Viedokļi
2023. gada 29. jūnijs, 06:59

Rakstnieks Jurģis Liepnieks par krievu valodu: "Mūsu iecietībai nav nekāda pamata"

Jauns.lv

“Pasaule fundamentāli ir mainījusies. Nekas vairs nav tā kā agrāk. Nekādas iepriekšējās norunas vairs nav spēkā. Karš neļauj kaut kā sēdēt uz diviem krēsliem, kaut kā būt pa vidam. Tu esi vienā vai otrā pusē. Neredzu, ka var būt kaut kā savādāk,” saka rakstnieks Jurģis Liepnieks, runājot par iecietību pret krievu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā.

Krievu valodas lietošana Latvijas publiskajā telpā ievērojami samazinās, līdzīgi kā tas notiek visā Eiropā. Neskatoties uz to, radikāli noskaņotas organizācijas uzstāj uz pilnīgu attiekšanos no krievu valodas izmantošanas ne tikai aicinot, bet pat pieprasot uzņēmējus nelietot krievu valodu apkalpošanā, interneta mājas lapās vai mārketingā materiālos. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai Latvijai pilnībā jāatsakās no krievu valodas lietošanas publiskā telpā?” To Jauns.lv jautāja viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
"Nedrīkst latvietim Latvijā prasīt zināt krievu valodu!" saka rakstnieks Jurģis Liepnieks.

“Nedrīkst latvietim Latvijā prasīt zināt krievu valodu! Mēs nedrīkstam diskriminēt par to, ka tu esi gejs vai ar citu ādas krāsu, bet drīkstam pēc tā, ka tu nezini krievu valodu!!! Tas nav pieņemami, tas nav normāli! Latvijai ir tiesības uzlikt uzņēmējam dažādus ierobežojumus. Un šis (jautājums par krievu valodas lietošanas iegrožošanu – red,) ir ar vērtībām, ideoloģiju un politiku saistīts ierobežojums,” saka rakstnieks.

Latvijas valsts pastāvēšanai nav nekāda cita jēga kā latviešu tautas, kultūras un valodas saglabāšana, uzsver rakstnieks. Ja šī primārā jēga būtu labklājības, peļņas, labākas veselības un tā tālāk nodrošināšana, tad jau mēs, piemēram, varētu pievienoties Igaunijai vai Zviedrijai, vienalga kam.

Un tagad šis Latvijas valsts mērķis un jēga ir īpaši aktuāla laikā, kad Krievija īsteno totālu agresiju, imperiālistisku karu, genocīdu tepat blakus mums, un tādēļ iecietībai pret to, arī krievu valodu, mums nav nekāda pamata.

Prasīt latviešu valodas zināšanas krievu cilvēkiem, kuri grib dzīvot Latvijā, ir tikai pašsaprotami: "Jums bija 30 gadus laika! Labi, mēs, latvieši, nebijām tik prasīgi un kategoriski. Bet tagad ir sanācis tā, ka vairāk nav iespēju laipot!"

Ko Andrejs Ērglis, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre domā par krievu valodas lomu un izplatību Latvijas publiskajā telpā, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.