"Nav tāda darba, ko manas rokas nav darījušas!" Atzīst 100 gadus vecā balvēniete
Sestdien, 4. novembrī, skaistu 100 gadu jubileju svin Balvu pilsētas iedzīvotāja Olga Baranova.
Sveicot jubilāri un vēlot veselību un izturību, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs teica, ka daudz kas ir redzēts šajā dzīvē un daudz ko vēl vēlētos redzēt. Uz ko simtgadniece atbildēja, ka par viņas dzīvi varētu uzrakstīt grāmatu.
Īpaši spilgti atmiņā ir palikuši Ulmaņlaiki. Atceras, kā toreiz piensaimnieku sabiedrība Tilžas pagastā paši uzcēla savu pienotavu, kur ražoja sviestu un sūtīja uz Angliju. Pašiem bijusi, kā toreiz teica, viena zirga saimniecība. Tā kā brālis krita 1944. gadā, un tēvs devās mūžībā gadu vēlāk, tad, kā meitenei, bija visi smagie lauku darbi jāuzņemas. Pati ara, ecēja, sēja un pļāva. "Nav tāda darba, ko manas rokas nav darījušas," atzina jubilāre.
Olgai ļoti interesē politika, seko līdzi notiekošajam kā Latvijā, tā pasaulē, un ir savs viedoklis par to, bet jautāts jubilārei, kas jādara, lai tik ilgi nodzīvotu, viņa atbildēja, ka ir jāstrādā.
Jubilāri sveica arī Balvu pilsētas pārvaldes vadītāja Maruta Castrova, atzīstot, ka jubilāre ir gudrāka un senāka par Balvu pilsētu, jo Balviem ir tikai 95.
Olga bijusi arī čakla rokdarbniece. "Aust sāka agri, jo auda gan viņas mamma, gan citi kaimiņi. Mājās audzēja linus, paši tos apstrādāja un auda. Auda gan linu galdautus, palagus, dvieļus, galda celiņus, gan vilnas dekoratīvās segas un grīdsegas. Jubilāre auda līdz pat 80.gadu vidum, un vēl tagad viņai mājās glabājas daudzi pašausti darbi. Olga atceras, ka skolā viņai bijusi laba skolotāja Marta Pētersone, kas iemācījusi visus baltos darbus. Tāpēc vēlāk arī daudz izšuvusi – rišiljē, izvilkuma darbus. Bijusi iecienīta šuvēja un liela adītāja." Tā par simtgadnieci raksta Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzē.
Olga ir dzimusi Dricānos, bet ļoti drīz pēc tam tēvs nopirka Tilžas pagastā saimniecību, kur bērnību kopā ar brāli, kā arī savu lielāko mūža daļu ir pavadījusi jubilāre. Nu jau vairāk kā 35 gadus dzīvo Balvos. Diemžēl jau mūžības ceļos ir pavadījusi savu meitu, un tagad lielākais lepnums un prieks simtgadniecei ir par mazbērniem Mairitu un Kasparu un mazmazbērniem Rihardu un Emīliju.
Jubilāre mūsu valsts dzimšanas dienas mēnesī Latvijai novēlētu mieru un sapratni!
