foto: Latvijas valsts meži
Protestē pret vēja parku dižprojektu, apšauba to loģiskumu
Tuvāko septiņu gadu laikā paredzēts Latvijas mežus pārklāt ar vēja elektrostaciju tīklu. Pret to sākušies protesti.
Sabiedrība
2023. gada 18. decembris, 05:32

Protestē pret vēja parku dižprojektu, apšauba to loģiskumu

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Tuvāko septiņu gadu laikā – līdz 2030. gadam valsts akciju sabiedrību „Latvenergo” un „Latvijas valsts meži” kopuzņēmumam „Latvijas vēja parki” visā valstī jāierīko vairāki desmiti vēja parku. Tas nozīmē, ka pēc iecerētā realizēšanas teju visā Latvijā vairs nebūs neviena novada, kurā meža vidū nerēgosies vēja turbīnu masti, un Latvijas ainava būtiski izmainīsies. Pret to jau sākušies protesti, jo daudzi uzskata, ka nav loģiski šādi izkropļot Latvijas zemi.

Pagājušā gada vasarā izveidotā uzņēmuma “Latvijas vēja parki” uzdevums ir līdz 2030. gadam izveidot vēja elektrostaciju (VES) tīklu valsts mežu zemēs ar vismaz 800 megavatu lielu kopējo jaudu, kas līdzinās elektroenerģijas apjomam, ko gada laikā saražo mūsu Daugavas kaskādes lielākā hidroelektrostacija – Pļaviņu HES. Šīm VES jākļūst par vienu no lielākajiem valsts investīciju projektiem, kurā sākotnēji plānoti ieguldījumi viena miljarda eiro apmērā.

Miljardu vērtais vēja projekts

foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva
Latvijā visjēdzīgāk vēja ģeneratoros esot būvēt jūras piekrastē, kur esot visstiprākais vējš.

Mērķis jau visnotaļ atbalstāms – sasniegt zaļās politikas ieceres, mazināt emisijas un stiprināt valsts enerģētisko neatkarību, pirmām kārtām jau no Krievijas un tā tālāk. Bet visā šajā ir arī negatīvais aspekts – ietekme uz vidi, būtiska Latvijas ainavas izmaiņa un neskaidrība par šī dižprojekta patiesajām izmaksām un ekonomisko ieguvumu. Viens no lielākajiem vides aktīvistu iebildumiem – vai tik tiešām pa visu valsti „jāizmētā” vēja turbīnas, arī Latvijas iekšzemē, kur vēja stiprums ir pat divreiz mazāks nekā, piemēram, jūras piekrastē.

Pēc vairāk nekā gada darbošanās „Latvijas vēja parki” nu atraduši pirmās desmit VES atrašanās vietas. Tās ir Limbažu, Valkas, Valmieras, Ķekavas, Bauskas, Aizkraukles, Ogres, Balvu, Ludzas un Ventspils novados. Vēja elektrostacijas plānots izbūvēt pēc iespējas tālāk no apdzīvotām vietām un aizsargājamām dabas teritorijām, lai radītu pēc iespējas minimālāku ietekmi uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem, skaidro projekta bīdītāji. Tomēr ne visus iecerētais apmierina.

Pašlaik šajās teritorijās notiek ietekmes uz vidi novērtējums un vēja parku sabiedriskās apspriešanas. Un portālā manabalss.lv jau sākta parakstu vākšana iniciatīvai „Par labāku praksi vēja parku izbūvei Latvijas mežos”, ko pēc 10 000 parakstu savākšanas plānots iesniegt Saeimai. Paraksti sākti vākt, protestējot pret iecerētajām vēja turbīnām Valmieras-Valkas pusē, bet iniciatīva skar arī visu vēja parku dižprojektu kopumā.

„Nav iespējams objektīvi novērtēt”

foto: Facebook
Iekšzemes kāpu masīvs - saules pielieta meža ainava Vijciema pagasta teritorijā, kuru plānots aizstāt ar 60 vēja elektrostaciju izbūvi.

