Kādas ir galvenās Egila Levita kļūdas prezidenta amatā? Ko labu viņš izdarījis?

Viņa atzina, ka patlaban Levita izredzes būt par Valsts prezidentu arī nākamos četrus gadus ir lielākas, nekā bija ap gadumiju vai pirms tās, kad likās, ka visi ļoti skeptiski un nekonkrēti izsakās.

Šobrīd redzams, ka atbalstu viņam pauduši gan “Jaunās vienotības”, gan Nacionālās apvienības politiķi. Arī “Progresīvie” pārstāvji nesteidzas ar cita kandidāta atbalstīšanu vai Levita neatbalstīšanu. 

Liela loma personības šarmam

Vērtējot līdzšinējo Levita darbību Valsts prezidenta amatā un analizējot, kāpēc viņš vēl gadumijā bija tik nepopulārs un neiecienīts, Metla-Rozentāle norādīja, ka Valsts prezidenta funkcijas likumā ir noteiktas diezgan lakoniski.

Bieži vien lielākā loma ir tieši prezidenta personībai vai spējai būt harizmātiskam līderim.

Levits vairāk pieturas pie likuma burta

Levits kā jurists, kurš vairāk pieturas pie likuma burta (tas ir raksturīgi juristam), ļoti precīzi zina savu Satversmē noteikto funkciju apjomu. Viņš šīs funkcijas realizē atbilstoši savai un savas komandas sapratnei.

Bet viņam nav raksturīga harizmātiskā līdera izpausme. Viņš vienkārši ir ļoti pragmatisks. Iespējams, viņš darbojas, balstoties savā vācu skolā. Viņš ilgus gadus pavadījis Vācijā, kur birokrātiskam aparātam un valsts pārvaldei nav raksturīgas emocionālas izpausmes formas, politoloģe teica.

Merkeles atturīgā darbība

Viņa atgādināja iepriekšējās Vācijas kancleres Angelas Merkeles darbību. “Mēs neatceramies, ka viņa būtu ļoti emocionāla vai ļoti krāšņa. Es teiktu, ka viņa drīzāk varbūt pašās karjeras beigās atļāvās nedaudz vairāk kaut kādas ārējas izpausmes formas.

Patiesībā viņa vienmēr bija, kā mēs sakām, atturīgi nemanāma. Ar viedokli, bet ļoti minimāli akcentējot personības vai harizmas lomu.

Cilvēki meklēja emocionālo atbalstu

Es domāju, ka to mēs kā cilvēki, daļa sabiedrības gaidījām no Levita kunga, īpaši tāpēc, ka bija visi grūtie periodi: kovida pandēmija, enerģētiskā krīze un karš. Protams, emocionāli cilvēki jūtas diezgan iztukšoti, un brīžam ir pietiekami grūti. Līdz ar to viņi, iespējams, meklē emocionālo atbalstu prezidenta tēlā.

Tas varbūt ir bijis tas, kas Levita kungam nav līdz galam izdevies – rast emocionālo kontaktu ar sabiedrību.”

Noniecinot prezidentu, mēs noniecinām arī savu valsti

Jautāta, kas Levitam pēdējos četros gados izdevies labi, Metla-Rozentāle sacīja, ka viņa nav no tiem cilvēkiem, kas kritizē Levitu. Viņai nepatīk tendence, ka ļaudis tik ļoti noniecina savu Valsts prezidentu.

“Ja mēs viņu paši noniecinām publiskajā telpā tik ļoti, tad jau mēs paši savu valsti noniecinām, mēs paši sevi noniecinām un zināmā mērā pazemojam. Tāpēc domāju, ka tas nav korekti.”

Starptautiski Levits ir augstu novērtēts

Viņa norādīja, ka mēs Latvijā iekšēji neredzam, bet starptautiski ļoti novērtē Levita ārpolitisko darbību. Tā ir viena no prezidenta pamata funkcijām. “Viņš tiešām ārpolitiski, starptautiski tiek atzinīgi un augstu novērtēts dažādās starptautiskās organizācijās, starptautiskos pasākumos, kuros viņš iesaistās un reprezentē Latvijas pozīciju.

