Kur aiziet, un ko interesantu redzēt? Rūpnīcas smarža Jelgavā, mākslīgā intelekta ģenerētie svētie Rīgā un šarmantā Liepāja

Esot pilsētā, kurā piedzimst vējš, jāiegriežas mākslas salonā “Ludviķis”, kur Aivars Kleins piedāvā šarmantu pastaigu pa Liepāju. Savukārt Ventspils Amatu mājā varam iepazīties, kā rotājas daiļās un lepnās kurzemnieces.

Jelgavas muzejā izjutīsim Rīgas Porcelāna rūpnīcas smaržu, bet Gulbenes muzeja Klētī iepazīsim vienas no izcilākajām latviešu tekstilmākslinieces Ainas Muzes tekstilijas. Bet tie, kas satraukušies par to, ka mākslīgais intelekts varētu pārņemt arī mākslinieku funkcijas, jāpaviesojas ISSP Galerijā Rīgā, kur redzēsim kā tas ģenerē dažādu tautu un kultūru svētās ikonas.

* ISSP Galerijā (Marijas ielā 13/korp.3, Berga bazārā, Rīgā) līdz 7. septembrim skatāma jauno mediju mākslinieka Jurģa Petera personālizstāde “Sintētiskā klātbūtne”, kas aplūko cilvēka un tehnoloģiju attiecību mijiedarbi, reflektējot par ticību mākslīgā intelekta spējai glābt cilvēci un pasauli. Galerija vēsta:

“Interneta pionieru aizraušanās ar Gajas hipotēzi (Gaia philosophy) un ideju, ka internets spēs mūs visus savienot un kolektīvi celt apziņas līmeni, liek uz to raudzīties kā uz vienojošu kosmisko apziņu. Savukārt mākslīgajam intelektam piedēvētās spējas raisa cerību, ka tas spēs ne vien vairot produktivitāti, bet arī rast risinājumus šī laikmeta izaicinājumiem, piemēram, klimata krīzes pārvarēšanai. Uzsverot šo ticības aspektu, mākslinieks Jurģis Peters ir radījis lielformāta izdrukas un video darbu, kas veidoti ar mākslīgā intelekta palīdzību, to “apmācot” ar svēto attēliem no dažādām  kultūrām.

Vizuālie kodi šajos mākslīgā intelekta ģenerētajos attēlos veido savdabīgu kolektīvo reprezentācijas kolāžu, tomēr līdz galam šiem svēto tēliem noticēt nevar. Darbos atklājas mākslīgā intelekta ģeneratīva nespēja izdarīt šķietami vienkāršas darbības, piemēram, precīzi attēlot cilvēka anatomiju, it īpaši rokas un pirkstus. Savukārt izstādes centrālajā videoinstalācijā “Sintētiskā satikšanās” skatītājs tiek aicināts mijiedarboties ar mākslīgo intelektu. Interaktīvās instalācijas pamatā ir mākslīgo neironu tīkls, kurš reāllaikā ģenerē attēlu virknes ar humanoīdām būtnēm. Sajūtot skatītāja klātbūtni, būtnes iznirst no abstraktajām datu kopām un to sejās iezīmējas arvien cilvēcīgāki vaibsti”.

Jurģis Peters (1991) ir jauno mediju mākslinieks, kuru interesē vizuāli pētījumi par dažādu jauno tehnoloģiju radītu parādību ietekmi un to sekām sabiedrībā. Viens no mākslinieka galvenajiem fokusiem ir mākslīgais intelekts gan kā medijs, gan kā konceptuāls izpētes lauks. Viņš savā praksē izmanto jaunās tehnoloģijas un paša veidotus algoritmus kā mākslinieciskās izteiksmes rīkus, lai veidotu vizuālus stāstus un spekulācijas par iespējamiem nākotnes attīstības scenārijiem un cilvēku lomu tajos. Sīkāk internetā: www.issp.lv.

* Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas ielā 10) līdz 10. septembrim skatāma trauku izstāde “Rūpnīcas smarža”, kas veltīta jelgavniecei, porcelāna māksliniecei Zinai Ulstei. Tajā eksponēta tikai neliela daļa no kolekcionāra Teo Ralfa Jēkabsona kolekcijas, kas veltīta Rīgas Porcelāna rūpnīcai un kā pateicība talantīgajai māksliniecei Zinai Ulstei (1928–2005). Muzejā apskatāmi autordarbi, kurus ir veidojusi pati māksliniece un viņas kolēģi rūpnīcā.

Zina Ulste darbu Rīgas Porcelāna rūpnīcā uzsāka kā jauna māksliniece un ļoti drīz tika iecelta galvenās mākslinieces amatā ar iespēju strādāt pie svarīgiem pasūtījumiem un plaša patēriņa produkcijas. To vidū ir tējas un kafijas servīze “Laima”, kas tiek uzskatīta par pirmo oriģinālo plaša patēriņa servīzes formu Latvijā padomju periodā. Pagājušā gadsimta piecdesmito  gadu otrajā pusē un sešdesmitojos gados Zina Ulste radīja kanonisko kafijas servīzi “Daina”.

No 1953. gada fabrikā tika izveidota radošā laboratorija, kuras mērķis bija ļaut rūpnīcas māksliniekiem ne tikai izpildīt valsts pasūtījumus, bet arī izpausties kā radošām personām, brīvi meklējot jaunas formas, ko varētu ieviest ražošanā. Tā septiņdesmito gadu otrajā pusē ražošanā nonāca kafijas servīze “Gauja”. Izstādē apskatāms rets, iespējams, vienīgais šīs servīzes eksemplārs, kas ražots no māla masas. Tas simbolizē gan Zinas Ulstes darbu porcelāna rūpnīcā, gan Jelgavas keramiku. Servīze ir tapusi pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē, kad rūpnīcu pārpirka uzņēmums “Latvijas keramika” un porcelāna veidnēs tika spiests un atliets nevis smalkais porcelāns, bet māla masa.