Iniciatīvas iesniedzēji aicina apturēt iecerētā vēja parka „Valmiera-Valka” izbūvi, jo „patlaban paredzētā 60 vēja elektrostaciju (VES) izbūve ir plānota tuvumā esošajam valsts nozīmes aizsargājamo ainavu apvidum „Ziemeļgauja”, tai skaitā tuvu vairākiem dabas liegumiem. Piemēram, rubeņu riesta vietām, Pukšu purvam un Cirgaļu kāpām, putnu migrācijai, meža biotopiem (ķērpjiem bagāti priežu meži) un citiem.

Šobrīd Latvijā šādu VES būvniecība ir tikai attīstības sākuma stadijā, tādēļ nav iespējams pilnīgi objektīvi novērtēt to būvniecības ietekmi uz šādām īpaši aizsargājamajām tuvumā esošām teritorijām. Šādai VES izbūvei būs nepieciešama vismaz 250–500 metru rādiusā meža teritorijas izciršana. Esošie pētījumi liecina, ka šādu VES apkārtnē esošā fauna un flora izmainās. Nav saprotams, kādēļ izvēlēta ir tieši šī meža teritorija, ņemot vērā faktu, ka šajā teritorijā vidējais gada vēja ātrums, salīdzinot ar visu pārējo Latvijas teritoriju 100 metru augstumā, ir viens no zemākajiem. Šādu VES būvniecība ir jāparedz apvidos, kur ir efektīvāki rādītāji, kā arī vietās, kur ir mazāka ietekme uz vidi, piemēram, atklātās teritorijās. 

Aizliedzot VES „Valka–Valmiera” un izstrādājot pienācīgu regulējumu valsts mērogā, tiks saglabāta vides daudzveidība. Tai skaitā tiks samazināta negatīvā ietekme uz tuvumā esošajiem dabas liegumiem. Patlaban plānotā mežu daļas iznīcināšana ietekmētu vispārējo reģionālo vides ainavu, tai skaitā tūrismu, veselīgu dzīvesveidu un citas iedzīvotājiem šobrīd pieejamās iespējas, dzīvojot saskaņā ar dabu”.

„Tas ir diezgan rupji pret Latviju”

foto: Facebook
Vēja ģeneratora augstums iecerētajā Vijciema vēja parkā, salīdzinot ar Zaķusalas televīzijas torni.

Vidzemes augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta zinātniskais asistents, Mg.oec. Jānis Bikše Jauns.lv stāsta:

„Ja domājam par alternatīvajiem, jaunajiem elektroresursiem, tad vēja enerģija Latvijai ir piemērotāka nekā solārā (saules) enerģija. No ekonomiskā viedokļa Latvija nav tā nepareizākā vieta, kur atrasties vēja parkiem. Valdošo vēju ātrums mūsu piekrastes joslā ir diezgan labs, tā resursa ir diezgan daudz. No šāda viedokļa tas ir „okey” (labi). Bet jautājums ir par to, vai tiem jābūt mežā, Latvijas iekšzemē, kur vāja ātrumi nav tik lieli? Protams, vēja turbīnas jau var pacelt milzīgā augstumā, kur tas vējš ir. Pareizāk būtu, ja jaunus vēja parkus būvētu kā līdz šim (tur, kur tie jau ir), pie Liepājas vai Ainažiem.

Uzbūvējot vēja ģeneratorus, mēs zaudējam ainavu. Par to pie mums vēl par maz runā, bet ir vesela zinātnes nozare – ainavu ģeogrāfija (ekoloģija). Viens no briesmīgākajiem gadījumiem ir VES netālu no Smiltenes-Gulbenes ceļa Vidzemes augstienē, kas sabojā skaisto kalnaino ainavu. Līdzīgi, iespējams, būs Vijciemā, kur ir ārkārtīgi skaista un vēsturiska ainava. Vai tā paliks skaistāka, ja tur būs vēja ģeneratori? Visticamāk, nē. Rezultātā arī pazaudēsim tūrisma resursu, jo cilvēki jau negribēs braukt, kur ir tie ģeneratori, kas degradē vidi.

