Maskavas ielu kaujas: prāto par Maskavas ielas pārdēvēšanu, bet neko nevar izlemt

Tad uzvar viedoklis, ka tā jāpārsauc, tad lemj gluži pretējo, tad atkal pieprasa pārdēvēšanu. Bet vispirms vēsturisks atskats uz 16 kilometrus un 48 metrus garo Maskavas ielu, kura atrodas Maskavas forštates, Ķengaraga, Rumbulas un Dārziņu apkaimēs un ir tranzīta iela divu līdz sešu braukšanas joslu platumā, kas ved ārā no Rīgas austrumu virzienā – uz Ogri, Latgali un tālāk Krievijas virzienā, kā dēļ tā arī ieguvusi Maskavas vārdu.

Polockas jaunkrievu ceļš iegūst Maskavas vārdu

Maskavas iela ir senā Rīgas-Daugavpils-Polockas tirdzniecības un pasta ceļa daļa pilsētas robežās, ko senos laikos dēvēja par Polockas ceļu. 1766. gadā Krievijas impērijā izdeva ukazu, kas piešķīra lielāku vaļu vajātajiem ebrejiem izvēlēties dzīvesvietu: Rīgā viņiem atļāva apmesties aiz Jāņavārtiem (tagadējās Maskavas ielas rajonā) un tādējādi pirmsākumos Maskavas ielas apkārtne kļuva par ebreju iedzīvotāju geto (te arī tika uzcelts pirmais ebreju lūgšanu nams Rīgā), nevis “krievu piepilsētu”, kā to daudzi uzskata.

Tikai 19. gadsimta sākumā tagadējā Maskčakas rajonā sāka apmesties krievu ienācēji. Tad arī tagadējās Maskavas ielas sākumposms ieguva Lielās Jaunkrievu ielas nosaukumus. Tikai 1859. gadā šo forštates ielu pārdēvēja par Maskavas vārdā, kura vairāk nekā pusotra gadsimta laikā stiepās aizvien garāka un garāka ārā no Rīgas austrumu virzienā.

Tā kā 164 gadus to jau sauc par Maskavas ielu, precīzāk – 162 gadus. Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā 1938. gadā to pārsauca par Latgales ielu, kad tāpat kā tagad notika vietvārdu atbrīvošana no rusificismiem (tolaik šajā kampaņā Latviju atbrīvoja arī no “Vācijas ietekmes”). Pēc padomju okupācijas 1940. gadā tai atdeva atpakaļ veco Maskavas vārdu, un tāds tas ir līdz šim laikam (Maskavas vārds ielai bija arī Otrajā pasaules karā - nacistu okupācijas laikā).

Savukārt pēc pagājušā gada 24. februāra izskan aicinājumi pārdēvēt Maskavas ielu. Vieni to aicina nosaukt Kijivas vārdā, otri tai atdot vēsturisko Latgales nosaukumu, kaut vēsturiski ilgāk tā saucās Polockas ceļa un pēc tam Jaunkrievu vārdā.

Krievijas izraisītais karš mudina “noslaucīt” Maskavas ielu

Diskusijas par agresorvalsts galvaspilsētas vārda atņemšanu Maskavas ielai izskanēja uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un visaktīvāk par to iestājās Publiskās atmiņas centrs. Tad šo jautājumu arī sāka skatīt valstiskā mērogā.

Vairāk nekā pirms gada – pērnā gada maijā - Valsts valodas centrs sniedza atzinumu, ka Maskavas ielas pārdēvēšana neatbilst normatīviem: šī iela ir tā saukta jau kopš tās izveidošanas vairāk nekā pirms 160 gadiem. Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timukša pauda, ka normatīvie akti paredz saglabāt ielas sākotnējo nosaukumu: “Šis tomēr ir savulaik dotais senākais nosaukums attiecīgajam transporta ceļam. Un tas gan varbūt tieši nebūtu saistāms ar rusifikāciju un tamlīdzīgi”.

