Rakstnieks Jurģis Liepnieks par Stambulas konvenciju: "Kļūstam par ārkārtīgi provinciālu, atpalikušu vietu"
"Visi argumenti, kuri vērsti pret Stambulas konvenciju, ir balstīti vai nu nezināšanā, vai provinciālā nekompetencē, vai arī apzināti šis jautājums tiek ideoloģizēts, sagrozot kādus aspektus tās tekstā, piešķirot tam kādus riskus un bailes, kādu tur nav," par Latvijas muļļāšanos ar Stambulas konvencijas ratificēšanu saka rakstnieks Jurģis Liepnieks.
Stambulas konvencija, kurā īpaši runāts par sieviešu un meiteņu aizsardzību no visām vardarbības formām stājās spēkā 2014. gadā, kad to ratificēja desmit valstis. Šobrīd tai pievienojušās 37 Eiropas valstis. Pirmā, kas ratificēja konvenciju bija Turcija, bet pirms diviem gadiem, lai cik komiski tas neizklausītos, Turcija izstājās no dalības Stambulas konvencijā. Savukārt Brisele aicina arī Latviju likt parakstu zem konvencijas, bet pie mums tas kļuvis par politizētu jautājumu.
Droši var teikt, ka par to vēl runāsim daudz un dikti. Tādēļ Jauns.lv viedokļu līderim – rakstniekam Jurģim Liepniekam vaicāja: “Vai Latvijai jāratificē Stambulas konvencija?”
Stambulas konvencija, kuras īstais nosaukums ir par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanu, pēc Jurģa Liepnieka domām, Latvijai ir jāparaksta – par to nav ne vismazāko šaubu. Gandrīz neviena Eiropas valsts, izņemot Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Bulgāriju un tagad arī Turciju, pret šo konvenciju neiebilst. Tā nav nedz “kaitīga”, nedz pretrunā ar Latvijas Satversmi, uzsver Jurģis Liepnieks un atgādina, ka Satversmes tiesa to ir izanalizējusi un atzinusi, ka tā nav pretrunā mūsu valsts pamatlikumam:
“Tādā valstī kā Latvija, kurā ir milzīga problēma ar vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē būtu jādara pilnīgi viss, katrs sīkums, katrs mazākais solis, lai šo vardarbību mazinātu. Stambulas konvencija ir viens šāds solis, kurš noteikti jāsper. Konvencija paredz noteiktus mehānismus: izveidot koordinējošu institūciju, policijas apmācību, statiskas izveidi un tā tālāk, kas, protams, būtu jādara ar vai bez šīs konvencijas, kura mums noteikti jāratificē,” saka rakstnieks.
Viņš piebilst, ka, neparakstot konvenciju, mēs kļūstam par ārkārtīgi provinciālu, atpalikušu vietu. Un tas nav pareizi! Nepamatotas ir arī bažas, ka konvencijas teksts it kā “aizdomīgi izskatās” attiecībā uz izglītības satura ideoloģisko ievirzi. Nekā tāda tajā atrast nevar, un to pierāda kaut vai tas, ka nekas tāds nav novērots valstīs, kur šī konvencija jau ir apstiprināta.
Kā Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē peripetijas ap Stambulas konvenciju un vai mūsu valstij tā būtu jāratificē, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
