Kambalu pāra jaunā “čuhņa” – Garciems, kartupeļiem uzbrūk bālā nematode, tauvas josla tēva pagalmā: kriminālā province

Toties Latgales pusē kāds nepilngadīgs autohuligāns, kurš vadīja “Hyundai”, nepilnas stundas laikā ceļu satiksmes noteikumus paspēja pārkāpt 24 reizes līdz iebrauca būvbedrē. Viņa “varoņdarbus” no augšas pat novēroja robežsargu helikopters.

Lielvārdē atsevišķi privātmāju saimnieki ir tik badīgi, ka tauvas joslu iebūvē pat sava lepnā nama pagalmā. Jaunas raizes piemeklējušas kartupeļu audzētājus: kartupeļu laukā Zemgalē pirmo reizi konstatēts biedējošs parazīts - kartupeļu bālā nematode.
 

Kambalas atrod jaunu “čuhņu” – Garciema pludmali

Acīgi Vidzemes jūrmalas pludmales apmeklētāji pagājušās nedēļas nogalē piefiksējuši bijušā basketbolista un viņa sievas Olgas izbraucienu pie jūras Garciema pludmalē. Kambalu pāra glaunais džips bija piebraucis pašā Rīgas jūras līča krastā, lai tā braucēji varētu izkāpt ārā un baudīt atsvaidzinošo brīzi.

Kambalas, protams, rupji pārkāpuši noteikumus, jo pa kāpu joslu aizliegts braukāt, izņemot gadījumus, kad jāveic sakopšanas darbi, jāglābj kāda dzīvība, no jūras jāizvelk zvejas tīkli vai tajā jāielaiž laiva. Nevienu no augstākminētām darbībām Kambalas neveica. Tāpat pie jūras ar transportu var pievest cilvēkus ar kustību traucējumiem vai invaliditāti, kuri paši saviem spēkiem līdz krastam nevar aiziet. Šis teorētiski varētu būt vienīgais attaisnojums, kas reabilitētu Kambalu ekskluzīvo izbraucienu.  

Jāteic, ka šis Kambalu džips jau nevienu reizi vien ir iekūlies ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumos. Sevišķi izcēlusies Olga Kambala, kura spēkratu atstājusi tam nepieredzētās vietās.

Interneta komentētāji, ieraugot šo Kambalu pāra izlēcienu Garciemā, atminas arī pagājušā gada novembrī Olgas Kambalas izteikumu TV šovā “Slavenības. Bez filtra”, kurā viņa Dobeli nodēvēja par “kaut kādu čuhņu”. Nu viņa esot atradusi jaunu “čuhņu” – Garciemu:

Ervins Kuzmins: “Droši vien atkal filmē bezfiltra slavenības”.

Jacquelina Cinovska Žaklīna: “Čuhņa arī Garciemā ir čuhņa”.

Edgars Miezītis: “Viņam nav spēka laikam aiziet kājām… pensionārs laikam”.

Igors Augstmanis: “Čalim ir lieka nauda sodam, var atļauties!”

Andris DeSiks: “Tipiskais Garciems! Čuhņa!”

Ventspilī golfiņš notriec laternu

Nedienas ar neadekvātiem braucējiem ir ne tikai jūras līča piekrastē, bet arī pie dižjūras. Ventspils pašvaldības policija informē:

“Ventspils pašvaldības policijas policisti 6. jūnijā ap pulksten 22:00 Sārnates ielā pamanīja automašīnu “VW GOLF”, par ko bija aizdomas, ka tās vadītājs ir alkoholisko dzērienu reibumā. “VW GOLF” vadītājs pie Sārnates ielas 55. nama uzbrauca virsū apgaismes stabam, to noliecot. Pašvaldības policija inspektori lika automašīnas vadītājam apturēt transportlīdzekli, uz ko vadītājs nereaģēja un uzsāka bēgšanu. Virves ielā automašīna “VW GOLF” tika apturēta. Par notikušo informēta Valsts policija, kuras darbinieki ieradās notikuma vietā, tālāko procesuālo darbību veikšanai”. 

