Ārsts Andrejs Ērglis par Stambulas konvenciju: "Cilvēki neredz to pasaules lielo bildi"
Lai saprastu par ko ir runa, Andrejs Ērglis ir izlasījis visas Stambulas konvencijas 32 lappuses un saka: “Man neliekas, ka tā kaut kādā veidā var apdraudēt latviešu tautu. Konvencija nepasaka, ka mēs iznīksim vai būs kaut kādas nenormālības, vai vēl kaut kā tā”. Tādēļ tā mums ir jāparaksta!
Stambulas konvencija, kurā īpaši runāts par sieviešu un meiteņu aizsardzību no visām vardarbības formām stājās spēkā 2014. gadā, kad to ratificēja desmit valstis. Šobrīd tai pievienojušās 37 Eiropas valstis. Pirmā, kas ratificēja konvenciju bija Turcija, bet pirms diviem gadiem, lai cik komiski tas neizklausītos, Turcija izstājās no dalības Stambulas konvencijā. Savukārt Brisele aicina arī Latviju likt parakstu zem konvencijas, bet pie mums tas kļuvis par politizētu jautājumu.
Droši var teikt, ka par to vēl runāsim daudz un dikti. Tādēļ Jauns.lv viedokļu līderim – ārstam kardiologam vaicāja: “Vai Latvijai jāratificē Stambulas konvencija?”
Viņš saka, ka neratificējot šo konvenciju, mēs parādām savu provinciālismu. Cilvēki ļoti bieži izsaka savu viedokli par tekstu, kuru viņi nav lasījuši, apgalvojot, ka viņi noteikti zina, ka tur ir tā un tā rakstīts. Un tā ir mūsu lielākā bēda, ka neredzam “pasaules lielo bildi”.
Konvencijas tekstā lielākoties ir izklāstīti vispārcilvēciski principi un pateikts, ka katra valsts savos iekšējos normatīvajos aktos nosaka, kā šos principus ievērot, klāsta Andrejs Ērglis.
“Ja mēs esam Eiropas Savienībā, tad nav pareizi konvenciju neparakstīt,” saka ārsts un peripetijas ap Stambulas konvenciju salīdzina ar filmas “Četri balti krekli” sižetu: “Konvencijā ir akcentēta vardarbība. Domāju, ka vardarbība jebkurā veidā ir izskaužama. Skaidrs, ka saistībā ar pēdējiem notikumiem, tā vairs netiek paslaucīta zem paklāja. Un te nav runa tikai par vardarbību pret sievieti, bet arī, ka bērnu vardarbība ir nenormālība”.
Neparakstot konvenciju, mēs pateiktu, ka “nepiederam pasaulei”. Tas ir vienkārši līdz brīdim, kad mums pašiem būs vajadzīgs pasaules atbalsts, kā tas tagad, piemēram, ir Ukrainā. Tādā brīdī “pasaule” var pateikt, ka mēs taču nepiederam pasaulei, paralēles velk Andrejs Ērglis un rezumē, ka neparakstīt konvenciju ir ļoti tuvredzīgi.
Viņš pieļauj, ka, iespējams, tautai īsti nav izskaidrots, ko nozīmē Stambulas konvencija un tādēļ valdībai daudz vairāk vajadzētu to skaidrot, strīdīgos konvencijas punktus izskaidrot, bet problēma ir tā, ka tas prasa darbu un izglītību.
Kā Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē peripetijas ap Stambulas konvenciju un vai mūsu valstij tā būtu jāratificē, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
