Kur aiziet un ko redzēt? Nepabeigtais karš Talsos, bezgalīgās debesis Rēzeknē, Viktorijas laikmets Liepājā un Tukumā: izstāžu ceļvedis

Savukārt Dauderu greznajā savrupmājā Sarkandaugavā varam ieraudzīt grāciju, kāda valda Latvijas Nacionālajā Operas un Baleta teātrī. Bet Talsu novada muzejā gan valda pavisam citas noskaņas, jo tur atklāta izstāde “Nepabeigtais karš” par Latvijas nacionālo partizānu karu, kas ilga no 1944. līdz 1956. gadam. Toties Rēzeknē, Latgales vēstniecībās “Gors” Mākslas galerijā, tapusī izstāde “Bezgalīgās zilās debesis” radusies ietekmējoties no pašreiz notiekošā kara Ukrainā.

* Bijušā alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera savrupmājā un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidencē, tagad Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Dauderi nodaļas (Sarkandaugavā, Zāģeru ielā 7) Lielajā salonā līdz 27. janvārim skatāmi mākslinieces Ivetas Šmitas figurālās glezniecības darbi un autortehnikā tapušie gleznojumi uz zīda, kuros atspoguļoti mirkļi no baletdejotāju ikdienas dzīves.

Darbi izstādei “Kustībā esošie” radīti vairāk nekā divu gadu laikā. Tapšanas procesā autorei arī bija iespēja Latvijas Nacionālajā Operas un Baleta teātrī iepazīt baleta mākslinieku ikdienu gan mēģinājumu laikā, gan izrāžu aizkulisēs, un to fiksēt ar analogo fotofilmu kameru, bet iegūtie kadri vēlāk tika izmantoti vizuālo darbu veidošanā.

Kā ekspozīcijā redzams, darbu autori valdzina baleta kustību graciozitāte, estētika un smalkums, jo darbos baleta mākslinieki it kā notverti lidojumā, pat bezsvara stāvoklī, liekot apbrīnot cilvēka ķermeņa neierobežotās iespējas. Tomēr māksliniece uzsver, ka kustību māksla tikai šķietami ir skatuviski viegla, bet patiesībā prasa fiziski smagu un sarežģītu darbu, disciplinētību un lielas koncentrēšanās spējas.

Iveta Šmita ir beigusi Latvijas Mākslas Akadēmijas vizuālās mākslas nodaļu tekstilmākslā (2022) un turpina studēt glezniecību maģistrantūrā. Piedalījusies vairāk nekā 15 grupas izstādēs, bijušas arī personālizstādes. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un Vācijā.

Izstādes pēdējā dienā, sestdien, 27. janvārī, no pulksten 10:00 līdz 17:00 interesenti aicināti bez maksas izbaudīt greznā 19. gadsimta beigu savrupnama gaisotni un apskatīt muzeja pamatekspozīciju, kas vēsta par nama daudzveidīgo vēsturi. Savukārt pulksten 14:00 ikviens aicināts izstādē “Kustībā esošie” tikties ar tās autori mākslinieci Ivetu Šmitu un pēc tam gida vadībā doties ekskursijā pa muzeja ekspozīciju. Jāpiebilst, ka katra mēneša pēdējā sestdienā ieeja bez maksas ir arī LNVM patstāvīgajā ekspozīcijā Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Sīkāk internetā: www.lnvm.lv.

* Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā “Hoijeres kundzes viesu nams” (Kungu ielā 24) Stenderu konditorejā līdz pat 28. aprīlim skatāma izstāde “Viktorijas laika rotas” no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas. Pats modes vēsturnieks par izstādē redzamo stāsta:

“Pēc aristokrātiskā 18. gadsimta, kad Eiropā apģērbu un aksesuāru izvēli noteica dižciltīgo privilēģijas, nāca 1789. gada Franču revolūcija un līdz ar to izsīka dārgo, elites klases briljantu un unikālo rokām darināto juvelierizstrādājumu pasūtījumi. Eiropas pilsētās priekšplānā izvirzījās buržuāzija ar saviem morāles, ģimenes un materiālās vērtības apzināšanās vērtībām. Napoleona armijas cīņas 19. gadsimta sākumā radīja ievērojamu pieprasījuma kritumu pēc juvelierizstrādājumiem no zelta, ko radīja kara laikam raksturīgie taupības apstākļi. Tādejādi priekšplānā izvirzījās sieviešu rotaslietas, kas izgatavotas no daudz vienkāršākiem materiāliem – no slīpēta tērauda, Berlīnes čuguna, itāļu mozaīkas, sentimentālās un sēru rotaslietas no dabīgiem matiem un pērlītēm.

