Bīstamākā situācija pēdējo četrdesmit gadu laikā: kā rīkoties plūdu gadījumā?

Kas tas ir – par daudz ūdens

Klimata speciālisti uzskata, ka pilnīgi izslēgt plūdu notikšanu var tikai tuksnešos, jo visās citās vietās ar normālu klimatu un reljefu, tie ir iespējami ar lielāku vai mazāku cikliskumu. Plūdus pēc to apmēra dala četrās grupās. 

Zemie plūdi ir raksturīgi līdzenumu upēm un vērojami aptuveni reizi 10 – 15 gados. Applūstošās teritorijas nav pārāk plašas, tādēļ pēc attiecīgu prognožu saņemšanas un sagatavošanās, tie daudzu cilvēku dzīvi būtiski neietekmē. Šī grupa Latvijai ir visraksturīgākā.

Augstie plūdi arī ir raksturīgi līdzenumu upēm un notiek reizi 20-25 gados. Tad ūdens appludina ievērojamas upju ieleju platības, būtiski ietekmē iedzīvotājus un atsevišķos gadījumos ir nepieciešama arī daudzu cilvēku evakuācija. Šādā situācija var rasties gadījumā, ja ūdens pārraus gar upi izbūvēto dambi Jēkabpilī. 

Izcili plūdi gadoties reizi 50 – 100 gados - tad zem ūdens nonāk vismaz 50% konkrētas teritorijas, atsevišķas pilsētas un apdzīvotas vietas. Nepieciešama arī masveidīga iedzīvotāju evakuācija.

Šādi plūdi vairāk raksturīgi vietās, kur ir kalnains apvidus un tādus gadsimta sākumā reizē pieredzēja vairākas Eiropas valstis. Latvijā kas tāds varētu gadīties situācijā, ja kas katastrofāls notiktu ar Daugavas spēkstaciju dambjiem.

Katastrofālu plūdu varbūtība ir visai zema, jo tad ir reizē jāapplūst vairāku upju sistēmām un ūdenim jāpārklāj milzīgas teritorijas – tie būtu, kā “grēku plūdi” atsevišķā kontinentā. Par šādiem plūdiem var uzskatīti 1887. gada plūdus Huanhe upē Ķīnā, kad bojā gāja 900 tūkstoši cilvēku un turpat notikušos plūdus 1931. gadā, kad dzīvības zaudēja 3,5 miljoni iedzīvotāju. 

Tiesa gan, šāda veida plūdi nesākas vienā dienā un tuvojošās briesmas var visai laicīgi prognozēt. Tas gan nav iespējams, piemēram, dambju avāriju gadījumos vai cunami izsauktos plūdos. 

Ko rāda Latvijas plūdu vēsture

Visu Latvijas līdz šim lielāko plūdu vēsture rāda, ka to cēlonis vienmēr ir bijusi Daugava un pirmie plaša mēroga plūdi ir datēti ar 1358. gadu. No tā laika, katrā gadsimtā ir pamanāmas  vidēji trīs dabas kataklizmas. Piemēram, par 1709. gadā notikušo plūdu apmēriem vēl šodien liecina Doma baznīcas sienā iecirstā atzīme – tā ir 4,68 metrus virs jūras līmeņa – aprakstos gan ir minēti arī augstāki līmeņi, taču to atzīmes nav saglabājušās.

Rīga gan ir raksturīga arī ar to, ka plūdus varēja izraisīt arī no jūras ieplūstošs ūdens spēcīgas vētras rezultātā. Aizvadītajā gadsimtā vien uzskaitīti astoņi pamatīgu plūdu gadījumi un interesanti, ka seši no tiem bijuši laikā līdz 1931. gadam.

Uzbūvētās hidroelektrostacijas Daugavas raksturu ir daļēji savaldījušas, taču astoņdesmito gadu sākumā  plūdos Jēkabpilī ūdens līmenis (pēc dažādiem datiem) ir sasniedzis 8,5 – 10 metrus virs jūras līmeņa, un evakuācijai tika pakļauti vairāki tūkstoši cilvēku. Latvijā tomēr reljefs ir relatīvi līdzens, sniega, nokrišņu daudzums un ledus iešana daudz vai maz prognozējama, tādēļ iespējamo plūdu situācijai ir iespējams savlaicīgi sagatavoties.

