Uzņēmējs Pēteris Šmidre par Rīgas praidu: "Vai tas ir jautājums, kurš jārisina ar masu gājienu?"
Uzņēmējs Pēteris Šmidre teic, ka viņš personiski ne redz, ne jūt kādu negatīvu attieksmi pret LGTB kopienas pārstāvjiem, viņam ir ļoti daudz draugu – “gan šādi, gan tādi”. Bet, ja sabiedrībā attiecībā pret seksuālajām minoritātēm ir kāda diskriminācija vai problēmas, tās ir jārisina un mums ir mehānismi, lai tās atrisinātu.
Jau vairāk kā pusgadsimtu demokrātiskajā pasaulē norisinās LGTB (lesbiešu, geju, transpersonu un biseksuāļu) kopienas rīkotie praidi (no angļu valodas: “pride” – lepnums), kas radās kā atbilde/protests pagājušā gadsimta sešdesmito/septiņdesmito gadu mijā uz amerikāņu policijas reidiem geju klubos. Kopš 2005. gada praidi notiek arī Rīgā.
Salīdzinot ar pirmo Rīgas praidu, kad tā dalībniekus apmētāja ar sūdu maisiņiem un tā dalībniekiem no “tradicionālo vērtību” aizstāvjiem pēc gājiena noslēguma nācās patverties Anglikāņu baznīcas mūros, tagad protestētāju skaits gājis mazumā, bet joprojām tas ir. To pagājušajā nedēļā varējām sajust gan reakcijā uz neslēptā geja Edgara Rinkēviča ievēlēšanu par Valsts prezidentu, gan svētdien, 4. jūnijā, notikušajā “Riga Pride” galvenajā notikumā – gājienā “Arī mēs esam Latvija”.
Tādēļ Jauns.lv uzņēmējam Pēterim Šmidrem jautāja: “Katru gadu Rīgas praidā ir aizvien vairāk dalībnieku un mazāk protestētāju. Vai tas joprojām ir aktuāls?”
Viņš uzsver, ka tas, kas veido ģimeni – vīrietis un sieviete vai viendzimuma pāris – nenosaka tās labumu vai sliktumu, viendzimuma ģimenes daudzreiz ir pat labākas, bet: “Vai tas ir jautājums, kurš jārisina ar masu gājienu?”
Uzņēmējs atklāti atzīst, ka viņš nav tik zinošs, lai vērtētu praidu lietderību un saka: “Manuprāt, ļoti svarīgs ir jautājums, vai viena atsevišķa sociāla grupa cīnās par savām tiesībām, kuras nav apmierinātas, vai arī tā ir cīņa par kaut kādām privilēģijām vai īpašu attieksmi. Droši vien praksē ir gan tā, gan tā”.
Par seksuālās orientācijas atšķirību Pēteris Šmidre saka: “Tā ir cilvēka īpašība, kā jebkura cita. Bet vai tā veido kādu pozitīvu vai negatīvu attieksmi? Es tā neteiktu”. No viņa teikā izriet, ka seksuālā orientācija pati par sevi cilvēku nepadara par labu vai sliktu, tādēļ jārisina problēmas, kas izslēgtu cilvēku diskrimināciju pēc “seksuālās piederības”.
Kā Pēteris Šmidre, Andrejs Ērglis unJurģis Liepnieks vērtē praida norisi, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
