Ukrainas bēgļu pieplūdums Latvijā pamazām stabilizējas, vērtē amatpersonas
Latvija Ukrainas bēgļu uzņemšanā nav izgāzusies, turklāt situācija ar bēgļu pieplūdumu pamazām stabilizējas, piektdien Iekšlietu ministrijā (IeM) atklājot pieredzes apmaiņas pasākumu par bēgļiem, vērtēja atbildīgās amatpersonas.
Latvijas valsts līdz šim sniegtais atbalsts no kara atbēgušajiem Ukrainas iedzīvotājiem veido aptuveni 64 miljonus eiro.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā un tās sekas būtiski iespaido arī Latvijas politisko dienas kārtību. Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, patvērumu ir atraduši tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju. Ministru pārsteidz ukraiņu optimisms un gatavība sākt savu dzīvi no jauna Latvijā.
"Tomēr ir skaidrs, ka ar optimismu vien nepietiks. Ukrainas bēgļu ierašanās Latvijā bija un joprojām ir stresa tests visām valsts institūcijām un arī mūsu likumiem, visai Latvijas sabiedrībai. Plaši ir izplatīts viedoklis, ka Latvijas sabiedrība ir konservatīva un ļoti atturīgi izturas pret svešiniekiem. Patvēruma meklētāji no Ukrainas atklāja, ka mēs varam būt līdzjūtīgi un empātiski. Nav tik traki ar tiem latviešiem," norādīja ministrs.
Kučinskis izteica pateicību visām nevalstiskajām organizācijām, kas ātri sāka savu darbu un sniedza pirmo palīdzību patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Viņa vērtējumā, bēgļu krīze ir viens no gadījumiem, kurā ir redzama sinerģija starp nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, turklāt nevalstiskās organizācijas var rīkoties brīvāk un tāpēc ātrāk.
"Valsts iestādes un pašvaldības savā rīcībā ir pakļautas dažādiem normatīviem aktiem, kas nereti bremzē lēmumu pieņemšanu. Protams, dažādi var vērtēt valsts un pašvaldību paveikto šajā patvēruma meklētāju krīzē, bet mēs neesam izgāzušies. Resursi tiek mobilizēti, daudzi vajadzīgi lēmumi jau ir pieņemti un galvenais-joprojām tiekam atbalstīti no sabiedrības puses," norādīja ministrs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) norādīja, ka liela daļa Latvijā līdz šim iebraukušo bēgļu ir sakārtojuši savus dzīves apstākļus tik tālu, ka var atgriezties dzimtenē un Latvija savu misiju ir izpildījusi.
"Ne daudz, ne maz, bet līdz šim 64 miljonus eiro Latvijas nodokļu maksātājiem ir izmaksājis bēgļiem sniegtais atbalsts, kas turpinās joprojām. Kamēr ilgs karš un palīdzība būs nepieciešama, Latvija palīdzēs. Valdība ik pēc pusgada pārskata situāciju un uzpilda atbalsta resursus," norādīja Sprindžuks.
IeM valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja, ka bēgļu uzņemšanas atbalsta plāns pērn sagatavots, balstoties uz pieņēmumu, ka šogad ukraiņiem būs ļoti grūti un sekos, iespējams, otrais bēgļu vilnis, kas nozīmētu, ka Latvijai nāktos uzņemt vēl 40 000 bēgļu, taču tas nav noticis. Patlaban bēgļu plūsma ir mērena, situācija pamazām sāk stabilizēties un sākotnēji plāna ieviešanai paredzētie 204 miljoni eiro samazināti līdz 102 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka pasākumā diskutē par to, kādus risinājumus valstiskā līmenī vajadzētu pilnveidot vai ieviest, lai atvieglotu un uzlabotu Ukrainas bēgļu ikdienu pašvaldībās. Pasākumu organizē biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" ar IeM atbalstu.