Tauvas josla Lielvārdes tēva pagalmā

Ogres novada būvvalde kopā ar pašvaldības policiju pagājušajā nedēļā no Daugavas akvatorija veica tauvas joslas apsekošanu Lielvārdes pilsētas teritorijā. Ogres novada būvvaldes vadītāja Laura Kriviša-Budnika par to stāsta:

“Kopumā Lielvārdes pilsētā konstatētais atbilst prognozētajam. Pozitīvi vērtējams, ka vairāki zemes īpašnieki ir ņēmuši vērā aizrādījumus un nožogojumus demontējuši. Tomēr, veicot apsekošanu, tika konstatētas arī jaunas ēkas, kuru līdz šim Daugavas tauvas joslā nebija, tāpat upes malā tika konstatēts grausts. Vairākiem nožogojumiem no Daugavas akvatorija nevarēja noteikt attālumu, kā arī pie tiem nevarēja nokļūt no sauszemes puses. Šādos gadījumos zemes īpašnieki tiks uzrunāti par iespēju apsekot teritoriju, lai varētu izvērtēt nožogojuma atbilstību likumā noteiktajām prasībām un noteiktu turpmākās darbības. Tika konstatētas arī tuvu Daugavai uzbūvētas privātmājas – tik tuvu, ka tauvas josla iet caur mājas pagalmu, ko īpašnieki vēlas norobežot, bet tauvas joslai jābūt brīvi pieejamai neatkarīgi no tā, cik tuvu tā atrodas privātmājai”.
 
Šobrīd ir savākti dati, kuri tagad tiks apstrādāti – noskaidroti zemes īpašnieki, izvērtēts, vai uzbūvētie objekti ir saskaņoti, precizēti to attālumi no upes un tā tālāk. Ņemot vērā, ka Daugavā ūdens krasta līnijas augstums ir mainīgs, dažkārt nevar precīzi noteikt, kur tieši sākas tauvas josla. Šādos strīdīgos gadījumos tiks izpētīti gan zemes robežu plāni, gan zemesgrāmatas, kuros tauvas joslai jābūt atzīmētai kā apgrūtinājumam.

Ogres novada būvvalde kopā ar Ogres novada pašvaldības policiju Daugavas tauvas joslas apsekošanu turpinās arī citās novada pilsētās – Ķegumā, Ogrē, Ikšķilē.

Rēzeknē nepilngadīgos autoneprēšus vajā pat ar helikopteru

Otrdienas, 13.jūnijā, naktī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas, saņemot informāciju par kādu aizdomīgu transportlīdzekli “Hyundai”, devās to apturēt, taču tās vadītājs, nepakļaujoties likumsargu prasībai apturēt transportlīdzekli, uzsāka bēgšanu. Vadītājs bēgšanas laikā papildu veica 24 administratīvus pārkāpumus, līdz iebrauca remontdarbu vietā, kur turpināt bēgšanu nebija iespējams. Kā vēlāk noskaidroja, pie stūres bija sēdies nepilngadīgs jaunietis un automašīnā atradās vēl divi viņa draugi.

Policijas ekipāža, pamanot automašīnu Rēzeknes novadā uz autoceļa A12 (Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža), norādīja vadītājam, lai tas apstājas. Transportlīdzeklis tika apturēts, policists devās pie automašīnas un izteica prasību atvērt durvis, bet vadītājs uzsāka bēgšanu. Savukārt Valsts policija ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu uzsākat pakaļdzīšanos.

Bēgšanas laikā vadītājs pārkāpa vairākus ceļu satiksmes noteikumus, kuri saistīti ar ceļu satiksmes bīstamību un traucējošu situāciju radīšanu, kas izpaudās kā agresīva braukšana, kā arī nepakļaušanās likumsargu prasībām apturēt automašīnu. Transportlīdzekļa vadītājs turpināja bēgt un traukties pa ceļu, ignorējot luksofora signālus, tāpat bēgšanas laikā “Hyundai” vadītājs vairākkārt pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu.

Jaunietis Rēzeknes novadā, pārvietojoties virzienā uz Rēzekni, traucās arī ātrumu 170 kilometri stundā, tādējādi pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu par 120 kilometriem stundā.

