Lielais jautājums: kuram ir lielākas izredzes kļūt par nākamo Latvijas Valsts prezidentu?

No 9. līdz 13. maijam notiks Valsts prezidenta amata kandidatūru pieteikšana, bet 31. maijā Saeimas deputātiem būs jāizdara sava izvēle. 2019. gadā par Egilu Levitu nobalsoja 61 deputāts. Šobrīd tiek runāts par vairākiem kandidātiem, pašreizējo prezidentu Levitu, diplomāti Baibu Braži, Satversmes tiesas tiesnesi Sanitu Osipovu un uzņēmēju Uldi Pīlēnu. Augstu tiek vērtētas arī Valda Dombrovska izredzes. Kuram no kandidātiem ir lielākas izredzes kļūt par nākamo Latvijas Valsts prezidentu? To Jauns.lv jautāja bijušajam Latvijas Universitātes rektoram, profesoram Mārcim Auziņam, ārstam kardiologam Andrejam Ērglim un rakstniekam Jurģim Liepniekam.

Ērglis: "Sieviete prezidente zināmā mērā atsvaidzinātu politisko vidi"

"Manuprāt, mēs nevaram uz šo skatīties, kā uz vienu aktu - kas ir šīs prezidenta vēlēšanas. Īstenībā skaidrs, ka katra partija domā, ko viņi tajos četros gados izdarīs. Un ne tikai tajos četros gados, bet arī par nākotni, ja viņi ir kaut cik normāli," norāda kardiologs Andrejs Ērglis.

"Tas, protams, būs saistīts arī ar koalīcijas stiprumu. Kaut vai tas, ka ir gan Levita kungs, gan, visticamāk, arī Pīlēna kungs, kas rāda, ka iekšēji koalīcijā ir divi dažādi kandidāti. Ja vēl kāds būs, tad es saku, ka tā nav pirmā kārta, tās ir vairākas un vēsture mums rāda, ka tad jau drusku tiek skaitīti varianti, bet es nedomāju, ka tas būs tik vienkārši un kāds šobrīd var pateikt," saka Ērglis.

"Nebūtu slikti, ja būtu arī sieviete prezidente, tas zināmā mērā atsvaidzinātu politisko vidi," piebilst Ērglis.

"Tas ir unikāls jautājums, cik mēs metafiziski domājam. Tā ir absolūta metafizika. Pārējā tauta pieņem to, ko ievēl Saeima. Mēs to uzticam Saeimai, ievēlam cilvēkus un pēc tam sakām, ka jūs visu darāt nepareizi. Tad sākam ar to, ka neievēlam tos cilvēkus, jo tad, kad kaut kas ir izdarīts ir par vēlu jau domāt," norāda Ērglis.

"Drīzāk es domāju, ka Apvienotajam sarakstam (AP) vajadzētu daudz vairāk domāt un rosināt diskusiju par vēlēšanu sistēmu maiņu, lai Saeimā varētu dabūt arī personības," saka Ērglis.

Auziņš: "Es joprojām esmu pozīcijā, ka parlamenta vēlēts prezidents ir labāk"

"Man ir viena konkrēta pārdoma par šo, kas man šajā procesā liekas nedaudz skumji. Mēs nezinām kuluāru sarunas vai nedaudz par tām nojaušam, kas šajā kontekstā notiek. Tas, ka cilvēki, kuri, manuprāt, būtu ļoti labi valsts prezidenti un arī starp nosauktajiem tādi ir, visbiežāk nepiekrīt to darīt. Brīžiem man ir sajūta, ka nepiekrīt to darīt, nevis tādēļ, ka nejūt sevī potenciālu vai spēju būt par Latvijas prezidentu, bet drīzāk izvērtējot, ka tā vieta, kur es esmu, ir gana laba. Kāpēc man mainīt komfortablo vietu pret kādu samērā kreņķīgu vietu. Saprotam, ka valsts prezidents ir ļoti cienījams un prestižs amats, bet vienlaikus arī negatīvās lietas, kas nāk līdzi šim amatam, tostarp arī negatīvo publicitāti, kas jebkuram iespējamam prezidentam sekos patīk vai nē," saka Auziņš.

"Cilvēki, kuri varētu būt ļoti labi prezidenti, tāda vai citāda iemesla dēļ izvēlās atteikties no tā, ka viņus varētu izvirzīt. Tad atkal būs situācija, ka paliks pāri - otrais vai trešais labākais," norāda profesors Mārcis Auziņš.

