Skandalozais “ideoloģiski kaitīgais” Astrīdas Kairišas portrets. FOTO

Ilggadējais Rīgas kinostudijas fotogrāfs Jānis Pilskalns žurnālam “Patiesā Dzīve” (2023. gada 23. nr.) atklājis kādu savu “nedarbu” tālajos Brežņevlaikos. Latvijas 68. neatkarības dienas priekšvakarā – 1980. gada novembrī uz  žurnāla “Kino” (oficiālais izdevējs – Latvijas PSR valsts kinemotogrāfijas komiteja) vāka, kas, starp citu, iznāca gan latviešu, gan krievu valodā, parādījās “ideoloģiski kaitīga” fotogrāfija - aktrises Astrīdas Kairišas portrets ar neļķu puški sarkanbaltsarkanās krāsās. Tā kā tolaik okupanti bija nolieguši jebkādu neatkarīgās Latvijas gadskārtas pieminēšanu un par to draudēja bargi cietumsodi, tad šāds atgādinājums par sarkanbaltsarkanajām krāsām, pie tam Latvijas dzimšanas dienas mēnesī, protams, izraisīja partijnieku dusmas un aizdomas par “pretvalstisku provokāciju”.

Jānis Pilskalns par pirms 43 gadiem piedzīvoto intervijā žurnālistei Selgai Amatai stāsta: “Vienrīt mani pie studijas durvīm sagaida redaktors no “Goskino” – bija tāda kontrolējoša institūcija. Dreb no uztraukuma: “Jāni, vai tu speciāli šito cūcību saorganizēji?” Un tur rokās žurnāla “Kino” 1980. gada novembra vāku. Uz žurnāla vāka Astrīda Kairiša ar neļķu pušķi rokā, sarkans-balts-sarkans krāsu secībā.

Redaktors sāk norādīt uz apdraudējumu, ko tajā pušķī varētu saskatīt padomju iekārtas ienaidnieki: Baltijas jūra, Latvijas kontūra, Lietuvas un Igaunijas aprises. Vietā, kur ēna veido melnu punktiņu, pat Abreni. Nācās papūlēties, lai cilvēku pārliecinātu, ka nekas pretvalstisks tur nav domāts. Māksliniece atnāca uz fotografēšanos ar vienu kuslu baltu un sarkanu neļķu pušķīti., bet režisore Dzidra Ritenberga ierosināja pielikt vēl vienu, lai kuplāk. “Tas sarkanbaltsarkanā izkārtojums ir visīstākā nejaušība, to neviens kārtīgs padomju cilvēks pat neuztvers,” mierināju. Tracis tiešām noplaka, taču cilvēki, bez šaubām, zemtekstu bija uzķēruši. Žurnāls tika izpirkts vēl pirms oficiālās izņemšanas no apgrozības.”

1980. gada novembra žurnāla “Kino” numurā tiek stāstīts par tolaik tikko uzņemto Rīgas kinostudijas melodrāmu “Vakara variants” (režisore - Dzidra Ritenberga, scenārija autori - Broņislava Parševska un Vladlens Dozorcevs), kurā galveno varoni - latviešu valodas skolotāju Annu Medni attēlo Astrīda Kairiša. Filma stāsta par sievieti, kura 36 gadu vecumā beidz skolotāju institūtu un tiek nosūtīta strādāt uz nelielas provinces pilsētiņas (kurzemnieki, skatoties kinolenti, noteikti atpazīs, ka tie ir Talsi) vakarskolu, kurā tiek iepīta gan pedagoģiskajās, gan mīlas peripetijās (filmu var noskatīties Nacionāla Kino centra interneta vietnē: https://www.filmas.lv/movie/1490/).

Interesanti, ka filmas galīgajā versijā skolotāja Anna pirms došanās ar vilcienu uz jauno darba vietu Rīgas Centrālās stacijas laukumā no puķu pārdevējas tik tiešām pērk neļķes, bet ne sarkanbaltsarkanās krāsās, bet gan tikai “ideoloģiski pareizajā” – sarkanajā krāsā.

Jāpiebilst, ka skolotājas Annas tēlojums ir viena no nozīmīgākajām Astrīdas Kairišas kinolomām. Tāpat filmā pirmo reizi uz kinoekrāniem varam ieraudzīt arī citus vēlāk kinojomā panākumus guvušus aktierus – Juri Žagaru (tagad – Dailes teātra direktors) un Diānu Zandi (tagad – psihoterapeite; spēlējusi Lāsmiņu kulta kinokomēdijā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”). Tāpat filmā neierastā ampluā - vakarskolas vēstures skolotāja lomā iejuties izcilais latviešu putēju orķestru diriģents, viens no latviešu mūsdienu pūtēju orķestru skolas pamatlicējiem Gunārs Ordelovskis (1927-1990).