foto: Edijs Pālens/LETA
No kapu kopšanas līdz niķiem sociālajos tīklos – kā 9. maijā izpaudušies krievu politiķi un aktīvisti?
Pēc politiķu krievu aktīvistu sociālo tīklu satura var secināt, kurš pēc iepriekšējā gada notikumiem, iespējams, ir šo to apdomājis, un kurš – aizliegumam “svinēt” Latvijas okupāciju laikā, kad okupētājs turpina sēt postu citā valstī – atbild ar bravūru un necieņu.
Sabiedrība
2023. gada 9. maijs, 11:52

No kapu kopšanas līdz niķiem sociālajos tīklos – kā 9. maijā izpaudušies krievu politiķi un aktīvisti?

Jauns.lv

Iepriekšējos gados 9. maija norises Uzvaras parkā bija tāds kā “uzvaras aplis” pašmāju krievu aktīvistiem un politiķiem. Maz aģitācijas – lielākoties ierašanās, ziedu nolikšana, fotografēšanās.

Šogad aizvadīsim pirmos tā saucamos “uzvaras svētkus” bez PSRS pieminekļa Pārdaugavā.

Papildus tam, kā zināms, 20. aprīlī Saeima pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9. maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu.

Rezultātā nedēļās pirms 9. maija krievu aktīvisti un attiecīgo politisko spēku pārstāvji reaģēja, kritizējot Saeimas rīcību.

Izpalika arī dažādu marginālāku, skandalozāko aktīvistu aicinājumi nerespektēt likumdošanu un Valsts policijas (VP) darbu un 9. maijā tomēr pulcēties.

Taču visdažādākajā veidā šī sabiedrības daļa ir izpaudusies sociālajos tīklos.

Pēc to satura var secināt, kurš pēc iepriekšējā gada notikumiem, iespējams, ir šo to apdomājis, un kurš – aizliegumam “svinēt” Latvijas okupāciju laikā, kad okupētājs turpina sēt postu citā valstī – atbild ar bravūru un necieņu.

Ždanokas propagandas piecminūte Eiroparlamentā

Partija “Latvijas krievu savienība” (LKS), ar kuru saistītie, dažādās “antifašistu” kopās ietilpstošie aktīvisti parasti organizēja dažādus pasākumus Uzvaras parkā, šo rītu iesākusi ar partijas lepnuma – Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas runas ievietošanu.

Savā uzrunā plenārsēdē Briselē Ždanoka kārtējo reizi atkārto Krievijas naratīvu par Otro pasaules karu, kurā tā sevi saredz kā centrālo un galveno spēku cīņā pret nacismu un fašismu.

Uzrunā Ždanoka, protams, noklusē to, ka PSRS – gluži tāpat kā nacistiskā Vācija – pastrādāja kara noziegumus un terorizēja Eiropu viscaur kara gadiem un daļu valstu teritoriju nelikumīgi pievāca sev līdz pat savienības sabrukumam.

Ievietots arī video, kurā Ždanoka noliek ziedus sarkanarmiešu kapos pie Strasbūras, Francijā.

Iepriekšējās dienās LKS sociālajos tīklos parādījās arī video, kuros redzams, kā partijas biedri nelielā skaitā kopīgi noliek ziedus sarkanarmiešu brāļu kapos Rīgā un uzkopj šīs teritorijas.

Tikmēr “Latvijas antinacistiskās komitejas” līderis Aleksejs Šaripovs, kurš arīdzan ik gadu piedalās 9. maija norišu organizēšanā Pārdaugavā, šobrīd “Facebook” ievietojis bildi ar vēl nenojauktu PSRS pieminekli.

Šorīt aktīvists pievienojis fotogrāfiju ar sevi un ziediem pie Pokrova kapos (Rīgā) esošā pieminekļa, kurš veltīts sarkanarmiešu uzvarai tā saucamajā “lielajā tēvijas karā” – laika periodā no 1941. līdz 1945. gadam, kas ļauj PSRS slavinātājiem ērti izvairīties no neērtā fakta par PSRS draudzību ar Hitleru, kura plauka Otrā pasaules kara pašā sākumā.

Nav gan skaidri zināms foto tapšanas laiks.

LPSR dziesmusvētki kā “vidējais pirksts”?

Tikmēr jau pieminētā politiskā spēka LKS pārstāvis, Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors sociālajos tīklos šorīt ievietojis video, kurš, ņemot vērā kontekstu, varētu būt itin viegli interpretējams kā ņirgāšanās par Latvijas brīvību.

