Kā pret smēķēšanu cīnās zviedri, kuriem ir Eiropā zemākais līmenis saslimstībā ar vēzi

Aizliegumi nestrādā

Viena no Zviedrijas senākajām un, kā paši saka, dīvainākajām tradīcijām ir snuss – tabakas izstrādājums, kas radies 18. gadsimta sākumā, izmantojot sauso šņaucamo tabaku. To tur starp augšlūpu un smaganām, tas satur nikotīnu, to uzskata par alternatīvu smēķēšanai, bet tā tirdzniecība kopš 1992. gada ir aizliegta visās Eiropas Savienības valstīs. Izņemot Zviedriju. Un vietējie eksperti saka – tieši snusa lietošana ir tā, kas ļauj Zviedrijai būt Eiropas Savienībā valstij ar viszemāko vēža slimnieku skaitu - tur ir par 41 procentu zemāks nāves gadījumu skaits, ko izraisa audzēji.

Smēķētāju skaits Zviedrijā ir 5,6 procenti (vidēji Eiropā bija 23 procenti 2022. gadā). Jau šogad to būšot zem pieciem procentiem, kas nozīmē - Zviedrija kļūs par pirmo "bezdūmu nāciju". Bet 2040. gadā tur parasto cigarešu nebūšot vispār...

Zviedru tabakas ražotājuzņēmuma “Swedish Match” komunikāciju un sabiedrisko attiecību viceprezidents Patriks Hildingsons nesen Stokholmā notikušajā diskusiju panelī “Accelerating a Smoke-Free Future Together” (“Paātrināsim bezdūmu nākotni kopā”) uzsvēra, ka Zviedrija ir lielisks piemērs Eiropai, ka ir iespējams pret tabakas kaitējumu cīnīties ne tikai ar aizliegumiem, bet ir jāpopularizē citi veidi, kā tad līdzēt tiem, kas bez tabakas un nikotīna nevar iztikt. Eiropas Savienībā parasto snusu tirgot nevar, toties pieejami ir nikotīna spilventiņi, kas nesatur tabaku, bet augu šķiedras, kam pievienots nikotīns. Skaidrs, ka tabakas trūkuma dēļ tos par tabakas izstrādājumiem klasificēt nemaz nevar, tamdēļ brīva tirgošana ir iespējama.

“Pirmā mācība ir tāda - neaizliedz neko, ja neesi pilnīgi pārliecināts, ka rīkojies pareizi," tā saka tabakas kompānijas “Philip Morris International” globālo komunikāciju viceprezidents Tomaso Di Džovanni. “Un es domāju, ka tas, kas tika izdarīts 1992. gadā, acīmredzami bija kļūda. Tagad jāskatās uz produktiem, kas ienāk tirgū, un jācenšas izvairīties no šādām kļūdām, kad kāda valsts tos pārāk ierobežo vai pat aizliedz.”

Vai smēķētājiem der “zviedru modelis”?

Zviedrijā snusa tradīcijas ir tik senas, ka viņi no Eiropas Savienības izcīnīja izņēmumu – šajā valstī snusa tirgošana ir atļauta. Un atļauta arī dažādu “garšu” pievienošana. Vai smēķētājiem der “zviedru modelis”? Par to runa bija arī diskusiju panelī “Swedish consumers approach to tobacco control” (“Zviedru patērētāju attieksme pret tabakas kontroli”). Ne viens vien no šīs diskusijas dalībniekiem norādīja, ka Zviedrijas stratēģija bija šāda – aizliegt smēķēšanu noteiktās vietās un atļaut bezdūmu nikotīna un tabakas produktus, kā parasto cigarešu mazāk kaitīgus aizstājējus.

Un jāsaka, Zviedrijā smēķētāju uz ielām ir tiešām ļoti, ļoti maz. Ja arī kāds gadās, tad tā ir sieviete, kas laikam uzskata snusu par tikai vīriešiem piemērotu padarīšanu. Nezinot, ka jau XVI. gadsimtā šņaucamo tabaku kā ārstniecības līdzekli pret migrēnām lietoja Francijas karaliene Katrīna de Mediči. Tad nu vēl pēc diviem gadsimtiem tabakas lietošana Zviedrijā bija tik plaši izplatījusies, ka karalis Fredriks I paziņoja – zviedriem jāaudzē pašiem sava tabaka! Taču šņaukšanas vietā labāk valstī iegājās snusa lietošana.

Atgriežoties pie mūsdienām, ievērības cienīgs ir Zviedrijas Snusa komisijas priekšsēdētāja, bijušā Zviedrijas Mediķu asociācijas vadītāja Andersa Miltona teiktais – ja citas Eiropas Savienības valstis ņemtu piemēru no Zviedrijas, visā reģionā nāvju, kuru cēlonis ir smēķēšana, skaits samazinātos par 3,5 miljoniem desmitgadē. "Neviens no produktiem, kas saistīts ar tabakas industriju, nav nekaitīgs. Bet - ar cigaretēm tu nomirsti, ar alternatīvām nē," saka doktors.