Kā gatavoties plūdiem

Prognozēto plūdu teritoriju iedzīvotājiem noteikti nevajadzētu gaidīt pēdējo brīdi, un, sēžot uz mājas jumta gaidīt ūdens parādīšanos – tad ķert un grābt pirmo, kas pagadās pa rokai un ļauties juceklīgai evakuācijai. Lai savlaicīgi saprastu, ko darīt, ir jāseko līdzi masu saziņas līdzekļos pārraidītajai informācijai.

Jēkabpilī šobrīd ir izvietotas papildus trauksmes sirēna, kas draudu gadījumā tiks iedarbinātas. Ieteicams jau savlaicīgi vērtīgākās mantas un mājdzīvniekus pārvietot pie radiniekiem vai draugiem uz drošiem rajoniem. Visas tās mantas, kuras aizvest nevar, bet kuras ūdens var sabojāt, kā sadzīves tehniku un mēbeles, jāpārvieto uz mājas augšējiem stāviem vai bēniņiem.

Ja saņemat paziņojumu par ūdens tuvošanos, tad vispirms atslēdziet gāzi, ūdensvadu un elektrību, kā arī nodzēsiet uguni krāsnīs. Cieši aizveriet logus un durvis, vajadzības gadījumā papildus to aizsitot ar dēļiem vai finieri. Ja ir iespējams, mēģiniet nodrošināt pret ūdens iekļūšanu dzeramā ūdens akā. 

Ņemiet līdz siltās drēbes, zābakus, segas, ūdensdroši iesaiņotus personu apliecinošus, kā arī citus svarīgus dokumentus, naudu un vērtslietas. Tāpat ūdensdrošā iepakojumā būtu jāievieto maksimāli uzlādēti mobilie telefoni. 

Sagatavojiet līdzņemšanai pirmās nepieciešamības aptieciņu un sevišķi gadījumā, ja kādas hroniskas kaites gadījumā ir nepieciešami medikamenti ikdienas lietošanai. Arī ikdienas lietošanai paredzētie higiēnas līdzekļi būs visnotaļ noderīga lieta. 

Ko darīt straujas un neprognozētas ūdens līmeņa celšanās gadījumā

Kaut arī Latvijā ir relatīvi maz vietu, kur tāda situācijā var veidoties, taču daži gadījumi, piemēram, Ogrē iedzīvotājus ir pārsteiguši nesagatavotus. Ja nu ūdens pieplūst patiešām strauji, ja tad jāpārvietojas un mājas augšstāvu, vienlaikus glābjot, kas glābjams, vai uz tuvāko reljefa paaugstinājumu (ja māja ir izteiktā ielejā).

Speciālisti gan iesaka nepamest māju līdz brīdim, kamēr to nav izsaukusi galēja nepieciešamība. Ja evakuācija vairs nav iespējama un ir jāpārvietojas uz mājas jumta, tad būtu lietderīgi par nelaimi signalizēt ar spilgtas krāsas drēbes gabalu vai apgaismojumu naktī – lielu plūdu gadījumā glābēji noteikti izmantos helikopterus vai dronus apkārtnes pārlūkošanai.

Ierodoties glābēju laivai, vietas tajā ieņemiet bez liekas panikas un steigas, jo tas var beigties ar tās apgāšanu. 

Pēc plūdiem – prātīgi

Atgriežoties savās mājās pēc plūdiem , sevišķi gadījumā, ja ūdens tur ir turējies ilgāku laiku, arī būtu jāievēro vairāki drošības pasākumi. 

Vispirms kārtīgi ir jāveic mājas vizuālā apskate no ārpuses – vai tās sienās un pamatos nav izveidojušās bīstamas plaiss.

Atveriet visus mājas logus un durvis, radot iespējami lielāku caurvēju un tad iznesiet ārā zem kādas nojumes visas izmirkušās mantas, gatavojoties visai ilgam žāvēšanas procesam. Pieslēgt elektrību un gāzi vai kurināt krāsnis, būtu ieteicams pēc tam, kad to visu uz vietas ir apskatījis un pārbaudījis attiecīga profila speciālists. 

Nekādā gadījumā nelietojiet ūdenī pabijušus pārtikas produktus (ja tie nav hermētiski iepakoti), jo jebkuru plūdu gadījumā pastā iespēja, ka ūdens var būt atnesis kādas indīgas vielas, vai bioloģisko piesārņojumu. Ja dzeramā ūdens ņemšanai lietojat aku, kura nav bijusi hermētiski noslēgta, tad tā vispirms ir jāizsūknē sausa un jāsagaida līdz tā piepildās no jauna. Pēc tā arī vajadzētu laboratorijā uztaisīt ūdens analīzi un tikai tad tas būtu lietojams pārtikā.