"Mums trūkst kvalificētu speciālistu" arī Kaļiņingrada gatava uzņemt Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus
Kamēr Latvijā Krievijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju un valsts valodas apgūšanas jautājums joprojām šķeļ un raisa diskusijas, Krievijas medijos un varas gaiteņos jau nāk klajā ar paziņojumiem par gatavību uzņemt "no Latvijas deportētos tautiešus".
Tikko kā par gatavību panākt šādi pretī informējis Kaļiņingradas apgabals.
Tas esot gatavs uzņemt visus krievus, kurus Latvija "pasludinās ārpus likuma", teikts RBK publikācijā, kas atsaucas uz Krievijas Federācijas padomes locekļa no Kaļiņingradas apgabala -Aleksandra Šenderjuka-Židkova teikto.
Politiķis šādi reaģējis uz informāciju, ka vairāk nekā trīs tūkstoši viņa tautiešu varētu tikt deportēti no Latvijas tuvākajā laikā.
Runa ir par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) paziņojumu, ka ap 3600 Krievijas pilsoņiem Latvijā ir izsūtītas vēstules, ka viņiem Imigrācijas likuma jauno prasību dēļ ir jāpamet valsts vai arī jāpiesakās kādai uzturēšanās atļaujai.
Pie Iekšlietu ministrijas protestē pret ideju dot papildu laiku Krievijas pilsoņiem nokārtot valodas eksāmenu
Pie Iekšlietu ministrijas pulcējušies tie, kurus neapmierina Ministru kabineta lēmums aicināt Saeimu dot papildus laiku Krievijas pilsoņiem nokārtot valsts valodas ...
Kaļiņingradā esot "daudz vakanču"
"Mēs esam gatavi atbalstīt mūsu tautiešus šajā grūtajā laikā, saprotam viņu vēlmi mierīgi dzīvot un strādāt dzimtajā zemē," Krievijas aģentūrai "RIA Novosti" pauda Šenderjuks-Židkovs.
Pēc viņa teiktā, Kaļiņingradā esot liels pieprasījums pēc "kvalificētiem speciālistiem" un "daudz vakanču".
"Papildus tam mēs redzam, cik liela ir interese par mūsu e-vīzu programmu, turklāt Latvijas pilsoņu starp interesentiem ir īpaši daudz. Esmu pārliecināts, ka reģions kļūs par viesmīlīgu jaunu mājvietu mūsu tautiešiem," pauda Šenderjuks-Židkovs.
Te gan jāpiebilst, ka realitātē likumdošana Latvijā šiem Krievijas pilsoņiem atstāj ne vienu vien izvēli.
PMLP priekšniece Maira Roze oktobra sākumā atgādināja, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kuri jau ir sākuši pieteikšanās pastāvīgās uzturēšanās atļaujai procesu un ir kārtojuši, bet vēl nav nokārtojuši valodas zināšanu pārbaudi, pienākas divu gadu pagarinājums valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanai un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
"Tiem, kas nedara neko, ir jābrauc prom," piebilda PMLP vadītāja.
Decembrī PMLP skatīsies, kuras personas, uz kurām attiecas konkrētās likuma prasības, ir iesniegušas nepieciešamos dokumentus, kuras savukārt to nav izdarījušas.
PMLP pārbaudīs valsts reģistros, vai personas, kuras nav neko darījušas sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, ir izbraukušas no Latvijas, un, ja tas nebūs izdarīts, tad sūtīs informāciju Valsts robežsardzei, kurai būs jāpārbauda, vai personas vēl uzturas valstī, un nepieciešamības gadījumā jāveic tālākās darbības, izsniedzot izbraukšanas rīkojumu.
Tikmēr Krievijas propagandas medijos reālo situāciju Latvijā lielākoties ignorē, emocionālos sižetos uzsverot, ka "vardarbīga deportēšana jau pavisam drīz būs realitāte" un atkārtoti vēstot, ka Latvija "šādi represē Krievijas pilsoņus-pensionārus".
Tiesa gan reālie nosacījumi Krievijas pilsoņiem Latvijā neapmierina arī lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, kuri norāda, ka vēršsanās pret agresorvalstij piederīgajiem esot pārāk maiga un lēna.
Aicina arī Pleskava
Aptuveni pirms gada līdzīgu aicinājumu pārcelties uz Krieviju izplatīja arī Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs ("Vienotā Krievija").
Tiesa gan viņa publiskie paziņojumi nebija kontekstā ar grozījumiem Latvijas Imigrācijas likumā. Mērķis bija uzrunāt krievus, Krievijas pilsoņus, kuri Latvijā vairs nevar vai nevēlas dzīvot.
Ierasta lieta Pleskavas apgabalā ir arī darba sludinājumi, kuru mērķa auditorija ir tieši no Baltijas pārbraukušie krievi.
Iemesls - blakus esošā Sanktpēterburga un Maskava, “kā putekļusūcēji” nosūc visus motivētos, kvalificētos un darbspējīgos cilvēkus.