FOTO: durvis ver vaļā rekonstruētā Latvijas Leļļu teātra ēka; šovakar uzveduma "Riekstkodis un Žurku ķēniņš" pirmizrāde

Šodien, 15. decembrī, atklājot atjaunotās Latvijas Leļļu teātra telpas, viesus pie teātra durvīm sagaidīja lielformāta lelle skolotāja Inese, kuras vadībā Leļļu teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe kopā ar Kultūras ministri Agnesi Loginu, VNĪ valdes locekli Jeļenu Gavrilovu, SIA “Pro Dev” valdes priekšsēdētāju Māri Stakenu un  SIA “Livland Group” izpilddirektori Veldzi Liepiņu atklāšanas lentes vietā svinīgi pārgrieza Pifa cīsiņu virteni, verot atjaunotā teātra durvis.

“Šodien ir svētku diena, jo svinam Leļļu teātra pilnvērtīgu atgriešanos savās mājās. Šis teātris izceļas ar daudzveidīgu piedāvājumu, kas ir saistošs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ieguldījums Leļļu teātrī ir burtiski ieguldījums Latvijas kultūras nākotnē, jo šeit savus pirmos kultūras iespaidus turpinās gūt arī nākamās paaudzes. Vienlaikus Leļļu teātra mākslinieku darbs ir īpaši izaicinošs, jo viņu rokās ir iespēja radīt paliekošu interesi un saikni ar kultūru, tādējādi nodrošinot Latvijai jaunas skatītāju un mākslinieku paaudzes. Priecājos, ka teātris var atgriezties savā mājvietā, lai turpinātu šo nozīmīgo darbu tam pielāgotās telpās!” klātesošos uzrunāja kultūras ministre Agneses Logina.

“Esam pateicīgi visiem, kas devuši savu artavu Latvijas Leļļu teātra projekta laikā! No šodienas savā vēsturiskajā mājvietā skatītājus sagaidīs ne tikai teātra aktieri un darbinieki, bet arī bērnu un pieaugušo iemīļoti pasaku un teātra tēli. Šī ēka ir nozīmīgs kultūras centrs, kurš savā veidā veido mūsu nākotnes teātra un kultūras mīļotājus. Mūsu prieku vairo pārliecība, ka teātra apmeklētājiem turpmāk tiks nodrošināta ērta, droša un aizraujoša teātra pieredze, jo jaunie risinājumi ne tikai uzlabo ēkas energoefektivitāti un funkcionalitāti, bet palīdzēs veidot jaunas izrādes aizvien plašākām auditorijām,” sacīja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. 

Atjaunotajā ēkā, ne tikai tiek palielināts komforts, bet arī efektīvi samazināts izmantotās siltumenerģijas daudzums. Rekonstrukcijas rezultātā teātra darbinieki varēs baudīt labvēlīgu darba vidi, kamēr skatītāji izjutīs prieku no patīkamāka izrāžu apmeklējuma. Jaunie risinājumi un inovācijas ēkā nodrošinās iespējas radīt jaunas izrādes. Papildus tam ir pievērsta uzmanība piekļūstamībai, iekļaujot pacēlāju personām ar kustību traucējumiem un citus drošības pasākumus, piemēram, pirkstu aizsargus durvīs. 

“Šobrīd mēs esam ieguvuši cilvēciskus apstākļus turpmākajam darbam un Leļļu teātris kļuvis pieejamāks arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, par ko ir liels prieks. Esam gatavi sagaidīt savus skatītājus un esam sagatavojuši plašu programmu ar izrādēm, no kurām atziņas, iedvesmu un prieku varēs gūt gan mazie skatītāji, gan pieaugušie.  Nākotnē apzināmies, ka šīs telpas ir ierobežotas mūsu attīstībai. Mums ir sapnis par Leļļu muzeju un telpām, kurās interesenti varētu apgūt un iepazīties ar mūsu darbu daudz tuvāk. Mūsu mērķis ir kļūt atvērtākiem sabiedrībai un to mēs varētu panākt ar izglītības telpu dažādu kursu norisei, muzeju un darbnīcu, kurā interesenti varētu izgatavot savas lellītes. Turklāt mums ir vēlme radīt dažādas kopprodukcijas, bet lai to nodrošinātu būtu nepieciešamas telpas, kurās izmitināt māksliniekus, kuri piedalās kopdarbu realizēšanā. Liels darbs ir padarīts un ceram uz lielu atbalstu arī nākotnes ieceru realizēšanā,” norādīja Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis Mārtiņš Eihe.

