Bērniņa tuvinieks veic seksuālu noziegumu. Riskam pakļautas vairākas bērnu grupas
Domājot par bērniem, kuri ir pakļauti iespējai ciest no dzimumnozieguma, ir svarīgi apzināties riskus un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai apdraudējuma riskus mazinātu. Lielākam riskam ciest no dzimumnoziegumiem ir pakļauti pirmsskolas vecuma bērni, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām (piemēram, garīgās attīstības traucējumiem), bērni, kuri jau cietuši no dažāda veida vardarbības, un bērni, kuri dzīvo nelabvēlīgā sociālā vidē. Diemžēl pāri darītāji visbiežāk ir bērnam pietuvinātas personas.
Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane, kura piedalās arī cietušo bērnu pratināšanā, intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka šādus bērnus arī meklē vainīgās personas, kuras daudz vieglāk spēj piekļūt šādiem bērniem, kā arī daudz vieglāk spēj uzrunāt šādus bērnus un pierunāt dažādām seksuāla rakstura darbībām.
Būtiska loma ir arī videi, kur var tikt veikts dzimumnoziegums.
Diemžēl tās ir bērnam pietuvinātas personas
Policijā zināms, ka galvenokārt dzimumnoziegumi tiek veikti no bērnam pietuvinātu personu puses un tie notiek vidē, kurā bērns uzturas un kura nav bērnam droša.
Lielu daļu dzimumnoziegumu veic pilngadīgas personas, kuras nav agrāk tiesātas par dzimumnoziegumu izdarīšanu. Savukārt aptuveni 10% no visiem dzimumnoziegumiem veic nepilngadīgas personas, proti, jaunieši vecumā no 14 līdz 18 gadiem.
Gan mājās, gan internetā
Dzimumnoziegumi tiek veikti gan reālā vidē, gan tiešsaistē. Reālā vidē dzimumnoziegumi pret bērnu tiek veikti galvenokārt mājās un dažādās institūcijās.
Savukārt tiešsaistē dzimumnoziegumi tiek veikti dažādās sociālās platformās, kuras bērni apmeklē un lieto.
Seksuālā pavedināšana sākas ar komplimentiem un sirsniņām
Varmāka bērnam izsaka komplimentus internetā un sūta dažādus pozitīvus simbolus, piemēram, sirsniņas, smaidiņus, puķītes.
Tādēļ arī bērni iesaistās šajā komunikācijā, nedomājot, ka vēlāk šī pozitīvā saziņa pārvērtīsies draudos un šantāžā.
Trūkst prasmes sevi pasargāt
“Kriminālprocesa laikā (parasti pēc bērna nopratināšanas) pārrunājam ar vecāku un bērnu interneta lietošanas riskus. Daļa bērnu joprojām līdz galam nav izpratuši, ka cietuši no nozieguma, tādēļ arī emocionālā jomā viņiem netiek konstatētas grūtības. Šajās situācijās ir svarīgi ar bērnu pārrunāt interneta lietošanas drošību.”
Ir arī bērni, kuri policijā nonāk atkārtoti, jo vairākkārt piedzīvojuši seksuālus noziegumus tiešsaistē. Tas liecina, ka bērnam joprojām nav izpratnes par seksuāliem noziegumiem internetā un prasmes, kā sevi pasargāt.
Jādomā par vides drošību
Runājot par institūcijās esošajiem bērniem, Landmane vērsa uzmanību, ka jebkurā institūcijā, kurā atrodas viegli seksuālai vardarbībai pakļaujami bērni un bērni, kuriem ir risks veikt dzimumnoziegumus, turklāt viņi uzturas kopā, ļoti jādomā par vides drošību.
“Mēs saņemam izskatīšanai arī iesniegumus (paldies iestādēm, kuras neslēpj šos gadījumus) par seksuālu vardarbību, kas notiek institūcijās. Ir ļoti jādomā par vides riskiem. Protams, arī institūcijās, kur par vides drošību tiek ļoti domāts, notiek dzimumnoziegumi. Visur izstāvēt klāt, protams, nevar.”
17 gadus vecs pusaudzis uzturas vienā istabā ar sākumskolas vecuma bērnu
Kādiem vides riskiem jāpievērš uzmanība? “Piemēram, manā pieredzē bijusi situācija, ka skolā, kur bērni paliek pa nakti, vienā istabā salikts kopā mazs bērniņš ar garīgās attīstības traucējumiem un 17 gadus vecs pusaudzis, kuram ir uzvedības traucējumi un par kuru jau ir informācija, ka viņš pārkāpj robežas un seksuāli vēršas pret mazākiem bērniem.
Šāda situācija ir “bumba ar laika degli”. Šajā situācijā nav jautājuma, vai tiks veikts dzimumnoziegums, bet ir jautājums, kad šis noziegums notiks.
Arī bērni ar garīgās attīstības traucējumiem cieš
Joprojām pastāv stereotips: ja dzimumnoziegumā iesaistītās personas ir ar garīgās attīstības traucējumiem, tad seksuāla rakstura darbības nav vardarbīgas. Tā tas nav!
