Rakstnieks Jurģis Liepnieks par Latvijas armiju: "Esam vienīgā NATO armija, kuras komandieris zvērējis Padomju Savienībai"
Armijas stipruma vai vājuma pazīmes pēc rakstnieka Jurģa Liepnieka domām ir atkarīgas no trijām lietām: budžeta, komandiera un rezerves. Un Latvija visās šajās trijās lietās ir NATO pakaļgalā, tāpēc arī mēs esam vājākā armija ziemeļu flangā. Zīmīgi arī tas, ka esam vienīgā NATO dalībvalsts armija, kuras komandieris uzticību savulaik zvērējis Padomju Savienībai.
Mēs, Latvijā, lepojamies ar savu armiju un NATO sabiedroto klātbūtni. Savukārt no Lietuvas puses nesen izskanēja ziņa, ka Latvija ir vājākā armija visā aliansē. Tādēļ lielais jautājums – vai tik tiešām Latvija ir vājākais NATO posms? To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Lai saprastu, kāpēc lietuvieši tik zemu vērtē latviešu kaujasspējas, vienkārši pēc publiski pieejamās informācijas jāsalīdzina Latvijas un Lietuvas bruņotie spēki. Un dati nav par labu Latvijai: Lietuvas militārais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Latvijai, bet rezervistu skaits mūsu dienvidu kaimiņiem ir par divām trešdaļām lielāks. Pie tam viņu apmācības līmenis ir daudz augstāks nekā latviešiem. Tas saistīts ar to, ka viņiem savlaicīgi tika ieviests obligātais militārais dienests, saka Jurģis Liepnieks un uzsver, ka arī Igaunijā, kas ir par Latviju mazāka valsts, aizsardzības budžets ir būtiski lielāks.
Pēc rakstnieka domām trīs galvenie aspekti, kas mūsu armiju padara par NATO vājo posmu ir:
* mazākais budžets no visām Baltijas valstīm;
* vissliktāk apmācītais skaits rezervistu, kas saistīts ar to, ka mēs Baltijas jūras reģionā līdz pēdējam novilcinājām obligātā militārā dienesta ieviešanu;
* Latvija visā NATO ietvarā ir vienīgā armija, kuras komandieris savulaik zvērējis Padomju Savienības armijai, līdz ar to viņš ir padomju skolas un padomju armijas cilvēks.
Neloģisko armijas attīstību Jurģis Liepnieks vērtē šādi: “Latvijā tieši bruņoto spēku komandieris un armija bija tie, kas pretojās obligātā militārā dienesta ieviešanai, līdz pat pēdējam brīdim visādos iespējamos veidos. Tika izgudroti visneticamākie argumenti, lai sabotētu un novērstu obligāto militāro dienestu, laikā, kad visās pārējās reģiona valstīs tas bija. Tad man jautājums – kādēļ mums ir šāds armijas komandieris?
Mēs objektīvi esam visvājākā armija. Tā kā mums ir vājākā armija, tad sabiedrotiem vairāk jānāk talkā. Un tā ir negodīga attieksme pret sabiedrotajiem, teikt, lai kāds cits mūs sargā”.
Domājot par nākotnes perspektīvām, viņš saka, ka uzstādītie plāni ir “lieli un pareizi” un, cerams, ka situācija ar laiku mainīsies.
Kā Jurģis Liepnieks, Dana Reizniece-Ozola un Pēteris Šmidre vērtē Latvijas armiju, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
