“Rīgas satiksmes” iepirkumu lieta: aizdomas, kuras nepierādīja
Oligarhu lieta, būvnieku karteļa lieta un tagad arī "Rīgas satiksmes" iepirkumu lieta pievienojas sarakstam ar lielajiem korupcijas kriminālprocesiem, kurus izmeklētāji un prokurori nevarēja novest līdz tiesai. LTV raidījums "De facto" šovakar atgādina, par ko bija aizdomas, sākot izmeklēšanu "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietā.
2018. gada decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja uzņēmēju Māri Martinsonu, "Rīgas satiksmes" toreizējo vadītāju Leonu Bemhenu un iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Igoru Volkinšteinu (viņš vēlāk izmeklēšanas laikā nomira), un citus. Kratīšanas notika arī pie Rīgas vicemēra Andra Amerika (Gods kalpt Rīgai) un mēra Nila Ušakova (Saskaņa).
KNAB ir nopublicējis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret visām iesaistītajām personām. Tajā var izlasīt, ka sākotnējā informācija norādīja uz Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" amatpersonu, kā arī Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvju iespējamu vienošanos par kukuļu maksāšanu un to legalizēšanu, vēsta "de facto".
Aizdomas krita pār "Rīgas satiksmes" trolejbusu (125 trolejbusi par 131,6 miljoniem eiro), autobusu (175 autobusi par 75,8 miljoniem eiro) un tramvaju (20 tramvaji par 62,6 miljoniem eiro) iepirkumiem. Sākotnējie pierādījumi deva pamatu uzskatīt, ka iesaistītās personas vienojušās sadārdzināt līgumus, lai 5% atvēlētu kukuļiem.
Neilgi pēc aizturēšanām KNAB priekšnieks Jēkabs Straume drīzu rezultātu izmeklēšanā nesolīja, jo būs jāizsaka daudzi ārvalstu tiesiskās palīdzības lūgumi, taču, ņemot vērā lielo darbu, kas ticis ieguldīts pirms aizturēšanām, Straume uz iznākumu skatījās pozitīvi.
KNAB rīcībā bija gan kratīšanās izņemtie pierādījumi, gan ierakstītas sarunas. Piemēram, kādā no tām Bemhens norādīja Volkinšteinam, ka nevajag steigties ar dokumentu parakstīšanu, jo nav panākta vienošanās kādā svarīgā jautājumā. Savukārt citā sarunā kafejnīcā Valdemāra ielā Vokinšteins uzklausīja Martinsonu, kurš skaidroja "kāda tā shēma būs".
Izmeklētāji pieļāva, ka kukuļu maksāšana un legalizācija notika divu dažādu shēmu ietvaros. Un naudas plūsmu esot organizējis un kontrolējis Martinsons.
KNAB lēmumā minēts, ka, visticamāk, daļa no kukuļa maksājumiem tika veikti 2015. gada martā, kad apmēram pusmiljonu eiro pārskaitīja pieciem dažādiem uzņēmumiem Ķīnā, skaidro "de facto".
No KNAB dokumenta izriet, ka otra, tā sauktā jaunā shēma, paredzēja Latvijā nodibināt uzņēmumu, kuram skaitītu naudu gan par tramvaju servisa apkalpošanu, gan kukuļiem.
2018. gada sākumā tika nodibināts uzņēmums "Tram-Serviss". Tā pastarpināts līdzīpašnieks, viens no lietā izdomās turamajiem, tagad jau nelaiķis Aleksandrs Krjačeks pratināšanās esot liecinājis, ka Martinsons bijis cilvēks, kurš faktiski vadījis visus iepirkumus Rīgas domē.
Martinons saistību ar "Rīgas satiksmes" iepirkumiem noliedza. Atzina, ka pazīst atsevišķas iesaistītās personas. Piemēram, ar Bemhenu esot labi draugi, kopā atpūšoties un viņus saistot basketbols.
Pēdējos gadus nekas neliecināja, ka KNAB izmeklēšana kustas uz priekšu. Neilgi pēc apstiprināšanas amatā ģenerālprokurors Juris Stukāns solīja ar KNAB un prokuroriem runāt, jo "neviens nevar saprast, kur ir rezultāts." Pagājušā gada nogalē Stukāns jau apstiprināja, ka izmeklēšana aprāvusies Ķīnā, vēsta LTV raidījums.
Tagad izmeklēšana izbeigta pret visiem septiņiem, kuriem bija tiesības uz aizstāvību. KNAB izmeklētājs Andrejs Lisenko lēmumā pamatoja, ka netika iegūti pieradījumi, kas ārpus saprātīgām šaubām norādītu uz noziegumiem, kā arī neizdevās identificēt kukuļu gala saņēmējus.
KNAB paziņojumā medijiem norādīja, ka izmeklēšanas laikā iegūtā informācija kalpojusi par pamatu četru citu KNAB kriminālprocesu uzsākšanai, no kuriem trīs noslēgušies ar ierosinājumiem uzsākt kriminālvajāšanu.
