Rīgas Neredzīgo ciemata iedzīvotāji nobažījušies par mitekļu iespējamu zaudēšanu
Rīgas Neredzīgo ciemata iedzīvotāji Juglā ir nobažījušies, ka var zaudēt savus mitekļus, jo pēc likuma izmaiņām vairs nav spēkā beztermiņa nomas līgumi, savukārt Latvijas Neredzīgo biedrības izraudzītā apsaimniekotāja piedāvātie jaunie līgumi daudzus neapmierina, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pirms diviem gadiem pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likums izbeidza beztermiņa nomas līgumu eksistenci. Tieši tādi līgumi par mājokļiem bija noslēgti Juglā izvietotajā neredzīgo ciemā, kurā vēsturiski dzīvo daudzi cilvēki, kuri ir vai nu pilnībā akli vai arī ar kādiem redzes defektiem.
Īpašumi kopš pagājušā gadsimta 20.tajiem gadiem bijuši saistīti ar Neredzīgo biedrību. Padomju gados īpašumus nodeva LPSR Neredzīgo biedrībai un uzbūvēja 12 daudzdzīvokļu ēkas kā redzīgajiem, tā arī neredzīgajiem.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad cilvēkiem bija iespēja izmantot sertifikātus un privatizēt savus dzīvokļus, Juglas neredzīgo ciematā tāda iespēja neesot dota. Šie daudzdzīvokļu nami atradās juridiski neskaidrā statusā - valstij tie netika atdoti, it kā ēkas par savām uzskatīja Neredzīgo biedrība, bet biedrības bilancē tās neuzrādījās. Tomēr 2008.gadā biedrībai izdevies visas ēkas noformēt kā savu īpašumu.
Kā izpētījusi juriste Egita Rolava, tolaik Neredzīgo biedrība Zemesgrāmatas tiesnesim uzrādījusi dokumentus, kas neapliecinot, ka biedrībai būtu tiesības pretendēt uz šīm ēkām, jo vēsturiski padomju gados biedrība bijusi tikai to lietotāja.
"Neredzīgie, vājredzīgi un tie, kas ar viņiem kopā strādāja, viņi bija atbrīvoti no nodokļu nomaksas un uz viņu nodokļu rēķina tika celtas šīs mājas. Faktiski sanāk, viņi ar savu darbu ir nopelnījuši šos nekustamos īpašumus, ieguvuši tāpat tās īres tiesības, kā to savulaik visi dabūja - uz ordera pamata. Bet viņi ir vienīgā grupa Latvijā, kas ir apdalītie. Ja mēs runājam par invalīdu integrāciju, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz īpašumu, tad šiem cilvēkiem šīs tiesības ir atņemtas," pauda Rolava.
Juglas neredzīgo ciemata iedzīvotāji uzskata, ka piedzīvojuši negodīgu attieksmi - viņiem neļāva dzīvokļus privatizēt, bet pastāvējusi noruna un dokumenti, ka visiem vēsturiskajiem šī ciemata iemītniekiem un viņu pēctečiem spēkā būs beztermiņa īres līgumi, taču pirms diviem gadiem Saeima pieņēma jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas noteica, ka līdz 2026.gadam šādi līgumi ir izbeidzami.
Juglas ciemata ēkas apsaimnieko SIA "Strazdumuiža", kuras vienīgais īpašnieks ir Latvijas Neredzīgo biedrība. Pagājušajā gadā uzņēmuma vadībā nācis Ivo Liepiņš, kura vadībā apsaimniekotājs sācis uzstāt uz jaunu īres līgumu slēgšanu.
Pagājušā gada maijā iedzīvotāji brīdināti desmit dienu laikā parakstīt īres līguma grozījumus, pretējā gadījumā piedraudot vērsties tiesā. Daudzi iedzīvotāji iebilduši, jo piedāvātais īres līguma termiņš bijis tikai desmit gadi, jaunās īres maksas - neredzīgajiem 1 eiro kvadrātmetrā, redzīgajiem 2 eiro - esot pārāk lielas, turklāt līgumā iekļautā atruna, ka "Strazdumuiža" katru gadu īres maksu var pārskatīt.
Kā vēsta raidījums, neapmierināto bijis daudz, bet bailēs, ka var pazaudēt iespēju dzīvot savā līdzšinējā mājvietā vai tiesāties, lielākā daļa jaunos līgumu pielikumus parakstīja. Kāda iedzīvotāja informējusi, ka nesen līgumu parakstījusi arī viņa, jo "Strazdumuiža" viņu iesūdzējusi tiesā, draudot, ka 2 eiro vietā viņai liks maksāt 5 eiro un līgums būs spēkā tikai trīs, nevis desmit gadus.
Liepiņš uzskata, ka "Strazdumuiža" savās darbībās ievēro likumus un ar iedzīvotāju šantāžu nenodarbojoties.
Juriste Rolava vietējiem iedzīvotājiem palīdzējusi sagatavot sūdzību ģenerālprokuroram, kur izklāstītas juridiskās nepilnības un iedzīvotāju tiesību pārkāpumi, bet saņemta Jura Stukāna atbilde, ka neko šajā sakarā darīt nevarot. Tagad iedzīvotāji ar juristi plāno gatavot pieteikumu Eiropas prokuratūrai.
"Manuprāt, ja viņiem būtu bijušas tiesības privatizēt, tā būtu cita situācija. Ja viņiem šādas tiesības bija atņemtas, protams, tas ir tāds diezgan liels kāzuss, ka šobrīd viņiem ir tāda ierobežota iespēja pacīnīties par tiem īpašumiem, kas citiem cilvēkiem, iespējams, bija privatizējami. Tā kā nu man grūti teikt, kā Neredzīgo biedrība risina šo situāciju. Es domāju, nekādas šantāžas elementu un piespiedu līgumu noslēgšana nav pieļaujama. Jebkurā gadījumā cilvēki var piekrist tikai vienojoties un abpusēji atrodot labāko risinājumu. Bet skaidrs, ka jaunais īres likums arī pavēris, šīs iespējas palielināt maksas. Es nezinu, kāpēc agrāk nav šis jautājums pacēlies. Acīmredzot cilvēki paļāvās uz to, ka šādi līgumi ir. Un principā viņiem arī uz šo tiesisko paļāvību būtu jāatsaucas, ja viņi šobrīd cīnās par savām tiesībām palikt. Tā, kā es nedomāju, ka viņus varētu izlikt no šiem mājokļiem. Bet, protams, ļoti grūti spriest politiski, jo tie ir juridiski kāzusi, kur katrs gadījums jāvērtē individuāli. Un politiski es tikai varu teikt, ka, protams, ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu pieejamas mājas. Bet juridiski ir jāskatās, vai viņiem bija likumiskas tiesības arī piedalīties privatizācijā. Un, ja nebija, vai visi šie aspekti apakšā ir saprotami un taisnīgi," situāciju vērtējusi labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