"Es joprojām esmu pozīcijā, ka parlamenta vēlēts prezidents ir labāk. Man ļoti nepatiktu, ja mēs prezidenta vēlēšanās nonāktu situācijās, ka dažādi izteikti populistiski spēki, kas ir ļoti tālu no vidējā Latvijas iedzīvotāju sajūtām, bet kuri vienmēr ir ļoti skaļi. Negribētu, ka mums būtu šāds viens no prezidenta kandidātiem, kurš braukātu apkārt pa Latviju un šīs idejas popularizētu. Iekšienē mēs noorientētos, bet man ir sajūta, ka, skatoties no malas, tas neizskatītos, ka mēs esam politiski nobriedusi nācija," saka Auziņš.

"Prezidentu pie mums izvēlās politiķi, un viņi to dara ar tām metodēm, kas katrā vēsturiskā periodā politikā darbojās un zooloģiskais dārzs bija metode, kas darbojās tajā laikā," saka Auziņš.

"Nemaz tik daudz cilvēku man nepiekritīs, bet pēc manām sajūtām labākais brīvvalsts prezidents, kas mums ir bijis, bija Valdis Zatlers. Joprojām viņš ir ļoti populārs sabiedrībā, jo mēs viņu redzam un sastopam gan politiskos, gan kultūras pasākumos. Kāpēc man šķiet, ka viņš bija veiksmīgs prezidents, tā bija viņa empātija pret sabiedrību," stāsta profesors.

Liepnieks: "Ja Valdis Dombrovskis nedēļu pirms vēlēšanām piekritīs būt par prezidentu, viņš būs prezidents"

"Mēs zinām, ka Levitam balsu nav. Es domāju, ka Pīlēns var būt tikai teorētiski, bet tad tikai ar Rosļikova un Šlesera balsīm un tas ir tāds ļoti jocīgs projekts. Tas nez vai tā realizēsies," prāto Liepnieks.

Projekti, kas balstās uz Rosļikova un Šlesera balsīm, protams, ka būs viņiem kaut kas politiski jādod pretī, par to nav šaubu. Valstiski labāk būtu, ja tas tomēr būtu koalīcijas lēmums, bet tā var arī nebūt. Prezidenta kandidāts, kurš balstās pamatā uz Rošlikova un Šlesera plāna - tur trūkst visas iespējamās elegances kā minimums.

"Es domāju, ka NA darītu pareizi, ja izvirzītu Ināru Mūrnieci. Viņa divus sasaukumus ir bijusi Saeimas priekšsēdētāja, mēs zinām, ka viņa ar tieši tādu darbu spēj tikt galā, un viss būtu kārtībā. Arī Ināra Mūrniece darītu ļoti gudri, jo tā viņai būtu iespēja "nolēkt" no aizsardzības ministrijas, kur viņai ļoti iespējams būs grūti tikt galā ar to problēmu kopumu, kas ir ministrijā," uzsver Liepnieks.

"Arī Roberts Zīle būtu reāls kandidāts, kuru varētu apsvērt un viņam būtu izredzes tikt ievēlētam. Visticamāk, mēs beigsim ar Jāni Sārtu vai kādu citu kandidātu," prāto Liepnieks.

"Ja Valdis Dombrovskis nedēļu pirms vēlēšanām piekritīs būt par prezidentu, viņš būs prezidents. Tik vienkārši," saka rakstnieks Jurģis Liepnieks.

"Valdis Dombrovskis būtu kandidāts, kas tiktu ievēlēts pirmajā kārtā, jo par viņu visi ir gatavi balsot. Tomēr nav nevienas mazākās indikācijas, ka Valdis Dombrovskis jebkur, kaut vai netieši būtu apstiprinājis, ka tas viņu interesē un viņš to grib. Līdz ar to, es domāju, ka tās ir spekulācijas," saka rakstnieks.

"Osipovai pilnīgi noteikti nav balsu, ja viņas kandidatūru kāds izvirzīs, tas būs kā simbolisks žests, jo viņai nav nekādu izredžu. Arī Baiba Braže nav reālistisks kandidāts. Mēs redzēsim to spēli tikai pašā finālā, tad skatīsimies," saka Liepnieks.

"Šobrīd nekādu vienošanos nav, bet zondēšana notiek. Tas var iet pat tik tālu, ka īstās sarunas sāksies tikai ar otro kārtu," pārliecināts ir Liepnieks.

Kā Mārcis Auziņš, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē prezidenta amata kandidātu izradzes, vērojiet Jauns.lv video.