"Labāk lai notiek kā 1940. gadā..." Daugavpils krievu aktīvists izkrata sirdi Krievijas medijos
foto: ekrānuzņēmums no video
Krievu aktīvists no Daugavpils Igors Čerņavskis militāra konflikta gadījumā iesaka Latvijai rīkoties "kā 1940. gadā". To viņš stāsta, sarunājoties ar žurnālistu, kurš dzīvo Krievijā.
Sabiedrība

"Labāk lai notiek kā 1940. gadā..." Daugavpils krievu aktīvists izkrata sirdi Krievijas medijos

Jauns.lv

Plašākai sabiedrībai Igors Čerņavskis varētu būt nezināms, taču vīrietis jau gadiem ir īpaši centīgs Krievijas atbalstītājs un Latvijas, Rietumu politikas kritiķis. Pērn, sākoties PSRS pieminekļu nojaukšanai, viņš nozuda no publiskās telpas, taču nu ir atgriezies ar interviju Krievijas propagandas resursā.

"Labāk lai notiek kā 1940. gadā..." Daugavpils kri...

Viņš pats stāsta - pērn saistībā ar savām aktivitātēm (aizstāvot okupantu pieminekļus) tika aizturēts.

No Rīgas uz Maskavu pārbraukušais žurnālists, propagandists Aleksejs Stefanovs nesen paziņoja, ka ir "atradis" ilgus mēnešus klusējošo Čerņavski un pierunājis viņu uz interviju.

Pati intervija izvērtās visnotaļ skaļa. Tajā krievu aktīvists atkārtoti stāsta melus par Latvijas sabiedrības attieksmi pret NATO klātbūtni valstī, militārajām mācībām u. c. saistītām tēmām.

Norisinās pieminekļa Otrā pasaules kara padomju karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī demontāžas darbi.

Norisinās pieminekļa Otrā pasaules kara padomju karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī demontāžas darbi

Norisinās pieminekļa Otrā pasaules kara padomju karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī demontāžas darbi

"Nezinu, kurš to uzskata par aizsardzību, neesmu saticis cilvēku, kuram tas patiktu [militārās mācības pilsētvidē]. Nav neviena cilvēka, kurš to atbalstītu - visi uzskata, ka tas ir bīstami. Ja būs militārs konflikts, viņi slēpsies aiz mūsu mājām. Redzējāt, kā Ukrainā viņi karo? Mums tādu aizsardzību nevajag," attālināti noturētā sarunā ar Stefanovu pauž Čerņavskis.

"Labāk lai notiek kā 1940. gadā - atnāca PSRS, Latvija parakstīja dokumentus, un līķu nebija. Labāk lai ir tā. Valsts [Latvija] nav spējīga karot vienatnē. Bet, ja atnāks NATO, tad nekas te nepaliks pāri. Jebkurā gadījumā mēs zaudēsim," stāsta Čerņavskis.

Savā intervijā Čerņavskis arī uzslavē Daugavpils pašvaldības attieksmi pret iedzīvotājiem.

Čerņavskis informēja Stefanovu, ka ikdienā naudu pelna arī ar metāllūžņu vākšanu. Tā, pēc viņa teiktā, dara daudzi.

Līdzīgi izpaudās arī no Latvijas nesen aizbraukušais bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins.

Jāpiebilst, ka Krievijas propagandisti izmanto katru iespēju apgalvot, ka Latvijā valda trūkums un nabadzība, nekaunoties par piemēriem izmantot savu dzīvi.

"Namejs 2023": Sabiedroto un Latvijas karavīri demonstrē savu klātbūtni, patrulējot Viļānos un Rēzeknē.

Latvijas un NATO militārā tehnika iebraukusi Viļānos un Rēzeknē

Aizsardzības mācību “Namejs 2023” ietvaros Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde kopā ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas (eFP) karavīriem piedalās ...

Sabiedrība uzticas armijai, Čerņavskis melo par attieksmi pret NATO

Tikmēr pētījumi par Latvijas iedzīvotāju nostāju liecina par pavisam ko citu - pretēju Čerņavska teiktajam par NATO.

Valsts Kancelejas un socioloģisko pētījumu veicēja “Latvijas Fakti” pērn martā veiktā aptauja uzrādīja, ka 37% valsts iedzīvotāju, pārsvarā latviešiem, lielāku drošības sajūtu rada Latvijas dalība NATO. Pretēji domā 33% respondentu – visbiežāk krievi. Valsts dalība Eiropas Savienībā (ES) drošību rada 32% pētījuma dalībniekiem. 37% gadījumos tika saņemts noraidošs viedoklis, pērn vēstīja Sargs.lv.

Latvijas austrumu pierobežā notiek visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” aktīvā fāze, kuras laikā tiek trenēta Nacionālo bruņoto spēku vienību spēja ātri un efektīvi izvērsties uzdevumu izpildei jebkurā vietā Latvijā.

Nacionālo bruņoto spēku mācības Latvijas austrumu pierobežā

Latvijas austrumu pierobežā notiek visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs 2023” aktīvā fāze, kuras laikā tiek trenēta Nacionālo bruņoto spēku vienību ...

Gadiem ejot, sabiedrības uzticība Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) atkārtoti novērtēta kā visaugstākā salīdzinājumā ar citām valsts institūcijām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".