“Visi vēža veidi, ko mēs parasti asociējam ar smēķēšanu, Zviedrijā ir zemākajā līmenī Eiropā,” saka “Swedish Match” viceprezidents Patriks Hildingsons, norādot – Eiropas Savienībā nav Norvēģijas un tajā snuss ir atļauts. Un – saslimstība ar vēzi ir krietni zemāka nekā citur Eiropā… “Skatoties uz datiem, vēl viena vai divas paaudzes, un Zviedrijā smēķētāju vairs nebūs. Uz to Eiropā iet vēl tikai Norvēģija. Un viņi iet mūsu ceļu,” lepojas Hildingsons. “Arī viņiem pieaug snusa un nikotīna spilventiņu lietošana, bet cigarešu smēķētāju skaits krasi sarūk.”\

Profesors: informējiet par aizvietotājproduktiem!

Tāpat profesors Karls Fāgerstrēms dalījās ar informāciju, ka tajās valstīs, kurās ir vairākas tabakas produktu alternatīvas, kaitējums no smēķēšanas ir mazāks. "Miljardi, kas ieguldīti pretsmēķēšanas kampaņās, nedod nekādu rezultātu. Bet informācijas sniegšanai par aizvietotājproduktiem netiek ieguldīts ne centa," sūrojās Fāgerstrēms, kas jau 40 gadu garumā strādā pie projektiem, kuros pēta atkarību no nikotīna, darbojas tabakas izstrādājumu kontroles organizācijās. "Tīrs nikotīns ir kofeīna līmenī, un pavisam noteikti daudz kaitīgāks par alkoholu," norāda profesors.

Pēc viņa paustā viedokļa, te nu pie vainas ir Pasaules veselības organizācija, kas visus tabakas un nikotīna produktus pielīdzina kā vienlīdz kaitīgus. Zviedrija ir pierādījusi, ka tā nav, un tāpat diskusiju panelī skaidri tika pausts viedoklis – cīņā pret saslimstību ar audzējiem, samazinot cigarešu smēķētāju skaitu, ne tikai jāizglīto par dažādiem aizstājējproduktiem, bet arī jāpārskata esošie aizliegumi. Piemēram, pirms dažiem gadiem Igaunijā aizliegta aromatizēto e-cigarešu lietošana. Un nekavējoties uzplaukusi tā dēvēto veipu kontrabanda, kas ne tikai rada zaudējumus ekonomikai, bet arī ļauj šim produktam, kura kaitīgumu neviens nenoliedz, būt pieejamam jauniešiem. Jo veipu tirgošana tagad notiekot internetā, notiek aplikācijā "Telegram", kur neviens nekādus pases datus neprasa… Igaunijas skolās esot pilns ar e-cigaretēm, netrūkst arī to garšu.

Tā nu igauņi jau publiski ir paziņojuši, ka tirgu kontrolēt viņi nespēj. Tādas pat problēmas ir Lietuvā, kur e-cigaretes ar aromātiem aizliedza pērn. Uzreiz uzradās lērums mājaslapu, ar kuru palīdzību tās varēja nopirkt, tāpat tirdzniecība zeļ "Telegram".

Kas notiek Latvijā?

Kā zināms, 14. Saeimas deputāti 23. martā skatīja grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, un Saeima otrajā lasījumā pieņēma, ka tabakas izstrādājumus, aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, kā arī atbalstīja aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Saeimai grozījumi likumā gan vēl būs jāskata trešajā lasījumā, un tikai tad tie stāsies spēkā.

Žurnāls “Kas Jauns” jau interesējās – ko tad par to, ka pēc šāda aizlieguma sāks zelt un plaukt aromatizēto elektronisko cigarešu kontrabanda, domā mūsu tautas kalpi? Hosams Abu Meri, kas pats Covid-19 pandēmijas laikā pievērsies aromatizētās e-cigaretes lietošanas grēciņam, piemēram, teica: “Ja visu laiku baidīsimies no kontrabandas un tāpēc nepieņemsim šādus likumus, tad nekas nemainīsies. Mums ir jāierobežo smēķēšana, tajā pašā laikā jāpastiprina policijas cīņa ar nelegālo tirdzniecību. Turklāt esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki, kuri uzsākuši “izklaidēties” ar aromatizētajām cigaretēm, to aizlieguma dēļ nemeklēs nelegālas iegādes iespējas.”

Viegli secināt, ka pašmāju deputātu viedoklis ir tāds pats, kāds, šādu aizliegumu atbalstot, bija Igaunijas parlamentāriešiem. Arī viņi uzskatīja, ka tikai retais, uzzinot, ka veikalā vairs brīvi šādu preci nopirkt nevar, meklēs citu iespēju to iegādāties. Izrādījās pavisam pretēji – tirdzniecība internetā zeļ un plaukst, jaunieši tās pērk bez īpašas kontroles un kas vien zina, kādas kvalitātes produkti bez valsts kontroles šādā veidā nonāk tirdzniecībā… Zināms taču, ka Krievijā izveidotā sociālā tīkla aplikācijas "Telegram" anonīmajās saziņas grupās tirgoņus absolūti neinteresē pircēju vecums. Tāpat tur brīvi piedāvājumā ir arī visdažādākā veida aizliegtās vielas (marihuāna, amfetamīns, kokaīns, arī heroīns), banku konti un citas lietas.