Ko nozīmē "Jaunlatvijas" veidotāju solījumi pārcelties uz Fidži? Norāda par krāpniecības pazīmēm

Kā vēsta portāls "lsm.lv", uz raidījuma "4. studija" lūgumiem sniegt kaut nelielu interviju par cēlo projektu "Jaunlatvijas" cēlēji neatbildēja. "4. studijai" interesēja, kāda būs elementārā sadzīve – ceļi, elektrība, medicīna, ugunsdzēsēji, policija, skolas, bērnudārzi, darbs, veikali ar ikdienas precēm. Atbildi sameklēt nebija iespējams.

Mājaslapa vēsta, ka internets tiks nodrošināts, bet – vai tādā apjomā, lai varētu mācīties un strādāt attālināti no tālās pasaules malas? Tā kā "Jaunlatvijas" pārstāvji uzskata, ka prese viņus nomelno, un ar žurnālistiem viņi nekomunicē, atbildes raidījums meklēja pie zemes pārdošanas un naudas ieguldīšanas ekspertiem.

"Atverot mājaslapu, ko mēs redzam – kļūsti par vienu no "Jaunlatvijas" atbalstītājiem, un ir opcija ziedot vai investēt. Ko nozīmē ziedot un ko nozīmē investēt? Ja kāds ļoti vēlas ziedot kādam, to, protams, vienmēr var darīt, bet pašam ir jāuzņemas atbildība un jāsaprot tās konsekvences, kas šādam ziedojumam ir. Vai jūs tiešām no šīs naudas vēlaties šķirties uz visiem laikiem," skaidroja SIA "Latio" Juridiskās daļas vadītāja Mārīte Lipša. 

"Šajā gadījumā mēs redzam daudzas krāpniecības pazīmes, un mēs neredzam to, ka iedzīvotājs, kurš veicis šo darījumu, tiešām ir kaut kādā veidā aizsargāts par to, ka šis darījums var nenotikt un tas cerētais var netikt saņemts," uzsvēra Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše. "Līdz ar to mēs, protams, iedzīvotājus aicinām nekādā ziņā neiesaistīties darījumos, kur viņiem nav pilnīgi skaidrs, ka ir kaut kas, kas viņus aizsargā."
"Jaunlatvijas" veidotāju solījumi, ka uz salas nebūs skaidras naudas, bet tikai virtuālā nauda – kriptovalūta – arī liek aizdomāties, ja nav pat skaidrs, cik pieejams tur būs internets, bez kura norēķināties nevarēs.

Tomēr jāatzīst, ka sabiedrībā eksistē kopienas, ko kādas valsts pilsoņi izveidojuši citā valstī. Taču atšķirībā no "Jaunlatvijas" piedāvājuma tas notiek tepat – Eiropas Savienībā, kur sevi juridiski var pasargāt un kur jau ir civilizācija un infrastruktūra.

Ja aizkustinājis stāsts par jaunu dzīvi "Jaunatvijā", der aizdomāties – kā nokļūsiet tik tālu un kā sāksiet dzīvot nekurienē. 

"Pirmkārt, tas ir kaut kur ļoti tālu un nezināmi. Arī no juridiskās prakses, vislabāk tādas siltas vietiņas apskatīties tepat Eiropas Savienībā. Un šeit ir kaut vai tās pašas Kanāriju salas, Madeira. Tātad ir tādas vietas, kur ļoti daudzi latvieši šobrīd izvēlas gan pārziemošanai savas vietas, un tur juridiski tu esi aizsargāts. Otra lieta ir vienmēr aizsniedzamība, un šajā gadījumā mums uz šo Fidži salu nav tiešā reisa. Kaut kur tālu, nezin kur, gandrīz vai ar kosmosa kuģi jādodas uz turieni. Tas nav prātīgi," atzina portāla "Travelnews.lv" direktors Aivars Mackevičs. 

Visbeidzot jāņem vērā vēl kāds būtisks fakts – šis nav Latvijas uzņēmums, un, ja darījums nenotiks, tad visai grūti būs pierādīt savu taisnību.

"Šis uzņēmums ir reģistrēts Apvienotajā Karalistē, tā nav Eiropas Savienība, tā ir pret Latviju uzskatāma par trešo valsti. Kādas regulas Apvienotā Karaliste ir paturējusi spēkā un kādas ievēro – tātad cilvēkam būtu jāiedziļinās šajā jautājumā. Tā ir pilnīgi cita jurisdikcija," skaidroja Lipša. 

"Jaunlatvijas" idejas autors ir Ernests Rieksts, kuru apsūdz Merķeļa ielas hosteļa ugunsgrēkā. Eksperti brīdina par iespējamu krāpšanu.

Pēc Merķeļa ielas hosteļa ugunsgrēka policija aizturēja kopumā sešus cilvēkus, taču vēlāk aizdomās turētā statusā palika divas personas, tostarp uzņēmējs Ernests Rieksts, jo pret pārējām personām kriminālprocess izbeigts.