Līdz ar to pareizākais risinājums būtu VES likt vairāk tur, kur tie jau ir, un citas vietas nepiesārņot. Piesārņot visu zemi ar atsevišķām turbīnām nav pareizi, pasaulē tā nedara. Saprotot, ka vēja ģeneratori degradē ainavu, ar tiem vairs nedegradē vidi citur.

Ir nepareizi vēja turbīnas izkaisīt pa visu Latviju. Pieļauju, ka gadījumā ar „Latvijas valsts mežiem” tas stāsts vairāk ir politisks; pašiem zeme nav jāpērk un viss notiek no varas pozīcijas. Šai gadījumā gan cilvēkiem Vijciemā, gan citur Latvijā vajadzētu protestēt, jo pašreiz notiekošais, manuprāt, ir diezgan rupji gan pret dabu, gan Latviju un tās tautu”.   

- Tad varbūt vēja parkiem „noziedot” vienu pagastu un tur uzbūvēt lielu vēja parku, nevis turbīnas izkaisīt mazās meža norās pa visu Latviju?

- VES jāceļ tur, kur tās ir visefektīgākās, piemēram, Liepājas pusē. Smuki tas neizskatās, bet turbīnas jau tur sabūvētas un patiesībā tie vēja ātrumi tur ir lielāki nekā Vijciemā, pat divas reizes augstāki nekā Vijciemā. Līdz ar to arī jābūvē mazāk VES, jo piekrastē esošās dod lielāku enerģiju. Ja sabojās visu Latviju, tas nebūs smuki!

- Tagad vēja turbīnas plāno būvēt arī dziļi valsts iekšienē – Balvu, Aizkraukles, Ludzas pusē...

- VES jēdzīgāk būvēt piekrastē, izņemot gadījumus, kad tās būvē pašā jūrā iekšā, kas pilnīgi sabojā ainavu. Limbažu novadā, Liepājā tās principā nebojā piekrastes ainavu. Tai brīdī, ja tās uzbūvē Ludzā, tās visu sabojā – būvē, kurā ezera krastā gribi, viss izskatās slikti. Es nebūvētu iekšzemē. Šajā visā neko citu neredzu, kā tikai politisku spiedienu, kāpēc „Latvijas valsts meži” to dara. 

Jautājumu vairāk nekā atbilžu

foto: Latvijas valsts meži
Ne visi ir sajūsmināti un apmierināti ar SIA „Latvijas vēja parki” ambiciozajiem plāniem.

Skepsi pret šo miljardu vērto projektu izsaka Saeimas opozīcijas politiķi. Un ne tikai ainaviskus, bet arī ekonomiskus iebildumus.

Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) saka: „Sākumā tika rēķināts, ka šis projekts izmaksās vienu miljardu. Bet tagad tās izmaksas nav zināms, visi dokumenti noslepenoti. Pat man kā deputātam tie nav pieejami. Šobrīd pēc aplēsēm tas jau simts procenti izmaksās pusotru miljardu eiro.

“Latvenergo” sevi nav pierādījis kā vēja enerģijas ekspertu. Redzot, kā šis projekts tiek virzīts uz priekšu, cik lielas pūles pie tā pielicis aizgājušais premjers Krišjānis Kariņš un “Jaunā vienotība”, es uz to skatos ar aizdomām. “Latvenergo” projektus vērtēju ar negatīvu piesitienu, korupcijas skandāliem, kā, piemēram, to, kas bija saistīts ar TEC būvniecību”.

Vilis Krištopans („Latvija pirmajā vietā”) teic, ka šim “emocionālajam projektam”, kura sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap vienu miljardu eiro, naudu noteikti vajadzēs vairāk – vismaz divus miljardus: “Politiķi pateica, ka vajag lētu enerģiju, un tad domāja, ko darīt? Viņi teica: re, kur “Latvenergo”, lai viņi liek propellerus, un nu tik viss būs! Bet mēs neesam redzējuši ne aprēķinus, ne loģisku pamatojumu, kāda ir Latvijas enerģētikas bilance.

