Vidējā ātruma kontroles iekārtas uzstādītas visos 16 posmos, bet ir kāda nianse

Vidējā ātruma kontroles sistēmas piegādātājs pilnsabiedrība "Fima Group" turpina veikt uzlabojumus IT sistēmā, pēc kā būs jāveic iekārtu un sistēmas verificēšana. Piegādātājam par termiņa kavējumiem piemēros līgumsodu.

Vidējā ātruma kontroles sistēmu šogad plānots ieviest 16 posmos. Vidējā ātruma kontroles radarus ieviesīs Tallinas šosejas (A1) posmā no Siguļiem līdz Lilastei, Valmieras šosejas (A2) posmā no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar autoceļu Plācis-Rozula (V281) līdz Stalbei, Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte ) (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei, Daugavpils šosejas (A6) posmos no Kokneses līdz Stukmaņiem, no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām "Banderi" un no Krustpils līdz Stūrniekiem.

Tāpat radarus ieviesīs Bauskas šosejas (A7) posmā no Lejas Ģūģiem līdz Iecavai, Jelgavas šosejas (A8) posmā no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā, Liepājas šosejas (A9) posmos no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) un no krustojuma ar autoceļu Tebbra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem, Ventspils šosejas (A10) posmos no Varkaļiem līdz Griķiem, no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi un no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu, kā arī uz valsts galvenais autoceļa Krievijas robeža-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža posmā no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) un uz reģionālā autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam (P30).

Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Būtiskākas korekcijas bija Tallinas šosejas (A1) posma sākumā, kur tika mainīts no 13,44.kilometra uz 14,07.kilometram, lai visā posmā būtu vienmērīgs atļautais ātrums 90 kilometri stundā, un Bauskas šosejas (A7) posms, kura sākums saistībā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem mainīts no 24,24.kilometra uz 25,21.kilometru.

Katram posmam atsevišķi veiks verificēšanu (mērījumu precizitātes pārbaude un kļūdas noteikšana). Tās gaitā katra posma garum precīzi izmērīs, izmantojot Latvijas Nacionālā metroloģijas centra rīcībā esošās attāluma mērīšanas ierīces, un norādīts verificēšanas sertifikātā, lai vidējais braukšanas ātrums tiktu aprēķināts korekti un bez kļūdām.

LVC pārstāvji skaidro, ka projekta ieviešana notiek ar ievērojamu kavēšanos. Sākotnēji tas notika tādēļ, ka bija nepieciešams izstrādāt vidējā ātruma kontroles sistēmas verificēšanas metodiku. Piegādātāju dēļ kavēšanās notika būvniecības procesā, kā arī turpinās saistībā ar nepilnībām izstrādātajās IT sistēmās. Par kavējumu pilnsabiedrībai "Fima Group" tiks piestādīts līgumsods.

Vidējā ātruma kontroles posms uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupeijau tika verificēts jūnija beigās, taču tika atklātas nepilnības IT sistēmā, kuras piegādātājs patlaban novērš. Pēc tam, kad IT sistēma sāks darboties pilnvērtīgi, būs nepieciešams veikt atkārtotu verificēšanu šajās posmā. Tāpat tiks verificēti visi pārējie 15 posmi, kur katrs tiek verificēts atsevišķi.

Verificēšanu veic SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" ar valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" akreditēto metodi. Paredzams, ka verifikācija un tai nepieciešamie saskaņojumi aizņems no divām līdz pat četrām nedēļām, līdz ar to pirmais vidējā ātruma kontroles posms uz Rīgas apvedceļa (A5) varētu sākt darboties augusta beigās. Patlaban sistēma nedarbojas un līdz ar to attiecīgās ceļazīmes pie posmiem ir aizsegtas.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laiku, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates, autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu "Par policiju" sodus par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestāda un administrē Valsts policija.

Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi izvēlēti, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu atbilstoši iepirkuma rezultātiem uzstāda "Fima Group" par līgumcenu 1,261 miljons eiro. No tās ap 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.-2025.gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022.gadā piešķirti līdzekļi 1,050 miljonu eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā jau ieguldīti 57 586 eiro iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par 36 118 eiro, ko veica SIA "Elko". Savukārt AS "Sadales tīkls" veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanu par 21 463 eiro.

"Fima Group" bija jāveic reģistrācijas iekārtu projektēšana, izbūve un aprīkojuma uzstādīšana, informācijas sistēmas ieviešana, datu apmaiņas servisu izstrāde informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmas verificēšana.

Lai veiktu iekārtu verificēšanu, "Latvijas Nacionālais Metroloģijas centrs" bija jāizstrādā jauna metodika, kurai bija nepieciešams saņemt akreditāciju tiesību aktos noteiktajā kārtībā, jo līdz šim Latvijā vidējā ātruma kontroles sistēma nav darbojusies.