Ždanokas LKS paziņo par apvienošanos ar līdzīgi “patriotisku” partiju
Īsu brīdi pēc vēlēšanām var novērot, kā virkne politiķu un politisko spēku sāk izdarīt secinājumus un pielāgoties. Aiziešanas no partijām, paziņojumi par jaunu spēku dibināšanu izskanējuši jau vairākkārt. Nu soli spērusi arī prokrieviskā partija “Latvijas krievu savienība” (LKS), paziņojot par apvienošanos ar odiozajiem politiskās arēnas margināļiem – “Centra partiju”.
“Ņemot vērā nepieciešamību apvienot visus stabilos politiskos spēkus un pozitīvo sadarbības pieredzi, [nolemts] kopā ar Centra partiju dibināt jaunu politisko apvienību – PAMATS,” teikts informatīvajā LKS publikācijā “Facebook”.
Ždanokas “spilgtākie mirkļi”
Paskaidrots, ka jaunās politiskās apvienības nosaukums darināts, aizgūstot pirmos burtus no vārdiem, kas pauž jaunās organizācijas vērtības: “Politiska Apvienība Mieram, Augšupejai, Taisnīgumam un Solidaritātei”.
Partiju apvienība ir paudusi gatavību uzņemt arī citus līdzīgi domājošos, lai veidotu Latvijas prokrievisko politisko spēku dinozauram – centriski kreisajai PCTVL – līdzīgu organizāciju.
Ko tad šajā gadījumā nozīmē “līdzīgi domājošie”?
Atliek vien papētīt labāk zināmos LKS aktīvistus, piemēram, Eiroparlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas, darbību un mazāk zināmā “Centra partijas” līdera Normunda Grostiņa izpausmes.
Tatjanas Ždanokas vārdu nezinās vien retais. Nebūs pārspīlējums dēvēt šo aktīvisti par Latvijas prokrieviskā politiskā spārna krustmāti, kura jau labu laiku, ieņemot EP deputātes amatu, gādā par to, lai Latvijas vārds tiktu diskreditēts Eiropas Savienības un starptautiskās politikas līmenī.
Krievu skolu aizstāvju protesta pasākums pulcē apmēram 2500 dalībnieku
Šodien Rīgā krievu skolu aizstāvju protesta pasākumā pulcējušies apmēram 2500 dalībnieku.
Īsi pēc 2022. gada 24. februāra, kad civilizēto pasauli šokēja Krievijas masveida iebrukums Ukrainā, Tatjana Ždanoka neļāvās satricinājumam un turpināja izmantot savu EP darbagaldu, lai balsotu Krievijas interesēs.
Vēl pērn, 1. martā Ždanoka bija viena no nedaudzajiem EP deputātiem, kas neatbalstīja EP rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, kurā pieprasītas stingrākas sankcijas pret Krieviju un iezīmēti centieni piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu.
Viņa bija vienīgā ne vien Latvijas, bet arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte, kas neatbalstīja rezolūciju.
Līdzīgā epizodē pērn, 23. novembrī, kad EP pasludināja Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, Ždanoka bija starp tiem, kuri nepiekrita šādam skatījumam.
Nepamanīts nepalika arī prokrieviskās EP deputātes demonstratīvais izgājiens šogad, 9. februārī, īsi pirms Krievijas uzsāktā kara gadadienas, kad Zelenskis viesojās EP.
Viņa runa tika uztverta ar vētrainām ovācijām, kamēr EP deputāti piecēlās kājās, lai aplaudētu Zelenskim, Tatjana Ždanoka demonstratīvi palika sēžam savā krēslā.
Ždanoka EP tribīni ir arī izmantojusi, lai izplatītu melus par Latviju.
“[...] ar nožēlu paziņoju, ka manā valstī šobrīd tiek izvērsta apjomīga propagandas kampaņa, kuras mērķis ir aģitēt par Otrā pasaules kara karavīriem veltīto memoriālo vietu un kapu vietu iznīcināšanu,” savu uzrunu pērn 18. maijā, pustukšas zāles priekšā iesāka Ždanoka.
Lieki piebilst, ka apgalvojums, ka plānota kapu vietu iznīcināšana PSRS pieminekļu demontāžas ietvaros, nekad nav atbildis patiesībai.
