanu pēc tam, kad to pagājušajā nedēļā atbalstīja Somijas finanšu ministre Rīka Purra. Visticamāk, viņa nāksies konkurēt sacensties ar Horvātijas centrālās bankas ilggadējo vadītāju Borisu Vujčiču, kā arī ar pieredzējušām savu valstu centrālo banku viceprezidentēm, piemēram, Portugāles pārstāvi Klāru Raposu un Grieķijas pārstāvi Kristīnu Papakonstantinu. Tikmēr Vācija cer pirmo reizi iegūt ECB prezidenta amatu, kamēr Franciju piesaista galvenā ekonomista vakance, norāda “Bloomberg”.
Latvijas izredzes stiprina fakts, ka pēc Bulgārijas pievienošanās eirozonai 2026. gadā Austrumeiropas valstis veidos vienu trešdaļu no eirozonas dalībvalstīm, taču tās vēl nekad nav bijušas pārstāvētas ECB valdē. Tomēr tāds pats arguments var kalpot arī par labu Horvātijas pārstāvim.
Nesenā “Commerzbank” ar mākslīgā intelekta atbalstu veiktā analīzē Kazāks tika izcelts kā viens no svarīgākajiem ECB politikas veidotājiem, kam būtu jāpievērš uzmanība. Kad nesenā intervijā Kazākam tika jautāts, vai tas nozīmē, ka viņam būtu jāpiesakās uz vietu ECB valdē, Kazāks atbildēja izvairīgi: “Es daru visu, ko varu, lai ietu uz priekšu,” viņš sacīja. “Tā būs politiķu izvēle.”
Ja valdē tiktu ievēlēts Kazāks, ECB iegūtu augsti novērtētu ekonomistu ar Londonas Universitātē iegūtu doktora grādu, norāda “Bloomberg”. Viņš kopš 2019. gada vada Latvijas Banku un šī gada februārī tika iecelts otrajam pilnvaru laikam. Kaut gan pagaidām nav publiski manīta citu potenciālo kandidātu interese, amats ECB vadībā teorētiski varētu interesēt arī Eiropas Komisijas ekonomikas komisāru Valdi Dombrovski, vēsta aģentūra. Jāpiebilst, ka pirms pārejas uz darbu Eiropas Komisijā Dombrovskis no 2009. līdz 2014. gadam bija Ministru prezidents, bet no 2002. līdz 2004. gadam arī Latvijas finanšu ministrs.