Sagadīšanās dēļ šajā laikā Valsts robežsardzes helikopters veica plānota maršruta treniņlidojumu pār Rēzekni, un pamanot policijas ekipāžas, kuras veic pakaļdzīšanos ar ieslēgtām bākugunīm, iesaistījās situācijās novērošanā no gaisa.

Ap vieniem naktī Rēzeknes pilsētā minētais transportlīdzeklis iebrauca remontdarbu vietā, kur turpināt bēgšanu nebija iespējams. Piesteidzoties pie automašīnas, policijas darbinieki konstatēja, ka pie “Hyndai” stūres bija sēdies pilngadību nesniedzis 2006. gadā dzimis jaunietis. Pārbaudes laikā konstatēts, ka vadītājam nav likumā noteiktā kārtībā nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

Par vadītāja izdarītajiem pārkāpumiem ir uzsākti 24 administratīvo pārkāpumu procesi (par nepakļaušanos apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu); par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām; par agresīvu braukšanu; par braukšanas ātruma pārsniegšanu; par braukšanu pie sarkanās gaismas; par nepamatotu iebraukšanu pretējā virziena joslā; par pagrieziena rādītāja nelietošanu).

Tupeņiem uzbrūk bālā nematode

Kartupeļiem uzbrūk bālā nematode
Kāda Jelgavas novada kartupeļu laukam vairāk nekās desmit hektāru platībā (tieši, kur tas atrodas, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) neatklāj) uzbrukusi kartupeļu bālā nematode (“Globodera pallida”), kas ražu var samazināt līdz minimumam. Par šo bīstamo parazītu, par kura dzimteni tiek uzskatīti Andu kalni Dienvidamerikā, VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele skaidro:

“Kādā Zemgales kartupeļu audzēšanas saimniecībā pārbaudes laikā ņemtā kartupeļu paraugā pēc laboratoriskās testēšanas konstatēts Eiropas Savienības karantīnas organisms - kartupeļu bālā cistu nematode. Organisms atrasts kartupeļu audzēšanas laukā 10,33 hektāru platībā.

Kartupeļu cistu nematodes var radīt ievērojamus postījumus kartupeļu stādījumiem siltā, mērenā un aukstā klimata reģionos. Ļoti liela nematodes koncentrācija augsnē var izraisīt ražas samazināšanos pat par 80%.

Galvenie nematodes izplatīšanās ceļi ir ar inficētiem sēklas kartupeļiem un augsni, kura pielipusi lauksaimniecības tehnikai un darbarīkiem, ar tiem darbojoties invadētajā laukā. Izplatīšanās dabiskā ceļā ir minimāla. Inficētos kartupeļus pārtikā var lietot, cilvēkiem tie nav kaitīgi.

Inficētajam laukam noteikti fitosanitārie pasākumi - aizliegums audzēt sēklas kartupeļus sešus gadus, lauksaimniecības tehnikas tīrīšana katru reizi pēc izmantošanas, kā arī tajās lauka vietās, kur iespējams novērst izplatīšanās risku, audzēt pret kartupeļu bālo cistu nematodi izturīgus augus”.

VAAD veic padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu, kādā veidā organisms nokļuvis konkrētajā laukā. Tiek pieļaut, ka parazīts Latvijā varētu bijis ievests ar sēklas kartupeļiem no Nīderlandes vai Vācijas, kurus izmantojusi konkrētā Jelgavas novada saimniecība. Baltijas valstīs šis ir otrais gadījums, kad “latvieša otrajai maizei” uzbrūk šis parazīts, līdz šim tas vēl konstatēts kādā Lietuvas zemnieku saimniecībā.

Vizuāli kartupeļu bālās nematodes skartos laukus vismaz sākumā nevar pamanīt, jo nematode, kas ir sīks tārpiņš, ko ieraudzīt var tikai mikroskopā, visa auga attīstības laikā ēd auga saknes. Līdz ko ir iestādīti bumbuļi un sāk augt saknītes, nematode sāk ēst un vairoties uz kartupeļu saknēm. Līdz ar to tā atņem spēku kartupeļiem un kartupeļi neaug, vēsta ReTV.