Ģeopolitiskā situācija liek Krēķim palikt militārā izlūkdienesta vadībā

MIDD ir viena no trim Latvijas drošības iestādēm. Atbilstoši nosaukumam, dienests nodarbojas ar izlūkošanu, tajā skaitā signālu izlūkošanu, ar pretizlūkošanu, proti, strādā pret spiegošanu un diversijām, kā arī atbild par valsts noslēpuma aizsardzību Aizsardzības ministrijas struktūrās. Šim specdienestam ir liela loma Krievijas aģentu izķeršanā Latvijā, lai gan tas pats spiegošanas gadījumus neizmeklē, bet cieši sadarbojas ar Valsts drošības dienestu.

Vairāk nekā 20 gadus militāro izlūkdienestu vada Krēķis. Visu šo laiku gan viņš pats, gan dienests spējis izvairīties no pastiprinātas mediju uzmanības. Publiski atrodamas vien dažas Krēķa fotogrāfijas.

Šonedēļ Ministru kabinets nolēma Krēķi apstiprināt amatā vēl uz pieciem gadiem.  Ministru kabineta sēdē, pirms pārapstiprināšanas amatā, Krēķis neslēpa savu nostāju, ka liela publicitāte traucē. Tomēr viņš esot vienojies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) atrast kompromisu, kā turpmāk vairāk stāstīt sabiedrībai par dienesta paveikto.  

“Jā, es tiešām esmu jau krietnu laiku savā amatā, un es varētu teikt, ka man vēl ir palikuši neizdarītie darbi. Un ir tādas lietas, ko pašreizējā politiskā situācija, ģeopolitiskā situācija lika man pārdomāt un piekrist piedāvājumam vadīt dienestu vēl turpmāko termiņu,” pēc pārapstiprināšanas intervijā raidījumam “de facto” sacīja Krēķis. 

Ministrs Sprūds pauž, ka Krēķis bijusi viņa pirmā izvēle. Ņemot vērā karu Ukrainā un agresorvalstis Latvijai kaimiņos, ministrs vēlas nodrošināt dienesta darba turpinājumu esošajā kvalitātē. 

“Mēs varam dažādi vērtēt gadu ilgumu, bet tas, kas ir svarīgi, ir svarīgas konkrētā vadītāja kompetences, profesionālisms, kā attīstās konkrētā institūcija, un noteikti par Krēķa kunga kompetencēm un profesionālismu šeit noteikti nav nekādu šaubu,” savu izvēli pamato Sprūds.

Krēķa pilnvaras beigtos nākamā gada sākumā, un aizsardzības ministrs oktobrī aicināja kolēģus amata termiņu pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Uz valdības galda jautājums nonāca tikai šonedēļ. Premjeres Evikas Siliņas (JV) birojā skaidro, ka Krēķa kandidatūru bijis nepieciešams politiski izdiskutēt. Sprūds apliecina, ka Krēķa pārapstiprināšanu neesot kavējušas domstarpības valdībā. Bijis jāizvērtē viņa līdzšinējais veikums un redzējums nākamajiem gadiem. Otrdien ministri vienprātīgi Krēķim uzticēja militārā izlūkdienesta vadīšanu vēl uz pieciem gadiem.  

Pēc pārapstiprināšanas amatā, LTV iztaujāts par Krievijas radītajiem riskiem, Krēķis pauda, ka patlaban militārie draudi nav augsti: “Es negribētu ielaisties spekulācijās, bet es varu vienkārši teikt, ka militārais apdraudējums, kāds bija pirms kara Ukrainā, ir jūtami samazinājies, un viens no iemesliem ir tas, ko jūs minējāt - ļoti daudz tehnikas ir nosūtītas uz Ukrainu, kā arī personālsastāvs. Šeit [Krievijas militārais sastāvs] ir pietiekams, lai uzturētu vidējas apmācību aktivitātes Latvijas pierobežā, bet militārais apdraudējums pašreiz nav augsts Latvijai.”

