Katolis, pareizticīgais, islāmists un bērnu pornogrāfijas kolekcionārs? Kādas Rīgas “baznīcas” un tās garīdznieka daudzās sejas
Rīgā pavisam necilās telpās jau kādu laiku darbojas visnotaļ īpatnēja reliģiska organizācija – Latvijas pareizticīgo autonomā baznīca Konstantinopoles patriarhātā (LPAB KP). Jau nosaukums vien sevī ietver melus, taču kas daudz skaudrāks atklājas, iedziļinoties šīs dzīvojamajā namā ierīkotās baznīcas darbībā.
Ja par nosaukumu, tad gluži vienkārši ir tā, ka apgalvojums par būšanu Konstantinopoles patriarhātā ir nepatiesība.
Taču tas pat nebūtu tik būtiski, ja vien šī pašpasludinātā pareizticīgo kopa nepulcētu ticīgos ap tā saucamajiem garīdzniekiem, kuru pagātni un ne tik senu pagātni aptumšo gan dažādas dīvainības, gan bezkaunības, gan arī nopietnas apsūdzības un notiesājoši lēmumi par patiesi smagiem pantiem.
Sīko politiķu un skandalozu garīdznieku perēklis Rīgas centrā
Reliģiskās organizācijas LPAB KP lūgšanu telpas atrodas kādā biroju un dzīvokļu namā Artilērijas ielā 46 – tālu no varenības un spozmes, kuru parasti iemieso pareizticīgo dievnami.
Uzmanīgs lasītājs, iespējams, atcerēsies šo adresi kā vietu, kur februāra izskaņā Valsts policija (VP) aizturēja bēdīgi slaveno, skandālos sapinušos garīdznieku Augustīnu jeb īstajā vārdā Artjomu Zaščirinski.
Aizturēšanas iemesls – kriminālprocess, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 275. panta (par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu).
Starp uzņēmumiem, kuri mājo šajā namā ir atrodams kāds rituālo pakalpojumu un kremācijas centrs SIA “RANTANS”.
Tā īpašnieks ir kāds Konstantīns Žiharevs. Viņa vārdu var atrast arī Centrālās vēlēšanu komitejas datubāzē, jo Žiharevs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās no parlamentā netikušās, pretrunīgi vērtētās sīkpartijas “Tautas Kalpi Latvijai”.
Covid-19 mēnešos šis uz prokremliskās “Jaunās saskaņas” juridiskajiem kauliem dibinātais politiskais spēks intensīvi nodarbojās ar tam laikam raksturīgo vakcīnskeptiķu populismu.
Partijas vadībai ir saikne ar skandalozo, par finanšu shēmām notiesāto Lietuvas aktīvistu-domubiedru Antanu Kondrotu. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām īsu brīdi šī partija publiski rokojās arī ar partiju “Stabilitātei!”.
Par Zaščirinska gaitām – tostarp “viltus izvadīšanām”, geju naktsklubu apmeklēšanu un čurāšanu sabiedriskā transporta pieturvietās – esam vēstījuši jau iepriekš.
Jauns.lv no uzticamiem avotiem arī ir zināms, ka Žiharevam, Artjomam Zaščirinskim Artilērijas ielai 46, LPAB KP un SIA “RANTANS” ir savstarpēja saistība.
Taču izrādās, ka garīdznieka pienākumiem Zaščirinskis nebūt nenododas viens – viņam palīdz plašākai sabiedrībai nezināms, bet atsevišķu ticīgo aprindās kā “katoļu tēvs Antonijs” pazīstamais Antons Gallingers.
“Katoļu tēvs” tādēļ, ka reiz kalpojis Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu draudzē.
Šis gan ir ļoti skops un patukšs Gallingera personības apraksts, ņemot vērā to, kādu dzīvesveidu šis garīdznieks līdz šim ir piekopis, tādēļ turpināsim.
Bērnu pornogrāfija, zoofilijas materiāli un agresīva pagātne
Pirmkārt – ja citi pazīst Gallingeru kā “katoļu tēvu Antoniju”, atsevišķi Rīgas musulmaņi zina viņu kā islāmticīgo.
Jauns.lv izdevās noskaidrot, ka savulaik Antons Gallingers ir aktīvi apmeklējis musulmaņu lūgšanu telpas biedrībā “Latvijas islāma kultūras centrs”, Brīvības ielā 104, Rīgā un arī šāda veida telpas biedrībā “Kultūras un izglītības centrs “MIRAS””.
Šis, bez šaubām, ir pietiekami plašs reliģisko meklējumu vēriens, lai virknei viņa sekotāju, iespējams, liktu uzdot jautājumus.
