Kariņa lidojumu lieta: prokuratūra neatklāj, vai vēl kādai personai joprojām ir tiesības uz aizstāvību

Prokuratūra šonedēļ medijiem paziņoja, ka lietā apsūdzēta viena persona. Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņoja, ka apsūdzētais ir Citskovskis.

Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gada sākumā, vēl pirms lietas pārņemšanas prokuratūrā, aģentūrai LETA apliecināja, ka lietā ir divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un šīs personas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī bija nodarbinātas Valsts kancelejā.

Šodien prokuratūrā aģentūrai LETA neatklāja, vai līdz ar apsūdzību celšanu Citskovskim tiesības uz aizstāvību joprojām saglabājas vēl kādai personai. Līdz ar to nav zināms, vai lietā patlaban ir vēl kāda persona, kurai noteikts aizdomās turētā statuss vai pret kuru sākts kriminālprocess.

Kā vēstīts, 2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos.

Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.

Vēlāk prokuratūra nolēma pārņemt no KNAB šo kriminālprocesu. Ar virsprokurora lēmumu kriminālprocess tika izņemts no izmeklēšanas iestādes un nodots prokuroram kā procesa virzītājam.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā esot radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Kā norādījusi Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.

Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku tika atstādināts Citskovskis. Vēlāk Citskovskis darbu Valsts kancelejā pameta.

Tāpat vēstīts, ka, iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs šopavasar ierosināja pārbaudi, vai ir pamats toreizējā ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai. Ziņojumu bija rakstījusi Kariņa lidojumu lietas bijusī uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Kā vēstīja žurnāls "Ir", Jirgena cēlusi trauksmi par to, ka Stukāns uzstājis uz apsūdzības celšanu cilvēkam, kura saukšanai pie kriminālatbildības viņa nesaskatīja juridisku pamatu.

AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist no amata Stukānu. Stukāns šovasar nesekmīgi kandidēja uz vēl vienu termiņu ģenerālprokurora amatā.