1837. gadā Lielbritānijas tronī stājas 19. gadsimta sākumā, Romantisma perioda ietekmē uzaugusī Viņas Majestāte karaliene Viktorija. Tieši pateicoties viņai, modē ienāk rotaslietas, kurās izmantotas dabīgu matu pīnes vai matu lokas, kas ierāmētas stikla ietvarā; neprecētām meitenēm raksturīgas rotas – koraļļi, tirkīzs, emalja, itāļu mozaīkas un nelielas dabīgās pērles. Šajā periodā tiek radītas piespraudes – Love Knots (mīlestības mezgli), kas bieži tika izgatavotas no zelta imitācijas, dēvētas par Pinchbeck. Tas izskatījās diezgan cienījami un, pateicoties daudz zemākajām izmaksām, salīdzinājumā ar zeltu, to ļoti iecienīja buržuāzija. Deviņpadsmitā gadsimta vidū no tā tika izgatavoti daudzi rotājumi – jostu sprādzes, Portbouquet ziedu turētāji, saktas, šatelīnas, auskari, diadēmas un rokassprādzes. Jauna rotaslietu iezīme Viktorijas laikmetā bija to masveida ražošana, kas radās vienlaicīgi ar industrializāciju. Parādījās juvelierizstrādājumu ateljē, kas radīja masveidā izgatavotas rotaslietas, tādējādi samazinot to izmaksas.

Par īpašu 19. gadsimta modes iezīmi kļuva pārī savienotas platas rokassprādzes, kuras valkāja uz plaukstas locītavām. Tās bieži tika izgatavotas no melnas samta lentes, kurai piestiprināta apzeltīta metāla aizdare ar akmens vai stikla rotājumu, atkarībā no pircēja rocības. Rokassprādzes bieži darināja no pērlītēm, matu pīnēm un dabīgo pērļu virtenēm. 19. gadsimtā palielinājās interese par itāļu dekoratīvo mākslu. Tā modē ienāca kamejas uz gliemežvākiem, Vezuva vulkāna lavas vai koraļļiem un mikromozaīkas no Romas, Florences un Venēcijas.

Otrā Rokoko perioda rotu stils mainās uz Historismu – rotaslietas atgādina Renesanses, Baroka un pat Gotikas elementus. Nosliece uz eksotiku Viktorijas laika juvelierizstrādājumos ieviesa interesi par Indiju, Persiju un Osmaņu Turciju, bet 1860-to gadu beigās radīja interesi par Japānu, ko mēdz saukt par Japānisma stilu. Savukārt 19. gadsimta beigās Eiropā dzima Modernisms, ko dēvē par Jūgendstilu. To raksturo rotājumi ar savītu ziedu motīviem, putnu, kukaiņu, sikspārņu un rāpuļu attēli un ziedu raksti. Tās bija piespraudes, sprādzes, ar korsetes palīdzību iezīmētajai smalkajai vidukļa līnijai, kuloni, rokassprādzes. Jaunais virziens saviem izstrādājumiem bieži izmantoja sudrabu, emalju un atlējumu.” 

Ieejas maksa: pieaugušajiem – 3 eiro, skolēniem, studentiem un pensionāriem – 2 eiro. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Savukārt Durbes pilī (tajā, kas Tukumā, Mazā Parka ielā 7) līdz nākamā gada 31. martam apskatāma, kāda cita izstāde, kurā arī varam “iegriezties” Viktorijas laikmetā – “Zili baltās pasaules valdzinājums”. Tā ir pirmā izstāde Latvijā, kurā apkopoti Latvijas muzejos un privātkolekcijās esošie angļu dekolētā fajansa izcilākie paraugi no 18. līdz 20. gadsimtam - grezni priekšmeti no 13 Latvijas muzejiem un divām privātkolekcijām - Daiņa Bruģa kolekcijas Bauskā, Agritas Tipānes kolekcijas Rīgā.

Izstāde apmeklētājiem sniedz patiesu estētisku baudījumu, atklājot gluži pārsteidzošo dekolētā fajansa trauku un to dekoru daudzveidību (dekolētā keramika ir nozīmīga britu lietišķās mākslas joma, kura 19. gadsimtā izvērtās par gigantisku industriju un vienu no nozīmīgākām šīs valsts eksporta nozarēm), sniedzot plašu informāciju par dekolēšanas tehnikām, dekolos izmantotajām krāsām, kā arī uz šādi rotātiem traukiem atrodamo zīmju nozīmi.

Dekolētais angļu fajanss Durbes pilī:

Latvijas pilīs un kungu mājās Angļu dekolētā keramika plaši izmantota jau kopš 19. gadsimta pirmās puses, savukārt gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā tā iekaroja savu vietu arī pilsētnieku ikdienā un turīgāku zemnieku mājās. Lai radītu iespējami plašu priekšstatu par visiem šīs lietišķās mākslas nozares aspektiem, izstādē tika aicināti piedalīties Latvijas muzeji un privātkolekcionāri.

Izstādes autori ir mākslas zinātnieki Dainis Bruģis un Ina Līne. Izstāde tapusi viņu sadarbībā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, tajā eksponēti priekšmeti no Rundāles pils muzeja, Mākslas muzeja “Rīgas Birža”, Rīgas Jūgendstila centra, Talsu novada muzeja un citiem muzejiem. Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv.