Tur visur viņš tiek vērtēts atzinīgi kā profesionālis. Arī sadarbībā ar citu valstu prezidentiem. Starptautiskajā arēnā viņa vērtējums ir krietni augstāks, nekā bieži vien Latvijā mēs izsakāmies par viņu.”

Levits pieslēdzās arī iekšpolitiskās krīzēs

Politoloģe arī vērsa uzmanību, ka bija situācijas, kad kovida periodā valdība bija uz sabrukšanas robežas. Piemēram, sašķīda "KPV LV", ministri aizgāja no valdības. Vēl bija arī citi posmi, kuros likās, ka ir iestājusies pilnīga politiskā krīze.

“Bet tie bija tādi mirkļi, kad Levita kungs pieslēdzās, pauda skaidru savu nostāju, atbalstu [valdības vadītājam] Kariņa kungam, stiprināja viņu un ļāva atkal nodrošināt līdzsvaru starp parlamentu, Ministru kabinetu, samierināt savā starpā ministrus un dažādu partiju pārstāvjus. Tajā brīdī viņš pildīja mediatora funkciju.”

Levit

Viņš nedrīkst pārņemt Ministru kabineta sēžu sasaukšanu

Dažkārt dzirdami jautājumi, kāpēc viņš regulāri nesasauc Ministru kabineta sēdes. Patiesībā Valsts prezidents to dara tikai ārkārtējās situācijās. Viņš nedrīkst pārņemt Ministru kabineta sēžu sasaukšanu, tā nav viņa funkcija saskaņā ar likumu.

Viņš ir kā līdzsvarojošais faktors, kurš kritiskos brīžos palīdz pusēm – likumdevēja varai, izpildvarai un tiesu varai – savstarpēji saprasties.”

Levits centās būt viens no konflikta risinātājiem

Metla-Rozentāle atgādināja, ka tad, kad Sanitu Osipovu neapstiprināja Augstākās tiesas tiesneses amatā, izveidojās konflikts starp parlamentu un tiesu varu. Tur Levits centās būt viens no konflikta risinātājiem.

“Es teiktu, ka viņš savas likumā noteiktās funkcijas pilda ļoti korekti. Jautājums ir par to, ka, iespējams, daļa sabiedrības prezidentā redz kaut ko vairāk nekā tikai likumā noteiktās funkcijas.”

Ir jāsaprot, ka dažādas sabiedrības grupas savās gaidās ieliek atšķirīgas vēlmes. Piemēram, intelektuāļi gaida kaut ko atšķirīgu nekā citas sabiedrības grupas. “Ļoti grūti vienai personai spēt attaisnot visu dažādo sabiedrības segmentu ekspektācijas. Tas ir liels izaicinājums.”

Atmiņas par skaistajiem Ulmaņlaikiem

Mēs kā sabiedrība no Valsts prezidenta gaidām kaut ko vairāk, nekā noteikts likumā. Iespējams, tas saistīts ar mūsu vēsturisko atmiņu par mītiskajiem Ulmaņlaikiem, kurus sauc par skaistiem laikiem, kad Latvijā bija viens gudrais vadītājs.

Mēs mēdzam aizmirst, ka tur bija arī autoritārisma periods, kas ir pilnīgi nepieņemams mūsdienu demokrātiskajā pasaulē. Mēs zinām, pie kā noveda autoritārisms, mēs redzam Ungārijas iezīmes un Krievijā notiekošo.

“Dažkārt mums gribas spēcīgu līderi, bet patiesībā parlamentārā valstī prezidentam nav paredzētas vienpersoniskas varas tiesības. Viņš vairāk ir mediators, kas atrodas pa vidu un mēģina ap sevi pulcēt pārējos trīs galvenos varas atzarus,” politikas vērotāja teica.