LIZDA ar Latvijas Pašvaldību savienību spriedīs, vai izpildītas pedagogu streika prasības

Arodbiedrība līdz 10. maijam gaidīja no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķinus, jo esot bažas, ka janvārī piešķirtais finansējums pedagogu slodžu balansēšanai pārlikts atalgojuma pieauguma grafika īstenošanai. Vanaga informēja, ka prasītie aprēķini ir saņemti, tomēr arodbiedrībai ir radušies jautājumi par to, kā tie iegūti. Arodbiedrība nav pārliecināta, vai, piemēram, naudas pietikšot interešu izglītības pedagogu darba slodžu balansēšanai.

Izglītības ministre Anda Čakša (JV) ir uzsvērusi, ka pēc valdības lēmumiem par papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu algu praktiska palielināšana lielā mērā ir pašvaldību kā skolu dibinātāju atbildība.

IZM aprēķinājusi, ka zemākās darba algas likmes pieaugums un pedagogu darba slodzes balansēšanai kopumā no septembra līdz decembrim papildus būs nepieciešami 31 067 568 eiro, no kuriem 9 866 924 eiro būs paredzēti atalgojuma palielinājumam un 21 200 644 eiro - slodzes balansēšanai.

Vispārējās izglītības pedagogu darba slodzes balansēšanai četros mēnešos papildus būs nepieciešami 18 687 152 eiro, pirmsskolas izglītības pedagogiem - 1 166 692 eiro, profesionālās izglītības pedagogiem - 922 620 eiro, profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem - 15 104 eiro , interešu izglītības pedagogiem - 1224 eiro, savukārt speciālās izglītības pedagogiem - 407 832 eiro.

Zemākās darba algas likmes pieaugumam vispārējās izglītības pedagogiem četros mēnešos būs nepieciešami 2 705 948 eiro, pirmsskolas izglītības pedagogiem - 2 890 796 eiro, profesionālās izglītības pedagogiem 866 888 eiro, profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem - 1 274 128 eiro, interešu izglītības pedagogiem - 446 544 eiro, bet speciālās izglītības pedagogu atalgojuma palielināšanai - 1 682 620 eiro.

LIZDA vadītāja pauda, ka arodbiedrība pati nevarot pārliecināties par aprēķinu patiesumu, jo tai esot liegta pieeja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievadītajiem datiem. LIZDA vērsusies arī pie pašvaldībām, lai tās noskaidrotu, vai pietiks ar piešķirto finansējumu.

Izglītības ministre vairākkārt uzsvērusi, ka pedagogu streika prasības par minimālo zemāko atalgojuma likmi un slodžu balansēšanu ir izpildītas. To apliecinot arī veiktie aprēķini, jo secināts, ka nepieciešamais finansējums ir pat mazāks nekā valdības piešķirtais.

Vienlaikus ministre norādīja, ka aprēķini veikti, izmantojot VIIS pieejamos datus, kurā informāciju par pedagogu amatiem ievada izglītības iestādes, un nevarot noliegt, ka atsevišķas no tām informāciju norādījušas neprecīzi. Tas gan neietekmējot aprēķinus par kopējo finansējuma apmēru.

Valdība 21. aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1. septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā. 

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24. aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26. aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas - no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem - no 145,51 eiro uz 150,43 eiro