Latvijas paviljons Venēcijas biennālē iemiesos "vīrieša pētniecību bez atbildes". FOTO

Vairāk nekā 80 kvadrātmetru plašās multimediālās instalācijas, kas atklāj vīrieša-pašdarbnieka dabu, ir mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša pirmais kopdarbs. Abi mākslinieki iepriekš ieguvuši Purvīša balvu.

Pašlaik paviljons ir uzbūvēts 80% apmērā un aprīlī tiks pabeigts Venēcijā.

Kā skaidro Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags, instalācija ir tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa "atlējumu".

Kā mākslas darba mērķi skaidro Neiburga - tā ir "pētniecība par vīrieti bez atbildes".

"Armpit" komandā iesaistījušies arī tādi starptautiski un Latvijā novērtēti profesionāļi kā arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.

Mākslas darbs sastāv no dažādiem objektiem, kas sastopami vīriešu garāžās un šķūnīšos. Viscaur uzbūvētajā telpā izvietoti vairāki monitori, kuros redzami mākslinieku nofilmētie kadri no šo personu radošās dzīves. Kā pastāstīja Neiburga, ar sludinājumu palīdzību vīrieši tika aicināti piedalīties projektā, ļaujot iemūžināt viņu garāžas un darbību tajās. Atsaucība bijusi tiešām liela. Kopumā pie video un projekta izstrādes strādāts vismaz pusgada garumā, pastāstīja Neiburga.

Instalācijā redzami dažādi kadri, tostarp kāds vīrietis, kurš veido mūzikas instrumentu no gāzes baloniem, un arī kāds vīrietis, kurš būvē gaisa ozonētāju dziednieciskam nolūkam. Dažādus būvmateriālus, skapju durvis un mēbeles, no kā sagatavots mākslasdarbs, ziedojuši tie paši vīrieši, kuru radošā darbība dokumentēta kadros.

Darbības dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Jānis Šipkēvics, sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori "Gaudeamus".

"Armpit" sarežģīto konstrukciju dēļ tā pirms Venēcijas biennāles daļēji uzbūvēta jau Latvijā. Vēl līdz galam nepabeigtais darbs radot priekšstatu par to, ko no 9.maija līdz 22.novembrim redzēs starptautiskais biennāles skatītājs Venēcijā, skaidro projekta pārstāvji. Ar to šodien varēja iepazīties mediju pārstāvji.

Tuvākajā laikā izveidotā instalācija tiks demontēta, sakrauta fūrā un 10.aprīlī izvesta uz Venēciju, pastāstīja projekta īstenotāja un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) vadītāja Solvita Krese. Viņa uzsver, ka tā nav ierasta tradīcija - māksliniekiem atrādīt savu ieceri vēl pirms paviljona atklāšanas Venēcijā, tomēr māksliniekiem licies svarīgi Latvijas sabiedrībai pirmajai ļaut ielūkoties darbā.

Projekta pasūtītājs ir Kultūras ministrija, galvenie atbalstītāji ir Valsts kultūrkapitāla fonds un "ABLV Charitable Foundation".

LLMC uzsver, ka Latvijas paviljona realizācija šogad nebūtu iespējama bez "LG Electronics", "AS Capital", "Krrasky", "Erco", "If Latvia", "Trigers","Cramo", AS "Latvijas zaļais elektrons", "Arctic Paper Baltic States", "Helvetica Bold VKN" un Jelgavas tipogrāfijas atbalsta.

Venēcijas mākslas biennāle ir senākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2013.gadā Venēcijas biennāli apmeklēja 475 000 cilvēku, oficiālajā skatē piedalījās 88 valstis. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999.gada.

56.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no šā gada 9.maija līdz 22.novembrim.