Šajā īsajā stāstā ir kāda nianse, proti, aplūkojot Tatjanas Ždanokas “profilu” EP tīmekļa vietnē, itin viegli ir uziet konkrētās 18. maija uzrunas pierakstīto versiju.
Tā tur publicēta angļu valodā, taču ar visai amizantām izmaiņām, kuras grūti nepamanīt.
Proti – lai arī videoieraksts liecina, ka Ždanoka apgalvojusi, ka Latvijā tiek aicināts “iznīcināt kapa vietas”, pierakstītajā uzrunas versijā vārdi “burial places” (kapu vietas), aizstāti ar vārdiem “beautiful places” (skaistas vietas).
Patriots ar Georga lentīti pie krūts
“Centra partija” ir salīdzinoši mazāk zināms politisks veidojums. Tā dibināta vēl 2005. gadā un, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, tās valdē šobrīd ir Normunds Grostiņš, Aigars Zariņš un Andžejs Ždanovičs.
Līdz šim politiskais spēks nav guvis aprakstīšanas vērtus panākumus vēlēšanās.
Partija publiski iestājas par tradicionālām vērtībām un līdz šim ir pozicionējusi sevi kā patriotus, taču internetā nebūs īpaši grūti atrast informāciju, kas liecina par pretējo, piemēram, no visiem biedriem zināmākā, aktīvākā Normuda Grostiņa bildi, kur viņam pie krūtīm piesprausta Georga lentīte:
Viņš ir zinātnes aprindās nezināma Latvijas Nākotnes pētījumu institūta valdes priekšsēdētājs, nomainījis ne vienu vien partiju, vadījis “Eiroskeptiķus”, tad pieslējies “Rīcības partijai”, pēc tam īsu laiku – Ingunas Sudrabas “No sirds Latvijai”, kurai pārmet saikni ar Krievijas polittehnologiem.
Kā zināms, citu ar “Rīcības partiju” saistīto aktīvistu – Ruslanu Pankratovu – pērn aizturēja Valsts drošības dienests (VDD). Iemesls – aizdomas par darbībām Krievijas interesēs.
Īsumā – Pankratovs pērn devās teju vai īstā Krievijas propagandas mediju tūrē, stāstot, cik slikti viss ir Latvijā un izpaužoties arī par Ukrainas tēmu.
Normunds Grostiņš bijis aktīvs kopš jaunības, kura pagāja PSRS norietā. Astoņdesmitajos gados bijis Latvijas Valsts universitātes komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks. Šis vārds atrodams čekas ziņotāju kartotēkā ar segvārdu “Štirlics”.
Tālu no LKS Grostiņš nekad nav bijis. Gluži tāpat kā Krievijas kontrolētajos medijos, arī dažādos LKS publicitātes materiālos viņš tiek dēvēts par “politologu”, lai gan viņam ir vēsturnieka izglītība.
Pērn Grostiņš no LKS kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, nopelnot 15 550 balsis, 1596 plusus un 152 mīnusus.
Latvijas Krievu savienība gājienā protestē pret pāreju uz mācībām latviešu valodā
Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai (LKS) šodien Rīgā bija izdevies pulcēt prāvu skaitu protestētāju pret pakāpenisku pāreju uz mācībām ...
Ždanokas dienas EP krēslā ir skaitītas
Lai arī kādi būtu LKS un “Centra partijas” nākotnes mērķi. Domājams, ka par EP būs jāaizmirst.
Kā zināms, Latvija nevar lepoties ar īpaši cītīgu sabiedrības piedalīšanos EP vēlēšanās, ar ko eksperti arī skaidro valstij nelojālu, nedraudzīgu pārstāvju nonākšanu augstajos, labi apmaksātajos amatos.
Taču Tatjanai Ždanokai, kurai līdz šim viernmēr bija reālistiskas izredzes šādi iekļūt EP, vairs nevajadzētu lolot cerības, ka arī turpmākajos gados EP balsojumos būs iespēja darboties Krievijas interesēs.
Gāžas okupeklis Pārdaugavā
Šodien pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 ...
Saeima 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Augstākā tiesa iepriekš ir konstatējusi, ka Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre.
Grozītajā likumā nu ir noteikts, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
