Vandaļi neatgriezeniski nopostījuši arheoloģisko pieminekli — Veckuldīgas pilskalnu
“Tas ir neatgriezenisks postījums, kura dēļ vēsturiskā informācija vairs nav pētāma,” tā par nesen ļaunprātīgi izbraukāto Veckuldīgas pilskalnu saka arheoloģe Inna Rozentāle. Tas ir lielākais kuršu pilskalns un glabā vēsturi par Kuldīgas pirmsākumiem, vēsta sabiedrisko mediju portāls "lsm.lv".
“Iepriekšējos gadus ir bijuši uzstādītas zīmes un barjeras, bet tās kāds ir pamanījies vienmēr nojaukt. Šobrīd mēs esam atkal atjaunojuši,” stāstīja Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone.
Vandaļi lielākos postījumus nodarījuši pilskalna vaļņa daļā, atstājot tur dziļas rises.
Veckuldīgas pilskalnā kultūrslānis nav biezs. Te cilvēki dzīvojuši jau ap 11. gadsimtu, līdz centrs sāka veidoties tuvāk 13. gadsimta vidū celtajai vācu mūra pilij pie Ventas rumbas, kas ir aptuveni 3,5 kilometru no šīs vietas. Pilskalns glabā liecības par Kuldīgas pirmsākumiem, un 2014.gadā tika atzīts par gada arheoloģisko pieminekli.
Šis ir vislielākais kuršu pilskalns. Ziedu laikos apdzīvots bija ne vien tā plakums, bet arī līdzās izvietotā 1 hektāra lielā priekšpils un 9,5 hektāru lielā senpilsēta, veidojot nozīmīgu saimniecisko centru.
Pilskalns valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts jau 1924. gadā. Te ir arī īpaši aizsargājamā dabas teritorija, vēsta "lsm.lv".
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Jana Mikuļska norādīja, ka, “ļoti rūpīgi izsverot gan postītāja nodarīto kaitējumu, gan arīdzan īpašnieka veiktos pasākumus, tomēr nonācām pie secinājuma, ka administratīvās lietas uzsākšanai šeit īsti pamata nav”.
Kuldīgas novada pašvaldības policijā uzsver, ka atbildība par šādu rīcību ir brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 350 eiro. Līdz šim objekts tika apsekots vairākas reizes nedēļā, bet tagad tas būs iekļauts ikdienas maršrutā.
Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes datiem pērn Latvijā uzsāktas administratīvās lietas par trīs pilskalnu bojāšanu.
