83 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta PVN samazināšanu sabiedriskajai ēdināšanai

“Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka sabiedrības vairākums uzskata, ka ēdināšanas nozare ir pelnījusi samazinātā PVN ieviešanu. Cilvēki ceļo un redz, kādu PVN viņi un attiecīgi arī ēdināšanas uzņēmumi maksā citās valstīs. Un teju visās Eiropas valstīs tas ir krietni zemāks nekā Latvijā. Attiecīgi tas tiešā veidā atsaucas gan uz iekšējo, gan ārējo tūrismu. Jaunākie “Eurostat” dati parāda, ka Eiropas Savienībā kopumā tūrisma rādītāji pagājušajā gadā sasnieguši jau teju pirms pandēmijas skaitļus, tomēr ne Latvijā – šajā ziņā ierindojamies pēdējā vietā,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus 75% aptaujāto iedzīvotāju noteikti vai drīzāk atbalstītu tā saucamo "aplokšņu algu" apjoma samazināšanu sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Jāatzīmē, ka, tie respondenti, kas atbildējuši, ka biežāk ēd ārpus mājas, vairāk atbalsta "aplokšņu" algu samazināšanu. SKDS aptaujā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš: “Uzskatu, ka Latvijas valsts pārvaldes aprindās diemžēl jau ļoti dziļi iesakņojies fundamentāli kļūdains viedoklis – jo augstāki nodokļi, jo lielāka sabiedrības labklājība un visi citi labumi. Tāpēc uzskatu, ka samazināts PVN ēdināšanas nozarē ir laba ideja, no kuras kopumā būs vairāk ieguvumu nekā šķietamo zaudējumu. To apstiprina arī fakts, ka daudzās citās Eiropas valstīs jau sen ir tāda kārtība. Pretējā gadījumā būtu jāizvirza tēze, ka viņi ir “dumji”, ja reiz pieturās pie tādas kārtības. Taču, ja viņi ir “dumji”, tad kāpēc tieši Latvija visādos ekonomiskās attīstības topos atrodas Eiropas valstu lejasgalā?!”

2023. gada marta Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka 6% iedzīvotāju ēd sabiedriskās ēdināšanas iestādēs katru vai gandrīz katru dienu, 11% to dara vismaz 2-3 reizes nedēļā un vēl 14% to dara aptuveni reizi nedēļā. Savukārt 37% iedzīvotāju sabiedriskās ēdināšanas iestādēs ēd dažas reizes mēnesī vai retāk un 33% - ļoti reti vai nekad. Aptaujas dati liecina arī, ka 20% iedzīvotāju ir kādreiz strādājuši algotu darbu sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

LVRA prezidents Andris Kalniņš: “Diemžēl pēdējo gadu laikā sabiedriskās ēdināšanas nozare ir cietusi vissmagāk. Šī iemesla dēļ ēdināšanas uzņēmumiem ir izveidojušies nodokļu maksājumu parādi (gan atliktie, gan kārtējie) vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā, kas būtiski ietekmē to turpmāko attīstību un dzīvotspēju. Ja no valsts puses netiek sakārtota nodokļu politika, tad pastāv ļoti liela varbūtība, ka uzņēmēji būs spiesti veikt maksātnespēju un tādejādi tiks zaudētas darba vietas, kā arī valsts budžetam ies secen nodokļu maksājumi. Tāpat ir vērts pieminēt, ka Lietuvā tika ieviesta samazinātā PVN likme gan COVID-19 pandēmijas laikā, gan pagarināta vēl līdz šī gada beigām, kas padara Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmējus absolūti nekonkurētspējīgus attiecībā pret mūsu kaimiņvalsts uzņēmējiem.”

Lai apvienotu spēkus viesmīlības nozares interešu pārstāvniecībā un sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, tai skaitā efektīvi risinātu problēmas, kas saistītas ar nepamatoti augsto nodokļu slogu, valsts iestāžu birokrātiju, darba spēka trūkumu, negodīgo konkurenci, LRB un LVRA parakstījusi sadarbības memorandu.

LRB finanšu konsultantu “AG Capital” aprēķini liecina, ka PVN samazināšanas kopējais fiskālais efekts kopumā būtu pozitīvs un samazinātos arī ēnu ekonomika. Gan 12%, gan 5% samazinājums būtu optimāls ilgtermiņā, un abi radītu pozitīvu fiskālo efektu sākot ar likmes samazināšanas mirkli. Sākotnēji likmes varētu tikt samazinātas uz noteiktu termiņu, kamēr ēdināšanas nozare un valsts ekonomika atgūstas. Samazinātās PVN likmes piemērošana ļautu sabalansēt restorānu nozares ekonomisko situāciju, pieaugot algu izmaksām. Restorānu īpašnieki varētu vairāk laika un resursu veltīt restorānu attīstībai (nevis izdzīvošanai), kas sekmēs apgrozījuma pieaugumu un lielākus PVN ieņēmumus valsts budžetā.