Cik saprotu, tad par naudu (kāda atvēlēta vēja parku projektam) var uzbūvēt tādas pašas jaudas kompaktu atomelektrostaciju. Tad kāpēc par to nerunājam? Šeit jautājumu ir vairāk nekā atbilžu”.

Nedrīkstam palikt bešā

foto: Latvijas valsts meži
Pagājušā gada augusts: uzņēmuma „Latvijas vēja parki” dibināšanas ceremonija.

Savukārt pie varas esošie šo vēja parku dižprojektu atbalsta.

Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks ("Jaunā vienotība”) uzsver, ka šis projekts ir tas, kas mums var palīdzēt kļūt turīgākiem un neatkarīgākiem no enerģijas importa. Viņš norāda, ka pasaulē, arī mums kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā – vēja parkus attīsta valsts uzņēmumi. Latvijai jādara līdzīgi, un visai peļņai, kuru no tā gūsim, ir jāpaliek sabiedrības rīcībā, lai varētu maksāt algas pedagogiem un armijniekiem, uzturēt veselības aprūpi un tā tālāk.

Saeimas deputāte Jana Simanovska („Progresīvie”) saka: “Pirmām kārtām, Eiropas mērogā mēs līdz 2050. gada gribam sasniegt klimatneitralitāti. Tāpēc mums noteikti jāatsakās no fosilās enerģijas. Otrām kārtām, elektroenerģija cilvēkam ir tīrākais enerģijas veids. Ja mēs siltumu iegūstam no elektroenerģijas, mājās ēst gatavojam ar elektrību, tas veselībai ir labākais veids, nekā citi enerģijas veidi (dedzinot gāzi vai biomasu), kas rada piesārņojumu”. 

Izvērtē iespējas, kā pelnīt ar zaļo enerģiju:

Tomēr vienlaikus deputāte norāda, ka labāk jau būtu VES veidot nevis mežos, bet gan lauksaimniecības zemēs, par ko iestājas arī vides aizsardzības organizācijas, jo tā netiktu nodarīts ļaunums ne mežiem, ne bioloģiskajai daudzveidībai. Bet te atkal dilemma – klajā laukā vēja parki ir labāk pamanāmi un cilvēku nostāja ir: “Visu vajag, bet tikai ne pie manis”.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība) par šo projektu teic, ka mums svarīgi to realizēt ātri, jo pēc desmit gadiem vilciens jau būs aizgājis un mūsu jaudas (vēju) izmantos kaimiņvalstis, jo tās jau arī neguļ un saprot, ka nepieciešams paņemt šīs jaudas, kas ir ierobežotas. Jāatzīst, ka lietuvieši pie tā jau ļoti labi strādā un ir paspējuši kāju ielikt mums durvīs: „Jo ilgāk guļam, jo varam palikt bešā”.

Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle atgādina, ka jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma valdībā Nacionālā apvienība ar partneriem “izdarīja kopīgus soļus”, lai izveidotu Latvijas valsts kopuzņēmumu, kas attīstītu vēja parkus:

Ja mēs nokavējam, tad to izdarīs citi. Un šo “citu” mērķis jau nebūs samazināt elektroenerģijas cenu Latvijā, bet gan gūt peļņu vai elektroenerģiju no Latvijas teritorijas pārdot Vācijai. Un mums potenciāls ir. Piemēram, Zviedrijas valdība šovasar noraidīja lēmumu būvēt vēja parkus Zviedrijas dienvidu piekrastē, jo tie radītu neatgriezeniskas sekas gan videi, gan arī kuģošanai. Bet viņiem elektrību vajag, tāpat arī Vācijai. Tādēļ Latvija priekš ārzemju investoriem ir teju vai Eldorado (bagātību zeme), un mums šī bagātība jāpaņem pašiem, nevis jāatdod citiem, uzsver Eiropas Parlamenta viceprezidents.

"Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" apvienojas kopuzņēmumā SIA "Latvijas vēja parki"

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas ...

gallery icon
131