Pērnā gada oktobrī Saeimā tika iesniegts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredzēja, ka ielu nosaukumos nedrīkstētu būt Krievijas ģeogrāfisko vietu nosaukumi. Tomēr Saeima šo likumprojektu noraidīja, jo tas neesot “pietiekami sagatavots”. Tai pašā laikā Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka ielu un laukumu nosaukumi ir politikas daļa, kas ietekmē cilvēkus, viņiem to pat nezinot, un uzskatīja, ka šo likumu vajadzētu pieņemt vēl iepriekšējai - 13. Saeimai.

Pirms mēneša eļļu ugunī pielēja klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Šadurskis, kurš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā sacīja: “'Man ir kauns par savu darba vietu, jo ir kauns teikt, kur tā atrodas (tās adreses ir Maskavas ielā 156 – red.). Vai jūs varat iedomāties situāciju, ka tas ir jāsaka Ukrainas vēstniekam?!” un pauda cerību, ka ielas nosaukums tiks mainīts. 

Tad arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija nolēma aicināt Rīgas domi pārdēvēt Maskavas ielu “piedienīgākā” nosaukumā.

Jauns.lv interesējās, vai galvaspilsētas pašvaldībā ir spriests par Maskavas ielas pārdēvēšanu un aplēsts, cik tas varētu izmaksāt, jo tēriņi varētu būt ievērojami – tas skartu tūkstošiem adrešu. Rīgas domes ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis atbildēja:

“Rīgas domē jautājums par Maskavas ielas pārdēvēšanu nav skatīts. Turpinās dažāda līmeņa diskusijas par šo tēmu. Kamēr nav Rīgas domes lēmuma, par izmaksām runāt ir pāragri”.

Viedokļu kaujas

Tikmēr publiskajā telpā nemitīgi norit diskusijas par Maskavas ielas likteni. Visvairāk “pa mici” dabūjusi apgāda “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka un Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.

Vija Kilbloka TV24 ēterā sacīja: “Es domāju, ka Valsts valoda centrs ir atradis normatīvo definējumu, lai pieklājīgi pateiktu, ka varbūt nav īstais brīdis atkal tautu tracināt”, bet Vilis Daudziņš teica: “Es, piemēram, negribētu, ka Maskavas ielu kāds pārdēvē citādi tāpēc, ka tas ir tāds pieņemts stils. Tā ir runa par vēsturi. Tiklīdz mēs visu dzēšam no vēstures un nav redzamā veidā pieminekļu, mums paliek vienīgi informācija. Tad ir tā, ka mēs nākamajām paaudzēm varam vien stāstīt, ka to kādreiz sauca tā un tā, bet materiālu un īstu sajūtu vairs nav”.

Par Maskavas ielas nosaukuma maiņu:

Tikmēr ir arī krasi pretēji uzskati. Uzņēmuma “Zippy Vision” vadītājs Gundars Kuļikovskis pauž: “Rīgas dome vienreiz saņemās! Pārsauciet vienreiz Maskavas ielu!!! Nosauciet to par Latgales ielu. Ta vienalga kā, tikai tieciet prom no vārda “Maskava”. Tas vārds jau kādu laiku nejauki smird un smirdēs vēl desmitiem gadu.
Ņemot vērā, ka Maskavas iela ir viena no garākajām ielām Rīgā ar daudz industriālām teritorijām un birojiem, mēs neesam vienīgie, kuriem regulāri jāizjūt nepatika uzrakstot pilnu biroja adresi, jo biroja adrese, kur ielas nosaukums ir “Maskava” sāk kļūt par kaitinošu. Poļu, čehu un citiem. klientiem reakcija ir no sarauktām uzacīm līdz smaidam. Pozitīva tur nekā nav”.

Moskavija arī citur Latvijā

Bet Maskavas iela nav tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, kur arī notiek diskusijas par ielu pārdēvēšanu.

Madonas novada pašvaldība maijā izsludināja iedzīvotāju aptauju par to, kādā vārdā turpmāk būtu saucama pilsētā esošā Maskavas iela.

