Viedoklis: Rīgas attīstībai vajadzīgs azarts

Azarts viens – spēles dažādas

Nozare ir būtisku pārmaiņu priekšā un darba kārtībā ir daudz jautājumu par tās vietu sabiedrības dzīvē. Tomēr ne viss nozarē būtu tikai reformējams un ierobežojams. Ir segmenti, kuros Latvija sevi ir pierādījusi kā kvalitatīvu un konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzēju, kur ir labs potenciāls attīstībai un ieguvums visai sabiedrībai. Runa ir par kazino tūrismu, un potenciāli arī sporta pokera turnīru attīstību.

Azartspēļu nozare Latvijā nav asociējama tikai ar spēļu automātiem. Ir gan klātienes, gan tiešsaistes azartspēles, ir arī kazino segments un pokera turnīri. Visā pasaulē kā pašsaprotama lieta tiek uzskatīta, ka pie azartspēlēm pieskaita arī loterijas un izlozes. Savukārt Latvijā šī situācija ir radikāli atšķirīga – loterijas un izlozes, arī interaktīvās,  likumdošanā tiek nodalītas atsevišķi. Būtu tikai saprotami, ka nozares produkti jāvērtē atsevišķi vairāku iemeslu dēļ - gan pēc risku līmeņa, gan kontroles un uzraudzības iespējām, gan arī ietekmi uz sabiedrību. Tomēr regulējumam būtu jāatiecas uz visiem vienādi - neatkarīgi vai tos sniedz privātais sektors vai arī valsts uzņēmums.

Pēc Veselības ministrijas pētījuma datiem spēļu automātus reizi mēnesī spēlējuši 3% no aptaujātajiem, reizi mēnesī piedalījušies skaitļu loterijās 7% un reizi mēnesī piedalījušies momentloterijās 7%. Savukārt kazino reizi mēnesī apmeklējuši mazāk par 1% aptaujāto.

Šādi skaitļi ir saprotami, jo Latvijā darbojas tikai divi kazino, kas abi atrodas Rīgā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Kazino bizness ir augsta līmeņa izklaides komplekss, kas ietver gan azartspēles, gan izklaides pasākumus. Arī nozares regulējums paredz kazino segmentam augstākas licences maksas un stingrākas uzraudzības prasības.

Liela daļa kazino apmeklētāju ir tūristi. Latvija, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir izveidojusi augsta līmeņa konkurētspējīgu piedāvājumu kazino segmentā. Par to liecina fakts, ka viesi speciāli brauc no Skandināvijas, lai arī kazino pakalpojumi pieejami arī šajās valstīs. To izdevies sasniegt gan ar augstākā līmeņa servisu, gan daudzveidīgu izklaides piedāvājumu. Baltijas lielākais kazino komplekss tikko sniedza unikālu iespēju klātienē apskatīt Stenlija kausu un satikt tā glabātāju Filu Pričardu. 2022. gadā kazino telpās visiem interesentiem bija iespēja nofotografēties ar leģendāro Lerija O’Braiena NBA trofeju. Kazino telpās ir norisinājušies dažādi starptautiska līmeņa pasākumi, kuri ir pieejami visiem apmeklētājiem bezmaksas. ‘’FlairMania’’ ir pasaules līmeņa bārmeņu konkurss, kurā par uzvaru sacenšas izcilākie kokteiļu meistari no 60 valstīm. Šāds konkurss mūsu telpās ir norisinājies 10 reizes, pievēršot lielu tūristu uzmanību. 2022. gada izskaņā norisinājās labdarības pokera turnīrs sadarbībā ar Latvijas Olimpiešu sociālo fondu. Pirmo triju vietu ieguvējiem ziedojām viņu izlozētā sportista dzīves kvalitātes uzlabošanai šādas summas: 2500, 1500 un 1000 eiro apmērā.

Jāatzīmē, ka pirms COVID pandēmijas laikos kazino segments Latvijā gadā valsts budžetam samaksāja 11,6 mil. eiro nodokļu un licenču maksājumos. Pēdējo piecu gadu laikā “Olympic Voodoo Casino” rekonstrukcijā ir ieguldīti 1,7 mil. eiro. Šādi pasākumi arī ir vērtējami kā ekonomiku stimulējoši.

Sporta pokera turnīri – bēdu ieleja

Diemžēl ar pokera turnīriem Latvijā dažādu apstākļu dēļ aina nav iepriecinoša, nespējot izmantot nozares reālo pienesumu fiskālajā formā. Šajā segmentā mēs būtiski atpaliekam no Lietuvas, Igaunijas un pārējās pasaules. Un šādai situācijai nekalpo par ieganstu tas, ka, piemēram, Latvija šajā tirgus segmentā būtu mazāk konkurētspējīga pakalpojuma sniegšanai vai tā kvalifikācijas trūkuma dēļ. Tieši otrādi – mūsu augsti kvalificētie dīleri ir ļoti pieprasīti darbam ārzemēs – viņi tiek regulāri aicināti apkalpot starptautiskus pokera turnīrus ārpus Latvijas, tādējādi Latvija zaudē darbiniekus arī šajā jomā. Mūsu likumdošanas īpatnību dēļ starptautiskus turnīrus rīkot nav rentabli, skatoties no jebkura punkta.

