Lielais jautājums politiķiem: Vai Eiropas Savienība un Latvija ir vienotas jautājumā par atbalstu Izraēlai?

Imants Lieģis uzsver, ka visu 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji Izraēlas atbalsta jautājumā skaidri savu nostāju ir pauduši Briselē, un tāpēc nevajag "pārspīlēt tās pretrunu nianses". Ināra Mūrniece teic, ka pašreiz mūsu uzdevums ir skaidri un nepārprotami aizstāvēt Izraēlu. Savukārt Edvards Smiltēns atgādina, ka Izraēlas-Palestīnas konflikts ir ne tikai ļoti, ļoti sens, bet arī komplicēts un sarežģīts.

Imants Lieģis: "Nevajag pārspīlēt pretrunu nianses"

"Līdz šim ES atbalsts Izraēlai īstenībā bijis ļoti vienots. Pēc drausmīgā "Hamas" uzbrukuma civiliedzīvotājiem 7. oktobrī, bija vienots ļoti ass nosodījums," saka Imants Lieģis, un uzsver, ka teroristus nosodīja, iestājās par ķīlnieku atbrīvošanu un norādīja, ka Izraēlai ir visas tiesības aizstāvēt savu valsti un savus iedzīvotājus. Vienota ES nostāja izpaudās 26. oktobrī, kad visu 27 ES dalībvalstu vadītāji Briselē to pauda Eiroparlamenta sanāksmē. Un "Progresīvie" ir daļa no Latvijas valdības.

Tomēr tai pašā laikā atsevišķās politiskajās partijās nav vienotas nostājas šajā sarežģītajā jautājumā, bet šīs pretrunu nianses nevajag pārspīlēt, kā arī to, ka daži to biedri piedalījušos palestīniešus atbalstošās manifestācijās ārzemēs:

"Tā ir demokrātijas izpausme. Mēs neaizliedzam cilvēkiem braukt ārpus valsts, lai piedalītos demonstrācijās un manifestācijās".

Mēs varam runāt tikai par detaļām, kā, piemēram, neseno Spānijas premjerministra izteikumu, ka civiliedzīvotāju upuri Gazas joslā ir bijuši nepanesami, kas izpelnījās Izraēlas nosodījumu, bet kopumā ES un ASV šajā ziņā ir panākusi konsensu (vienprātību), norāda aizsardzības ministra padomnieks.

Ināra Mūrniece: "Jāskatās caur Ukrainas prizmu"

"Uz notikumiem Izraēlā gribu paskatīties caur Ukrainas prizmu. Kad sākās Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā, arī Eiropa nebija vienota, un ES dalībvalstis nopietni apsprieda pašsaprotamas lietas. Piemēram, Vācija vaicāja, vai varam sūtīt kaut kādu palīdzību Krievijai, jo tas situāciju varētu eskalēt? Kāda būs Krievijas reakcija? Viņi apsvēra pat to, ka ķiveru sūtīšana Ukrainai varētu eskalēt situāciju. Un pie kā esam nonākuši? Tagad Vācija aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa personā paziņojusi par būtisku palīdzības sniegšanu Izraēlai," teic Ināra Mūrniece, un ir pārliecināta, ka tā būs arī attiecībā uz Izraēlu, bet tam ir nepieciešams zināms laiks.

Viņa atgādina, ka ES ir viens no lielākajiem finansējuma avotiem palestīniešiem, un šī "attīstības palīdzības" naudas plūsma ir bijusi ļoti ievērojama. Pašlaik pret tās apturēšanu iestājas tādas ES valstis kā Īrija, Spānija, Portugāle un Luksemburga, bet ir arī valstu grupa, kas runā par attīstības palīdzības sniegšanas apturēšanu, bet uzsver, ka jāsaglabā humānā palīdzība (Vācija, Austrija, Zviedrija, Dānija). Viņa cer, ka tiks panākts konsekvents atbalsts Izraēlai:

"Mēs kā valsts izdarījām visu, lai aizstāvētu Ukrainu, un arī šobrīd mūsu pozīcija ir aizstāvēt Izraēlu. Tā ir skaidra un nepārprotama".

Jā, ir atsevišķu valstu vadītāju izteikumi arī attiecībā uz Izraēlu, kas tiek neviennozīmīgi traktēti, bet ir jānāk skaidrībai. Skaidrībai jānāk arī to mūsu jauniešu apziņā, kuri ir redzēti ārzemēs notiekošajos palestīniešu atbalsta gājienos:

"Viņi skandējuši saukļus, ko izmanto "Hamas" teroristi, varbūt līdz galam neapzinoties un nesaprotot, ka, izmantojot šos saukļus, viņi aicina iznīcināt Izraēlas valsti".

Edvards Smiltēns: "Konflikts ir ārkārtīgi sarežģīts"

Atšķirībā no Ukrainas, Izraēla pašreiz zaudē propagandas karā, saka Edvards Similtēns un uzsver, ka tas izraēļu valstij nenāk par labu:

"Politiski kreisie uzreiz momentā metās Palestīnas aizstāvībā, knapi spējot pār lūpām izdvest vārdus, ka uzbrukums ar 1300 mežonīgi noslaktētiem upuriem, protams, nav atbalstāms, bet... un tad tālāk sekoja visādi uzskaitījumi.

Šis "pirmais pamats" iedeva ļoti lielu priekšrocību teroristiskajai organizācijai "Hamas", kam teorētiski pirmajā brīdī nevajadzēja būt. Līdz ar to tas Izraēlai apgrūtina jebkādus nākamos soļus. Un vēl viena būtiska lieta – vai publiski izskanējušie dati vispār ir ticami? Tiek runāts par 10 000 bojā gājušajiem. Cik no tiem ir "Hamas" kaujinieki, cik civiliedzīvotāji?"

Jāuzsver arī tas, ka Izraēlas-Palestīnas konflikts ir ļoti, ļoti sens, norāda Edvards Smiltēns: "Tam ir ļoti dziļas saknes, tas ir ārkārtīgi komplicēts un sarežģīts. Mēs no tā esam tālu, un apšaubu, ka pat mūsu "spicākie" politiķi sajūt tā nianses un to saprot. Mēs nebūsim daļa no tā risinājuma. Mums daudz tuvāks, kas ietekmē mūsu tagadni un nākotni, ir Krievijas-Ukrainas karš. Līdz ar to mums jābūt ļoti skaidrai pozīcijai šajā jautājumā".

Runājot par Rietumeiropā notikušajām palestīniešu atbalsta demonstrācijām, kurās piedalījās arī "Progresīvo" pārstāvji viņš saka, ka jāņem vērā tas, ka viņi skandēja pēc būtības anisemītiskus saukļus, ko izmanto "Hamas", kas mudina slaktēt ebrejus un viņus izdzīt no Izraēlas.

Šajās demonstrācijās pirmām kārtām piedalās musulmaņu kopiena, kas ir vienota, kas "vadās pēc Korāna, kuras reliģija, filozofijas mācība un dzīves izpratne diezgan būtiski atšķiras no klasiskās Eiropas". Un otrām kārtām politiski motivēti cilvēki, kā, piemēram, "Progresīvie", kuri jau no paša sākuma ieņēma "diezgan neslēptu pozīciju".

Visus lielos jautājumus politiķiem skaties šeit.