Runājot ar bērniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, ir vērojamas dažādas sekas saistībā ar piedzīvoto noziegumu. Turklāt pastāv risks, ka šādi bērni var kļūt vardarbīgi arī pret citiem bērniem.”
Vērtē arī darbinieku atbildību
Policijas pārstāve akcentēja, ka situācijās, kad dzimumnoziegums ir veikts institūcijā, likumsargi vērtē arī institūcijas pārstāvju atbildību.
“Ja kāds bērns institūcijai ir uzticējis savu seksuālās vardarbības pieredzi, tad institūcijai ir atbilstoši jārīkojas, tostarp jānodrošina, lai visi bērni būtu drošībā un seksuālā vardarbība pret bērniem no citu bērnu puses neatkārtotos.
Gadījumos, kad institūcijas atbildīgās personas nav atbilstoši rīkojušās, policijai var nākties vērtēt arī konkrēto personu atbildību. Konkrētajā situācijā var tikt vērtēts, vai šīs personas zināja, ka tur ir lielāks puika, kas ir seksuāli vardarbīgs pret apkārtējiem; ja zināja, ko viņi darīja; kā to novērsa; kāpēc joprojām turpināja likt vienā istabā.
Varu teikt, ka ir svarīgi laicīgi risināt šos jautājumus. Ja tie laicīgi netiek risināti, tad konkrētās situācijas var novest pie noziegumiem un to atkārtošanās.
Ja bērnam nepatīk seksuāla rakstura piezīmes
Ja bērni ir vērsušies pie darbiniekiem, kaut vai runājuši par augsta riska situāciju, piemēram, bērnam nepatīk, ja kāds institūcijas pārstāvis viņam izsaka seksuāla rakstura piezīmes, to nevajadzētu atstāt bez ievērības!
Agri vai vēlu tas apaug ar vēl kādu informāciju, interpretācijām un beigās ar institūciju atbildīgo personu sēdēšanu uz apsūdzēto sola. Arī tādi gadījumi ir. Šādās situācijās svarīgākais ir laicīgi atpazīt riskus un darīt visu, lai konkrētās situācijas neeskalētos un atsevišķos gadījumos nebeigtos ar noziegumu.”
Ja būtu vairāk domāts par riskiem, nenonāktu līdz noziegumam
Vai joprojām ir gadījumi, kad institūciju pārstāvji slēpj seksuālos noziegumus? “Mēs nezinām par slēpšanu, bet ir bijuši kriminālprocesi, kur izmeklēšanas laikā tiek konstatēts, ka informācija [par iespējamiem seksuāliem noziegumiem] kaut kad iepriekš jau ir bijusi zināma institūciju personālam. Iespējams, ja par šiem riskiem būtu atbilstoši domāts, tas nebūtu nonācis līdz noziedzīgam nodarījumam.”
Ja iestādes vadītājs saņem signālu par iespējamu seksuālu noziegumu, ir atbilstoši jāreaģē, nevis jāmēģina šo informāciju “paslaucīt zem paklāja”. “Ir jāuzklausa un jārisina. Tā ir institūcijas pārstāvju atbildība.
Domāt gan par iespējamiem upuriem, gan pāridarītājiem
Manuprāt, ir svarīgi saistībā ar seksuāliem noziegumiem laicīgi pamanīt riskus un augsta riska situācijas. Algoritmi ir tik saprotami! Dzimumnoziegums noteikt neaizsargātā vidē, kur satiekas potenciāli cietušais ar potenciāli vainīgo.
Vajadzētu darīt visu, lai novērstu augsta riska situācijas, kur bērni, kuri ir pakļauti iespējai ciest no dzimumnozieguma, ir viegli pieejami personām, kurām ir risks veikt noziegumu pret bērnu. Ir rūpīgi jāizvērtē arī vides riski un jādara viss iespējamais, lai vide, kurā bērns uzturas, ir droša.”
Skolotāja joki par seksuālām tēmām var beigties slikti
Laika gaitā policija saņēmusi arī iesniegumus par pedagogiem, kuri it kā veikuši seksuāla rakstura noziegumus pret bērniem, kuri mācās vispārizglītojošās skolās.
Šādās situācijās pedagogi galvenokārt tiek vainoti seksuāla rakstura komentāru izteikšanā un skolēnu intīmo vietu aizskaršanā. Šāda skolotāja uzvedība parasti skolā jau ir pamanīta un pieņemta kā konkrētajam skolotājam raksturīga.
Svarīgi saprast, ka skolā mācās dažādi bērni un katrs bērns dažādi uztver skolotāja izteiktos komentārus un nepieņemamo uzvedību. Vienam tas var radīt īslaicīgas neērtības, bet citam jau nopietnas emocionāla rakstura grūtības, nevēlēšanos apmeklēt konkrētā mācību priekšmeta stundas. Laicīgi nereaģējot uz skolotāja nepieņemamo rīcību, arī šādas situācijas var beigties ar skolotājam notiesājošu spriedumu, eksperte teica.