Tomēr pēdējos mēnešos, Ukrainai nespējot gūt straujus panākumus kaujaslaukā, arvien vairāk no dažādām amatpersonām un ekspertiem dzirdamas aplēses, cik ilgu laiku Krievijai vajadzēs, lai sagatavotos konfliktam ar NATO. Šoruden pieņemtajā Latvijas aizsardzības koncepcijā lēsts, ka  pierobežā izvietoto Krievijas bruņoto spēku atkopšanās pirmskara apmēros varētu notikt jau tuvāko piecu gadu laikā. Polijas Nacionālā drošības dienesta vadītājs pirms nedēļas prognozēja, ka NATO austrumu spārna valstīm ir tikai trīs gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam.

“Tie ir pagaidām teorētiski analītiski spriedumi, ņemot vērā visu informāciju, kas ir rīcībā, ņemot vērā Krievijas ekonomikas attīstību, es domāju, militārās ekonomikas attīstību, militārās ražošanas attīstību, kas ir pieaugusi. (..) Katrā gadījumā, ja konflikts Ukrainā tiktu iesaldēts, Krievijai būtu laiks un resursi sagatavoties konfliktam ar kādu citu valsti, tajā skaitā NATO, kas pagaidām liekas neticami, bet mums ir jābūt gataviem visam,” pauž Krēķis.  

Aizsardzības ministrs Sprūds gan aicina lieki nesatraukties par vienu vai otru gada skaitli, kas tiek publiski  minēts: “Šeit es neredzu pamatu nekādām pārlieku lielām bažām vai bailēm, ja kāds izsaka kādu izteikumu. Šeit ir vispirms mūsu pašu mājasdarbi, ko mēs arī veicam, mājasdarbi spēju stiprināšanā kopā ar sabiedrotajiem. Šeit sabiedroto klātbūtne tikai pieaug, un tā arī pieaugs. Un mēs runājam par brigādes lieluma klātbūtni ar visu pamatīgo ekipējumu. Tikko kā ir ieradušies arī kanādiešu tanki.”

Palielinoties NATO kontingentam Latvijā, pieaug arī pretizlūkošanas atbildība. Latvijā pēdējos gados atklātie gadījumi norāda, ka Krievija lielu akcentu liek tieši uz militāro spiegošanu. Tā izpaužas kā savervēto iesaistīšana gan konspiratīvo dzīvokļu uzturēšanā un slēpņu ierīkošanā diversijām, gan kā informācijas vākšana par armiju, militārajiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.

Krēķis apliecina, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kas ir aktivizējuši savu darbību, lai sniegu atbalstu Latvijas pretiniekiem.

“Būsim reālisti, mūsu kaimiņi gatavojas kara situācijai. Lai gatavotos kara situācijai, plānotu hibrīdoperācijas, militārās operācijas, jebkādas operācijas, tiek vākta pilnīgi visa informācija, un pat liekas, viena fotogrāfija, kas nav nekas nozīmīgs, teiksim, nofotografē tiltu, ir mūsu pretiniekiem ļoti noderīga. Apkopojot, analizējot šo informāciju, viņi iegūst pilnu priekšstatu par Latvijas infrastruktūru, šo objektu aizsargātību, tāpēc arī šādas it kā, cilvēki domā, nevainīgas darbības, nodara kaitējumu Latvijas drošībai,” skaidro MIDD priekšnieks. 

Turpmākajos gados no MIDD tiek gaidīts lielāks pienesums aizsardzības jomas iepirkumu pieskatīšanā. Jo īpaši tādēļ, ka nozarē tuvākajos gados ieplūdīs vēl lielāki naudas līdzekļi. Jāatgādina, ka bēdīgi slavenais armijas pārtikas iepirkums tika organizēts, apejot militārā izlūkdienesta sietu, kas ļāva izvairīties no nepieciešamajām drošības prasībām.