Latvijā pokera turnīrus drīkst organizēt tikai azartspēļu organizēšanas vietās – tātad, kazino telpās. Tas nozīmē ierobežotu kapacitāti un dalībnieku skaitu. Regulāri uzturēt plašākas telpas un vairāk galdu, ko izmanto pāris reizes gadā, nav finansiāla pamatojuma. Kā negatīvs faktors jāpiemin arī Latvijas īpatnējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība laimestiem – tos maksā nevis no faktiski laimētās, bet no visas izmaksājamās summas, neatskaitot zaudēto. Tas savukārt noved pie situācijas, kad tūristiem ir grūti izskaidrot, kāpēc viņiem vēl jāmaksā ienākuma nodoklis no faktiski zaudētas naudas. Situācijas ir dažādas.

Par komerciālo pokera turnīru ekonomisko ieguvumu valstij var spriest pēc Igaunijas piemēra. Igaunijā katru gadu ārpus kazino tiek organizēti 4-8 starptautiski pokera turnīri. Vidēji šādos pasākumos piedalās 300-450 ārvalstu spēlētāji, kuri dienā tērē vidēji ap 250 eiro (viesnīcās, bāros, ēdināšanai utt.). Pagājušajā mēnesī Tallinā organizētais ikgadējais Kings of Tallinn pokera turnīrs, kas notiek jau kopš 2015. gada, pulcēja vairāk kā 1000 dalībniekus no 30 pasaules valstīm. Tas ir lielākais turnīrs Ziemeļvalstīs.

Ja gada laikā Latvijā tiktu organizēti 6 pokera komercturnīri 7 dienu garumā, plānojot 400 spēlētāju dalību, paredzamie pokera komercturnīra dalībnieku izdevumi sasniegtu aptuveni 4 200 000 EUR (250 EUR/dienā x 7 dienas x 400 spēlētāju x 6 pasākumi), kas būtu papildu apgrozījums Rīgas Tūrisma nozarei un papildu ieņēmumi nodokļos.

Attīstības perspektīvas

Azartspēļu nozare ir jāreformē un regulējums jāveido, lai sabiedrībai kopumā tā būtu droša izklaides iespēja. Tas attiecas uz visiem azartspēļu veidiem, tai skaitā izlozēm un loterijām, kuru klienti no Veselības ministrijas pētījumā konstatētās riska grupas veido vairāk nekā pusi.

Veidojot nozares regulējumu, jāņem vērā arī katra segmenta specifika. Lielbritānijas valdībai sagatavotajā ziņojumā konstatēts, ka kazino segments ir komplekss izklaides pasākums, kas ietver gan azartspēles, gan izklaidi, gan arī dzērienu un ēdienu patērēšanu. Savukārt mums, pamatojot alkohola aprites ierobežojumu nepieciešamību kazino, viens no ierēdņu argumentiem ir - “nešķirojot tiks pasargāta gan Latvijas iedzīvotāju, gan ārvalstu (tostarp, tūristu) iedzīvotāju veselība”. Acīmredzamais, ka “pasargāt” no kaut kā var tikai tūristu, kas uz šejieni ir atbraucis, un ka tūrists ir tas, kurš izvēlas, kur un kādus pakalpojums saņemt, atsevišķiem ierēdņiem nav skaidrs. Tāda bija arī  COVID pandēmijas laika retorika, kad Latvija daudzu pakalpojumu izmantošanu ierobežoja vai slēdza pilnībā, tai pat laikā Latvijas iedzīvotāji varēja doties uz kaimiņvalstīm un tur tos saņemt tāpat. Realitātē tā ir zaudēta nauda Latvijas ekonomikai.

Kas attiecas uz kazino un pokera turnīru segmentiem, Latvijai ir labas pozīcijas tos attīstīt un dot būtisku ieguldījumu tūrisma pienesumam ekonomikai kopumā. Attiecībā uz pokera turnīriem tas izdarāms pie nosacījuma, ja tiks sakārtota likumdošana.

Rīgai kā Baltijas metropolei ir visas iespējas saņemt savu daļu ieguvumu no izklaides tūrisma biznesa. Ja tā to vēlas, protams. Labs potenciāls ir arī Jūrmalas pilsētai. Arī spēļu zāles var būt daļa no kvalitatīva izklaides biznesa. Tikai nepieciešams saprātīgs regulējums un iesaistīto pušu izpratne par drošu izklaidi. Tad arī azarts kā kvalitatīva izklaide var dot savu ieguldījumu Rīgas un Latvijas tūrisma atdzīvināšanā.

Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.