Tajā redzams video no 1985. gada LPSR dziesmu svētkiem, kur koris dzied dziesmu “Uzvaras diena” – klasiska, līdz kaulam apnikusi sarkanarmiešu slavas balāde, kuru līdz šim šajā datumā ik gadu neskaitāmas reizes varēja dzirdēt Uzvaras parkā.

“Sveicu visus 9. maija svētkos!” pie video pierakstījis politiķis.

Zem tā nav ne vārda par apstākļiem, kādos okupācijas gados notika dziesmu svētki un traģisko stāstu par to, kā Latvija tika ar varu un pretlikumīgi iespiesta PSRS sastāvā.

Grūti līdz galam izprast, ko ar šī video ievietošanu mēģināja pateikt Pagors. Šaubu gan nav, ka šādi tiek demonstrēta kaitinoša ignorance par vēstures notikumiem.

“Bez vārdiem”

Ļoti lakoniska sev netipiskā manierē šorīt ir bijusi skandalozā, bez partijas palikusī Saeimas deputāte Glorija Grevcova.

Kā zināms, parlamentā viņa nonāca kā “prokrieviskā tiktokere” no “Stabilitātei!” saraksta, bet pēc melošanas un Latvijas okupācijas muzeja izņirgšanas skandāliem un tiesu darbiem partiju pameta.

Šorīt deputāte “Facebook” ievietojusi bildi, kurā redzams kā noliek ziedus, un komentāru krievu valodā “Bez vārdiem”.

Zīmīgi gadskaitļi no “Saskaņas”

Tikmēr politiskais spēks “Saskaņa”, kas pērn uz 24. februāra notikumiem publiski reaģēja, valdei nosodot Krievijas agresiju, šogad vienā no saviem sociālo tīklu kontiem publicējis fotogrāfiju ar zīmīgiem gadskaitļiem un aicinājumu “būt gudriem”.

1939.-1945. vēsta “Facebook” ieraksts, kurā aicināts 8. un 9. maijā pieminēt visus Otrajā pasaules karā kritušos, neļauties provokācijām, ievērot likumus un cienīt policijas darbu.

Te gan jāpiebilst, ka tieši Nila Ušakova laikos Rīgā nu jau nojauktais piemineklis tika padarīts par sava veida kulta vietu.

Vakardien “Saskaņa TV” konts iekš “Facebook” ievietojis arī bildi no Rīgas brāļu kapiem, kur, spriežot pēc visa, 8. nevis 9. maijā paviesojies un ziedus nolicis partijas biedrs, Rīgas domes deputāts Konstantīns Čekušins.

Mamikins kaunina sarkanarmiešiem “nepateicīgos”

Tikmēr sev ierastā manierē ar sabiedrību komunicē pēdējos gados par Covid-19 aktīvistu un Kremļa propagandas sludinātāju pārtapušais Andrejs Mamikins.

Savos “Twitter” ierakstos bijušais saskaņietis un Eiroparlamentārietis kaunina tos, kuri nepauž pateicību sarkanarmiešiem.

Pārdaugavā šis rīts bijis mierīgs

Šodien teritorija, kurā atradās piemineklis Pārdaugavā, ir norobežota, bet gājēju un transporta kustība ir bloķēta. Teritorijā dežūrē plaši policijas spēki.

Tāpat tuvumā atrodas arī policijas auto, kas paredzēts aizturēto personu konvojēšanai.

Nedaudzie iedzīvotāji, kuri iet garām, interesi par teritoriju neizrāda. Jauns.lv aprunājās ar likumsargiem parka tuvumā un noskaidroja, ka rīts aizvadīts mierīgi, bez provokācijām.

Tikmēr bijušā pieminekļa vietā šorīt aktīvi rosās ekskavators, turpinot izlīdzināt laukumu, kur vairākas desmitgades atradās padomju okupācijas simbols.

Samērā prāvi policijas spēki arī novirzīti Brīvības pieminekļa tuvumā. Vairākas ekipāžas dežūrē pie Krievijas vēstniecības, bet viena policijas patruļa uzturas arī pie Puškina pieminekļa.

Saistībā ar 9. maiju policija sadarbībā ar partneriestādēm strādā pēc iepriekš sagatavota plāna, piesaistot plašus policijas resursus dažādās vietās Latvijā.

Dienesti ir gatavi reaģēt uz dažādām situācijām un vienlaikus rūpīgi seko līdzi aktualitātēm un notikumiem, tostarp interneta vidē.