Priekuļu veikalā prasa zināt krievu valodu; arī viesnīcas trauku mazgātājai esot jārunā krieviski
“Likuma un Taisnības” redzeslokā nonāca informācija, ka “Aibe” veikalā Priekuļos Cēsu novadā meklē pārdevēju, darba sludinājumā kā vienu no prasībām norādot labas krievu valodas zināšanas.
Kad sazinājāmies ar sludinājuma devējiem, mums paskaidroja, ka krievu valodas zināšanas ir tikai vēlamas, bet ne obligātas, un vakance šobrīd vairs nav aktuāla.
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa skaidro: “Veikals paskaidrojis, ka darba sludinājumā krievu valodas prasība ietverta kļūdaini. Informācija izlabota, tādējādi pārbaudes laikā pārkāpums tika novērsts.”
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa norāda: “Atbilstoši Darba likuma 32. panta 2.1 daļai darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.”
Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrētu svešvalodu ir jāspēj pamatot tieši ar tās nepieciešamību darba pienākumu izpildei, piemēram, ārvalstu tūristu apkalpošanai. Katrs gadījums vērtējams individuāli, un konkrētas valodas prasme kā darba pienākumu izpildes priekšnoteikums var būt pamatota ne tikai ārvalstu klientu apkalpošanas darbā.
Visvairāk sūdzību inspekcijā ir par tirdzniecības nozares uzņēmumiem, bet statistiskā uzskaite par svešvalodām netiek veikta.
Lai mazgātu traukus, jāprot krieviski
“Avalon Hotel & Conferences” darba sludinājumā meklē darbinieku trauku mazgāšanai, virtuves telpu uzkopšanai, atbalstam virtuves palīgdarbos. Solīts stabils darbs, draudzīga profesionāļu komanda, konkurētspējīgs atalgojums. Līdztekus iepriekšējai pieredzei virtuves darbinieka amatā, godīgumam, precizitātei prasītas latviešu un krievu valodas zināšanas, kaut arī šajā darbā diez vai būs saskare ar klientiem.
Likumpārkāpums ir diezgan klaji redzams. Darba likuma 32. panta otrajā prim daļā noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai, norāda skaidro Dace Stivriņa, Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja.
Tiesību normas mērķis noteikts likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (stājās spēkā 2018. gada 28. novembrī) anotācijā: “Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, likumprojektā noteikts, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes [..].”
Konkrētais sludinājums nodots izvērtēšanai un informācijas pārbaudei reģionālajai VDI. Darba devējam gan ir dotas tiesības pamatot, kāpēc kādā darbā nepieciešamas svešvalodas zināšanas.
Ja darba meklētājs uzskata, ka netiek darbā pieņemts nepamatotas valodas prasības dēļ, uzskatāms, ka ir pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, pamatojoties uz pazīmi – valodas prasme, kas uzskatāms par tiešu diskrimināciju. Šādā situācijā strīds risināms tiesā.
Meklē pārdevēju, var neprast latviski
Alus veikals Rīgā meklē pārdevēju, un sludinājumā norādīta visai dīvaina iespēja – “var nezināt latviešu valodu”.
Darba likums nesatur amatiem izvirzāmās prasības, piemēram, par valsts valodas prasībām, skaidro Dace Stivriņa, Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja.
Amatam noteiktās prasības, tajā skaitā izglītību, profesionālo pieredzi, profesionālās zināšanas un prasmes, vispārējās zināšanas un prasmes, nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi, ņemot vērā veicamo darba specifiku un speciālo normatīvo aktu regulējumu, izvirza darba devējs.
Profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu nosaka Valsts valodas likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. Turklāt Darba likuma normas nemaz neaizliedz nodarbināt darbiniekus bez valsts valodas zināšanām, piemēram, ārzemniekus.
Tomēr tā nemaz nav, ka pārdevējam nevajag prast latviešu valodu. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe atgādina, ka arī privāta uzņēmuma darbiniekiem valsts valoda jālieto, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses.
Tādējādi, ja darba devējs vēlas nodarbināt pārdevēju, tad jāraugās, lai potenciālais darbinieks spētu apkalpot pircējus valsts valodā. Pretējā gadījumā gan darbiniekam, gan darba devējam par darba līguma noslēgšanu ar šādu darbinieku var piemērot administratīvo sodu.
“Ņemot vērā minēto, darba piedāvājumi, kuros norādīts, ka pārdevējam valsts valodas zināšanas nav nepieciešamas, ir maldinoši,” uzsver Rēķe.