Maskavas ielā ir arī Rēzeknē, bet tur vietvara vietvārdu pārdēvēšanu noraidījusi principā, kā iemeslu minot finanšu trūkumu. Tāpat Krievijas galvaspilsētas vārdā nosaukta iela Ventspilī, ostas rajonā, un nekas nav dzirdēts, ka to kāds vēlētos pārsaukt.

Savukārt Salaspilī esošā Maskavas iela praktiski ir Rīgas Maskavas ielas turpinājums un tās liktenis visdrīzāk būs atkarīgs no tā, ko par Maskavas ielu lems Latvijas galvaspilsētā.

Savā ziņā ir paveicies Valkai, kura veiksmīgi atbrīvojusies no Maskavas ielu kaujām. Senlaikos tur bija Maskavas iela, bet latviešu/igauņu zemju dalīšanas rezultātā Maskavas iela Valkā nokļuva igauņu Valgā un igauņi šo ielu nosauca “kesk” vārdā, tas ir – par Centrālo ielu. 

Pirmo soli mūsu valstī Krievijas pilsētu nosaukumu svītrošanā no savām ielām spēra Alūksne, kura pērnā gada vasaras izskaņā Pleskavas ielu pārdēvēja par Kolberģa ielu (Kolberģis ir ciems Jaualūksnes pagastā – red.).

Maskavas dzelzceļnieki pieprasa no kartes svītrot Rīgas vārdu

Jāteic, ka arī Krievijas galvaspilsētā izskan vēlme atbrīvoties no Latvijas galvaspilsētas vārda, tāpat kā Rīgā no Maskavas vārda.

Krievijas galvaspilsētā visredzamāk Rīgas vārds iemūžināts Rīgas stacijas vārdā (Rižzkij vokzal). Taisnības labad gan jāsaka, ka pašos pirmsākumos to sauca par Ventspils (Vindavas) staciju, jo tā tika uzbūvēta, lai pasažierus no turienes aizvizinātu uz Ventspili (Rīgā bija tikai starpstacija). 1928. gadā, kad boļševistiskajai Krievija saasinājās attiecības ar “buržuāzisko Latviju” staciju pārdevēja Rževas vārdā (arī uz šo Tveras apgabala Krievijā pilsētu kursē vilcieni no Maskavas Rīgas stacijas). Pēc Latvijas okupācijas 1948. gadā staciju atkal, nosauca Rīgas vārdā (ne tikai vilcienu pasažieri to pazīst, bet staciju zina arī miljoniem kinoskatītāju – tajā uzņemta padomjlaika kulta filma “Stacija diviem”).

Nesen Krievijas dzelzceļnieku avīzē “Gudok” (“Signāls”) Rževas “sabiedrība” aicināja Rīgas stacijai atgriezt Rževas vārdu, jo taču nav pieļaujams, ka Krievijas galvaspilsētā kaut kas nosaukts naidīgas valsts galvaspilsētas vārdā. Rževas novadpētnieks Vladimirs Savins vērsies pie Rževas pašvaldības ar lūgumu, lai tā ietekmētu Maskavas mēriju lemt par Rīgas stacijas pārdēvēšanu:

“Nebūtu lieki piebilst, ka šobrīd Latvija ir nedraudzīga valsts, un dzelzceļa savienojuma ar Rīgu nav. Līdz ar to dzelzceļa stacijas nosaukumā atsauce uz Rīgu ir nevietā”.

Pastaiga pa Maskavas ielu Rīgā:

Tai pašā laikā gan nekas nav dzirdēts, ka Maskavā kāds gribētu pārdēvēt Jaunrīgas šoseju (Новорижское шоссе) vai Jaunrīgas (Новая Рига) mikrorajonu. Tāpat vecais nosaukums atstāts pārbūvētajam kinoteātrim “Rīga” Jaunrīgas šosejā, kurš gan tagad saucas mazliet savādāk “Kinomax – Riga Mall”.