Sīkāk internetā: www.jvmm.lv.

* Ventspils Amatu mājā (Skolas ielā 3) līdz 31. augustam skatāmi smeldžotie vainagi, kaspīnes un sievu mices Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” izstādē “Kurzemes galvassegas”. Izstādē skatāmas arī mūsdienu interpretācijā radītas greznās galvassegas – kopumā aptuveni 100 darbi – no tiem 20 ir sieviešu etnogrāfiskās cepures,  40 vainagi un kaspīnes jeb matauklas.   

“Mēs šo ekspozīciju ilgi lolojām, jo vēlējāmies pievērst plašākas sabiedrības uzmanību vēsturiskās izziņas lietām, ar ko joprojām nopietni nodarbojas virkne 21. gadsimta sieviešu,” stāsta studijas dalībnieces.

Mūsdienās nodarbošanās, kas saistīta ar savas identitātes apzināšanu un saglabāšanu, kļūst arvien populārāka – studijā “Liepava” (dibināta 1953. gadā) to tur godā 56 dalībnieki. Ikdienā liepavietes darina košus Kurzemes cimdus un zeķes, segas, brunču audumus, Kurzemes lielos lakatus, dreļļus, grezni tamborētus un adītus galdautus. Meistaru kopā sanākšana, padarītā vērtēšana un pūra vēdināšana ir būtisks nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un tālāknodošanas process. Sīkāk internetā: muzejs.ventspils.lv.

* Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja Klētī (Klēts ielā 4) līdz 28. oktobrim tekstilmākslinieces Ainas Muzes (1943-2017) izstāde “Bezgalīgais pavediens”, kas atklāj mākslinieces radošo devumu Latvijas kultūrā. Izstādes rīkotāji informē:

“No 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Ainas Muzes vārds nesaraujami saistīts ar Latvijas tekstilmākslas uzplaukumu, un viņas darbi pamatoti tiek ieskaitīti Latvijas tekstilmākslas „Zelta Fondā”.

Aina Muze ir viena no redzamākajām latviešu tekstilmākslas nozares pārstāvēm, un viņas mantojums apliecina, ka viņa allaž radusi novatoriskus ceļus, ieviešot arī savus mākslinieciskos meklējumus dažādās tekstilmākslas jomās. Māksliniece strādājusi daudzveidīgās aušanas tehnikās, bet viņas radošais sniegums visspilgtāk atklājas lielformāta gobelēnu kompozīcijās, tur rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizēti figurāli motīvi, paužot folkloras, vēstures un  sakrālās tēmas emocionāli piesātinātās zīmēs un simbolos.

Vairāk nekā divdesmit gadus paralēli gobelēniem meistare darinājusi tekstilmozaīkas. Aina Muze ir šīs tehnikas aizsācēja Latvijā. Esot Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, māksliniece izveidoja Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūrā speciālu programmu un kursu šajā jomā. Ainas Muzes idejas turpina dzīvot studentos, bet viņas darbi rodami baznīcās, daudzos muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē.

Tekstilmozaīkās Aina Muze izmantoja dažādas faktūras un struktūras audumus, centās tos savienot, apvienot ar izšuvumu, apdruku un citām tehnikām, pārveidojot to laikmetīgā mākslas izteiksmē atkarībā no tematiskās ieceres. Mākslinieciskās izteiksmes ziņā viņa iemīļojusi vairāk runāt dekoratīvos vispārinājumos, laukumos, līniju ritmu vai tonālo pāreju valodā. Darbos nav sīkumainības, tie pārsteidz ar vērienu, kompozicionālās atvērtības principu, kas sasaucas ar pašas mākslinieces būtību. Sīkāk internetā: www.gulbenesmuzejs.lv.

* Liepājas mākslas salonā “Ludviķis” (Ludviķa ielā 3/5) līdz augusta beigām skatāma tās saimnieka Aivara Kleina jaunāko gleznu izstāde “Pastaiga pa Liepāju”, kurā skatītājam pretī veras vecā un šarmantā Liepājas daļa - tā daļa, kas, pēc mākslinieka domām, pašlaik izmirstot.

Jau no 1996. gada Aivars Kleins rīko gleznotāju plenērus, kuru vadmotīvs ir Liepājas vēsturiskā pilsētainava, savukārt “Pastaiga pa Liepāju” ir turpinājums izstāžu ciklam, kuru mākslinieks uzsāka, atzīmējot savu 60. jubileju, raksta liepajniekiem.lv.

Visas 25 izstādītās eļļas gleznas ir iesāktas plenērā. Atsevišķas ir saglabātas “alla prima”, bet lielākā daļa ir pārgleznotas darbnīcā dziļākas harmonijas meklējumos. Var būt ne vienmēr ir sasniegts vēlamais rezultāts, bet tāda ir mākslinieka izvēle - būt patiesam pret sevi un skatītāju, neslēpt savu nemācēšanu zem nosacītības un abstrakcijas.

Cerams, izstādes skatītājs atpazīs Liepājas gleznieciskos motīvus, vai būs ieinteresēts tos pameklēt. Izstādes idejiskais mērķis ir rosināt liepājniekus nepazaudēt pēdējās gleznieciskās pilsētvides paliekas, jo, diemžēl, šodienas aktivitātes ar haotisko arhitektūru, nesaprotamu krāsojumu, plastmasas logiem un automašīnu genocīdu iznīcina Liepājas vēsturisko šarmu. Sīkāk internetā: www.facebook.com/Ludvikis.