* Talsu novada muzejs (Kārļa Mīlenbaha ielā 19) līdz 29. februārim piedāvā apmeklēt izstādi “Nepabeigtais karš”, kas veltīta Latvijas nacionālo partizānu karam, kas ilga no 1944. līdz 1956. gadam. Izstādes stāsts galvenokārt veidots ap Talsu apriņķa nacionālo partizānu ikdienas dzīvi. Muzejs vēsta, ka Talsu apriņķī, balstoties uz Latvijas PSR Valsts drošības komitejas jeb “čekas”  materiāliem, okupantu sadursmes ar nacionālo partizānu grupām un atsevišķiem grupu dalībniekiem turpinājās līdz pat 1953. gadam, kam bieži vien sekoja aresti. Salīdzinoši ilgo nacionālo partizānu darbību Talsu apriņķa teritorijā nodrošināja labi sakari nacionālo partizānu grupu starpā, bieži manevri mainot apmešanās vietu, kā arī blīvie un plašie mežu masīvi:

“Līdz šim apzināti 20 nacionālo partizānu grupu vadītāji, tomēr zināms, ka grupu, kuras darbojās Talsu apriņķī, bija vairāk. Kā zināms, šīs grupas, līdzīgi kā citas Latvijas nacionālo partizānu grupas sastāvēja no Sarkanās armijas un Latviešu leģiona dezertieriem, mežsargiem, zemniekiem, no deportācijām izbēgušajiem, lauku inteliģences – skolotājiem, garīdzniekiem un citiem.

Izstāde “Nepabeigtais karš” veidota kā Talsu apriņķa nacionālo partizānu ikdienas dzīvi un cīņu atspoguļojošo priekšmetu apkopojums, no kuriem daži atrasti nacionālo partizānu bunkuru izpētes darbu laikā, izstādes apmeklētājam vēstot par dažādiem nacionālo partizānu dzīves aspektiem, kā arī par partizānu grupām, kuras darbojās Talsu apriņķī. Sīkāk internetā: www.talsumuzejs.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā (Pils ielā 4) līdz 28. janvārim skatāma Lauras Feldbergas instalāciju izstāde “Bezgalīgās zilās debesis”. Tā ir mākslinieciska reakcija šajā nemierīgajā laikā - arī sava veida pretošanās šaubām un nedrošībai, trauksmei un bezcerībai. Tā ir skatīšanās augšup - uz bezgalīgo debesu dziļumu. Tā ir cerība uz drošām, mierīgām debesīm.

Izstādes darbi veidoti, izmantojot aizsargtīklu veidošanas principus. Tikai mākslas darbos tiem nav sadzīviska, bet gan emocionāla, rituāla un arī iracionāla nozīme. Izstādes tēlus ietekmējis karš Ukrainā un konfliktsituāciju saasināšanās pasaulē.

Izstādē kā vienojošs motīvs ir izmantots ar rokām veidots aizsargtīkls, kas ir integrēts mākslas instalācijās un šajā nemierīgajā laikā ir bijusi viena no cerību vairojošām pretošanās formām. Izstādes instalācijām nav praktiskas funkcijas, bet tie ir tēlaini aizsardzības tīkli dažādās zilās – debesu un cerību – krāsas variācijās. Tiem ir emocionāla, rituāla un arī iracionāla nozīme, kas simbolizē debesu aizsardzību un cerību kara un nemieru skartajās pasaules daļās, kā arī miera un savstarpēja dialoga iespējamību starp indivīdiem, sabiedrības grupām, valstīm. Izmantotie apģērba gabali un to savstarpēja savienošana ir jaunu satikšanās un iespēju radīšana. Un šī satikšanās notiek drošā telpā, starp cilvēkiem, kuri apzinās savstarpējo saistību. 

Lauras Feldbergas instalāciju izstāde “Bezgalīgās zilās debesis”:

Par izstādi Latgales vēstniecībā “Gors” autore stāsta: “Šī izstāde mazliet savieno gan svētkus, jo šie objekti tomēr ir gaiši, gaisīgi un viņos ir šī zelta un dekoratīvie elementi, kā arī mazliet kaut kur atgādina par mūsu laiku, par izaicinājumiem, kuros šobrīd esam. Arī gors ar nozīmi gars ir pacilājošs, reizē vērsts uz augšu un uz dziļumu, man arī pats šis vārds iedvesmoja, domājot par izstādes tēliem un tēmu. Man gribējās, lai viņi paceļ garu!”

Laura Feldberga (1975) ir grafiķe, instalāciju, objektu un performanču māksliniece. Pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, strādā instalāciju un vides objektu jomā. Viņas darbu tēmas un tēli ir saistīti ar personisko un kolektīvo pieredzi, saikni ar dabu, ainavu, piederību dzimtai, vietai, identitātei; piedalījusies izstādēs un mākslas projektos Baltijas valstīts, Skandināvijā, Krievijā, Islandē, ASV, Japānā un citur pasaulē. Ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.