Taču būtiskāko par Gallingeru noklusē tiesu sistēma – kā okupācijas laika, tā mūsējā.
Šī gada 9. janvārī Rīgas pilsētas tiesa slēgtā tiesas sēdē pieņēma spriedumu krimināllietā Nr. 11094067818, kurā tika celtas apsūdzības par Krimināllikuma 166. panta otrajā daļā aprakstītā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Jauns.lv ir zināms, ka runa ir par nevienu citu kā Antonu Gallingeru, kurš šīs lietas ietvaros pilnībā atzinās, ka ir izdarījis tādu pornogrāfiska rakstura materiālu apriti, kuri satur bērnu pornogrāfiju un cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku.
No Rīgas pilsētas tiesas saņemts anonimizēts nolēmums arī apliecina, ka Gallingers saņēmis sodu – brīvības atņemšana uz vienu gadu nosacīti, kas ir pārsteidzoši maigs sods, ņemot vērā pantu.
Šādus tādus datu nesējus, kas izņemti, un, kuru satura apgrozība ir aizliegta – uzdots iznīcināt.
Šī, turklāt, nebūt nav pirmā sodāmība Gallingera mūžā. Jauns.lv ir zināms, ka vēl 1980. gadā garīdznieks sodīts ar pieciem gadiem cietumā par tīšu, smagu miesas bojājumu izdarīšanu, krāpšanu un izspiešanu.
No apcietinājuma Gallingers atbrīvots 1985. gadā, pēc pilna soda izciešanas.
Ko par to saka “autonomā baznīca”?
Interesanti, ka tāpat kā Artjoms Zaščirinskis, arī Gallingers ir pieejams izvadīšanas ceremonijām.
Jauns.lv, izliekoties par potenciāli ieinteresētu personu, telefoniski sazinājās ar iepriekš pieminēto SIA “RANTANS”, kur noskaidroja, ka Gallingers ir pieejams arī šobrīd.
Uzņēmuma pārstāve turklāt izstāstīja, ka maksāšana notiekot turpat uz vietas, skaidrā naudā.
Jauns.lv zvanīja arī uz LPAB KP, lai noskaidrotu, cik par Gallingera pagātni ir zināms reliģiskajai organizācijai, kurā viņš iesaistījies.
Galu galā Zaščirinska un Gallingera duets liek domāt, ka LPAB KP ir, maigi sakot, “reliģisko brīvdomātāju” kopa, kas nespēj nedz iedzīvoties tradicionālajās baznīcās, nedz pakļauties likumam.
LPAB KP Sinodes priekšsēdētājs Dailis Jākobsons, uz jautājumu: “Vai pie jums darbojas Antons Gallingers?” atbildēja, ka nevar to šobrīd pateikt.
Uz lūgumu paskaidrot, kā tas nākas, ka organizācijas vadītājs nezina, vai sadarbojas ar kādu konkrētu garīdznieku, Jākobsons pateica, ka nevēlas šobrīd sniegt komentārus.
Daudz ilgāka un savdabīgāka izvērtās saruna ar pašu Antonu Gallingeru.
Vai notika brīnums? Gallingers piepeši vairs nebija Gallingers
Telefonsarunas sākumā garīdznieks uz jautājumu: “Vai Gallingera kungs?” atbildēja apstiprinoši.
Taču, sarunai ievirzoties par iespējamo saikni ar LPAB KP un piederību musulmaņu kopienai, Gallingers pauda mulsumu – nezinot, par ko ir runa. Tikai zinot, ka ir tādi islāmticīgie un pa ielām staigājot.
Sarunai aizvirzoties pie iepriekšējās sodāmības un nesenā tiesas sprieduma, Gallingers piepeši apjautājās – kam tad ir mēģināts zvanīt.
Uz paskaidrojumu, ka saruna taču notiek ar Antonu Gallingeru, garīdznieks entuziastiski sāka noliegt to. Neesot viņš Gallingers.
Uz jautājumu – kam tad ir sanācis piezvanīt, Gallingers pēc īsas pauzes atbildēja – Andrim Kārkliņam. Un Kārkliņš neko nezinot par šīm lietām, esot gadījies mobilo sakaru operatoram misēklis.
Jāatgādina gan, ka sarunas sākumā uz jautājumu, vai sazvanīts Gallingers, atbilde bija apstiprinoša.
Jāpiesauc arī saruna ar SIA “RANTAN” pārstāvi, kura bija gatava nosūtīt Gallingeru izvadītāja uzdevumu pildīšanai.
