Mazākumtautību iedzīvotāji labāk prot latviešu valodu, gandarīta Latviešu valodas aģentūras vadītāja
Pateicoties skolām, uzlabojas mazākumtautību iedzīvotāju latviešu valodas prasme, ceturtdien preses konferencē informēja Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktore Inita Vītola.
Viņa uzsvēra, ka skolu vides ietekme uz latviešu valodas apguvi kopš 1997.gada ir palielinājusies par 20%, turklāt mazākumtautību iedzīvotāji valodu aizvien vairāk apgūst neformālā komunikācijā.
LVA direktore atzinīgi novērtēja lēmumu pāriet uz "vienotu skolu", jo tas sekmēs gan valsts valodas apguves kvalitāti, gan palielinās latviešu valodas lietojumu ikdienā.
Šogad LVA veiktais pētījums "Valodas situācija" atklāj, ka latviešu valodas prasmes pašvērtējums mazākumtautību iedzīvotāju respondentu vidū ir uzlabojies. 41,1% respondentu ir atzinuši, ka viņiem ir ļoti labas vai labas latviešu valodas prasmēs, vēl 35,8% respondentu savas valodas prasmes novērtējuši kā vidējas, savukārt 16% respondentu norādījuši, ka viņiem ir vājas latviešu valodas prasmes. Nepilni 10% norādījuši, ka viņu prasmes ir ļoti vājas, neprot valodu vai viņiem ir bijis grūti novērtēt savas valodas prasmes.
Vītola atgādināja, ka 1996.gada pētījumā "Valoda" latviešu valodu neprata 22% Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju, turklāt tikai 9% bija augstākā pakāpe latviešu valodas prasmēm. Viņa piebilda, ka arī pērn Centrālās statistikas pārvaldes veiktais pētījums par pieaugušo izglītību, kurā arī vērtētas latviešu valodas prasmes, atklāj, ka vairāk nekā 70% no aptaujātajiem mazākumtautību pārstāvjiem norādījuši, ka viņi pilnībā pārvalda vai var diezgan tekoši sazināties latviešu valodā.
Vītola lepojas, ka, analizējot latviešu valodas apguves veidus, kā galvenā tiek minēta skola, kur jaunākā paaudze apguvusi latviešu valodu. Tāpat palielinās latviešu valodas apguve darba kolektīvos, kontaktējoties ar draugiem un ikdienas saziņā, kamēr samazinās valodas apguve kursos.
Pēdējo 15 gadu statistika atklāj, ka aptuveni 8-10% iedzīvotāju latviešu valodu neprot. Vītola prognozē, ka visticamāk arī turpmāk šis rādītājs tāds saglabāsies, jo iedzīvotāju sastāvs mainās. Vieni, kuri zināja valodu, aizbrauc, citi iebrauc Latvijā.
Uz jautājumu cik ilgā laikā jauniebraucējiem jāiemācās latviešu valoda, vairāk nekā puse no respondentiem pauduši uzskatu, ka tas ir jāizdara gada laikā, 23,5% respondentu norādījuši, ka latviešu valodu vajadzētu iemācīties vismaz divu gadu laikā. Palielinās to mazākumtautību respondentu skaits, kuri uzskata, ka visiem Latvijā dzīvojošajiem jāprot latviešu valoda. Šogad šādu pārliecību pauduši 88,1% respondentu.
LVA analizējusi arī to, vai saziņā ar mazākumtautību iedzīvotājiem, latvieši biežāk lieto latviešu valodu. Salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, latviešu respondenti norādījuši, ka latviešu valodu lieto biežāk vai tikpat bieži kā iepriekš. Arī mazākumtautību respondenti šogad norādījuši, ka viņi saziņai latviešu valodu izmanto biežāk.