Sākotnējais plāns, kas paredzēja energoefektivitātes uzlabojumus, pārtapa par plašāku ēkas pārbūves un rekonstrukcijas projektu, kad jumta nomaiņas procesā atklājās avārijas stāvoklī esošās daļas nesošajās konstrukcijās. Lai veiktu nepieciešamos darbus, sākotnējais nodošanas termiņš Leļļu teātra ēkai 2022. gada novembrī  tika pagarināts par gandrīz gadu. Leļļu teātra ēka ekspluatācijā tika nodota 2023. gada 9. novembrī.

“Darbu Leļļu teātra rekonstrukcijas projektā sākām 2021. gada beigās un esam divu gadu laikā projektu pabeiguši, tomēr ir sajūta, ka notikumu ziņā pagājuši 10 gadi. Esam piedzīvojuši gan pandēmiju, gan kara sākšanos Ukrainā. Šīs un citas pārmaiņas ir ieviesušas korekcijas praktiski katrā nozarē. Lepojos ar SIA “Pro Dev” komandu par darbu šajā projektā un izsaku īpašu pateicību strādniekiem no Ukrainas, kuri, neskatoties uz visiem notikumiem ir saglabājuši pietiekami vēsu prātu, lai izdarītu savu darbu. Paldies arī sadarbības partneriem un Latvijas Leļļu teātra pacietīgajam kolektīvam par ieguldīto darbu un kopēji sasniegto rezultātu. Tas, ka spējām šādas komplicētības objektu izbūvēt, neskatoties uz pārmaiņu laiku, kurā dzīvojam, liecina par to, ka, ja visas iesaistītās puses ir ieinteresētas rezultātā, iespējams sasniegt lielus mērķus. Ceru, ka teātris mazajiem apmeklētājiem, viņu vecākiem un citiem viesiem dāvās prieku un radošu iedvesmu gadu desmitiem un pat simtiem uz priekšu,” sacīja SIA “Pro Dev” valdes priekšsēdētājs Māris Stakens.

Latvijas Leļļu teātrim ir būtiska nozīme gan sabiedrības, gan kultūras, gan pilsētvides kontekstā. Tas kalpo kā svarīgs kultūras elements, piedāvājot kvalitatīvu izklaidi un māksliniecisko pieredzi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Teātris ne tikai rada un izrāda izglītojošas un aizraujošas izrādes, bet arī veicina izpratni par mākslas nozīmi jau agrīnā vecumā. Iestudējumi bieži satur elementus no latviešu tautas stāstiem un tradīcijām, tādējādi veicinot nacionālās identitātes stiprināšanu, kā arī māca bērniem empātiju, draudzību un veicina izpratni par sarežģītām tēmām.

“Es ticu, ka vērtības ir ēkas, to stāsti, bet pats galvenais ir ēku mērķis un nozīme, kādēļ mēs tās veidojam. Šīs ēkas mērķis un nozīme ir radīt vērtības nākamajām paaudzēm. Tā ir ne tikai kā pilsētvidi veidojošs elements, bet arī kā paaudžu apziņas veidotājs, kas sniedz pamatu tādām vērtībām, kā ticība, taisnīgums, līdzjūtība, sirsnība, dažādība, ilgtspēja. No šīs ēkas tapšanas stāsta kā vērtību paņemam mācības un pieredzi. Zināšanas, kas iegūtas šajā smagajā ceļā, kalpos, lai radītu labākus risinājumu un pilnveidotos,” piebilda SIA “Livland Group” izpilddirektore Veldze Liepiņa. 

Latvijas Leļļu teātra ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18 ir svarīgs kultūras un vēsturisks piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. Šī ēka tika uzcelta 1911. gadā un ir bijusi daļa no Rīgas pilsētas dzīves. Rekonstrukcijas procesa laikā notika vairākas būtiskas pārmaiņas un uzlabojumi. Šīs izmaiņas ietvēra ārsienu, cokola, bēniņu un jumta siltināšanu, jaunu logu un ārdurvju uzstādīšanu, esošā siltummezgla modernizāciju, apkures sistēmas pārbūvi un modernizāciju, kā arī esošās ventilācijas sistēmas rekonstrukciju. Turklāt tika veikta mazās zāles pārbūve, tostarp griestu paaugstināšana, un ēkas un izrāžu zāļu pielāgošana skatītājiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šīs izmaiņas kopumā nodrošina uzlabotu ēkas efektivitāti un atbilstību moderniem standartiem.