Lidiju tracina kaimiņa izkārtā melnā plēve. Ko darīt? FOTO
Gauži nesimpātiski izskatās Lidijas kaimiņmājas saimnieka ierīkotā „robeža” starp abu pagalmiem. Viņš izvilcis striķi un uz tās izkāris lielu melnas plēves „priekškaru”. Līdz ar to sieviete ir sašutusi par sava sābra dizainiskajām izdarībām un skaidro, vai un vai vispār būtu iespējams pagalma izskatu padarīt estētiskāku? Vai kaimiņu pie kārtības varētu saukt valsts vai pašvaldības institūcijas?
Kaimiņš ir uzlicis melno plēvi, lai viņam netraucētu mūsu logi (viņa īpašumā netiek veikts nekāds remonts vai citas darbības). Viņš vienkārši nevēlas redzēt kaimiņmājas (manu) pagalmu. Kaimiņš, pat nepajautājot mūsu piekrišanu, nostiepa virvi un uzkāra melno plēvi. Vai kaimiņš drīkstēja tā rīkoties?
Mūsu mājas celtas no 1976. līdz 1980, gadam, un atrodas viena otrai blakus, apmēram četru metru attālumā (tas briesmīgais žogs, kas redzams attēlos arī pieder kaimiņam),” žurnālam „Likums un Taisnība” pastāstīja Lidija.
„Likums un Taisnība” skaidro, vai šāds melnās plēves izstrādājums ir likumīgs un vai kaimiņiem par to nevajadzēja vienoties?
Būvniecības valsts kontroles biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve: „Būvniecības valsts kontroles birojs nav kompetentā iestāde, lai lemtu par māju īpašnieku veikto darbību tiesiskumu, turklāt dzīvojamais fonds un tā uzraudzība nav mūsu iestādes kompetencē. Aicinām sazināties ar teritoriālo būvvaldi”.
Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis: „Šo gadījumu nevar uzskatīt par būvniecību. Ņemot vērā, ka plēve ir nostiepta starp diviem privātiem īpašumiem un šo situāciju būtu jāvērtē klātienē, aicinām sazināties ar Rīgas pašvaldības policiju, kas uz vietas novērtēs, vai ir noticis likumpārkāpums vai nē”.
Rīgas pašvaldības policijas runasvīrs Toms Sadovskis: „Šādā situācijā vienīgais, ko varētu vērtēt, ir būvniecības normatīvu ievērošana, taču plēves izkāršana nav būvniecība, līdz ar to kaimiņa rīcībā pārkāpuma nav.
Ja divu īpašumu saimniekiem ir vēlme starp īpašumiem uzstādīt žogu, tad viņiem savstarpēji par to ir jāvienojas - visbiežāk īpašnieki vienojas par izmaksu segšanu uz pusēm. Savukārt, ja viens no īpašniekiem vēlas nodalīt abas teritorijas, bet otrs nevēlas, tad tam otram vienkārši nāksies sadzīvot ar to risinājumu, kuru pirmais būs izvēlējies.
Attiecīgi labākais risinājums šādā gadījumā būtu vienoties ar kaimiņu par kopīgu žoga uzstādīšanu - savstarpēja vienošanās ļautu abām pusēm atrast labāko kompromisu gan cenā, gan estētikā, gan žoga apmēros".
