Neveiksmīgs slepkavības mēģinājums veikts jau 2016. gadā. Informē par nogalinātā Bunkus lietas izmeklēšanā atklāto

Divām personām celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, un, kā jau iepriekš publiski izskanējis, šīs personas ir uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Vienai no šīm personām apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira, un, kā jau iepriekš izskanējis, šī persona ir 1974.gadā dzimis Krievijas pilsonis. Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju, kādu Latvijas iedzīvotāju, nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Lasmanis žurnālistiem neprecizēja, kad persona mirusi.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Likumsargi gan vārdu neprecizēja, taču šī persona, visticamāk, ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Policija arī atklāja, ka izmeklēšanas laikā nebija iespējas identificēt šofera lomu pildījušo personu.

Likumsargi tāpat informēja, ka izmeklēšanas laikā arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā. Izmeklēšanas laikā aptaujātas aptuveni 300 personas un 200 personas kā liecinieki nopratinātas, kā arī veikta apjomīga starptautiskā sadarbība ar apmēram 45 valstīm, īpaši ar astoņām.

No likumsargu stāstītā izriet, ka administratoru šie paši cilvēki jau bija mēģinājuši noslepkavot 2016.gada septembrī, taču toreiz uzbrukums acīmredzot tehniskas kļūmes dēļ cietis neveiksmi, tāpēc nozieguma izpildīšana atlikta un īstenota 2018.gada maijā.

Runājot par 2018.gadā realizētā nozieguma vietas izvēli, Lasmanis vērsa uzmanību, ka tur - Rīgā, Varoņu ielā - nav videonovērošanas kameru un ir labi atkāpšanās ceļi. Administratora pārvietošanās tikusi ilgstoši novērota, lai izdarītu pieņēmumus par viņa ikdienas maršrutiem. Likumsargiem nav informācijas, ka noziegumos izmantotie ieroči bijuši legāli.

Izmeklētāji secinājuši, ka noziegumu motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. "Tāds arī motīvs. Radās nepatika, kā cilvēks veica savus profesionālos pienākumus, tāpēc izlemts par personas likvidēšanu," norādīja Lasmanis. Prokurors gan nekomentēja, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Atlīdzības apmērs par Bunkus slepkavību bija 300 000 eiro. Bauska gan vērsa uzmanību, ka šāda veida lietās nav nerakstītas takses, jo viss atkarīgs no pasūtītāju un izpildītāju vēlmēm.

Tagad prokuratūra turpina pierādījumu apkopošanu un citu pirmstiesas izmeklēšanas darbību pabeigšanu, lai lietu varētu nodot tiesai. Meisters prognozēja, ka, visticamāk, galīgais tiesas spriedums šajā lietā nav sagaidāms īsā laikā. Apsūdzēto attieksme patlaban nav zināma, jo viņiem ir izsniegtas apsūdzība un dots laiks sagatavot savu pozīciju.

Jau ziņots, ka papildus šim kriminālprocesam pieņemts lēmums par vēl divu jaunu kriminālprocesu sākšanu: vienu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, organizētā grupā. Izmeklēšana izdalītajos kriminālprocesos patlaban turpinās.

Uļmans un Babenko ir bijuši biznesa partneri. Bunkus ģimenes pārstāvji Uļmana vārdu jau iepriekš bija minējuši slepkavības kontekstā, turklāt pats Bunkus 2016.gadā bija vērsies policijā par to, ka saņēmis nāves draudus, taču lieta tika izbeigta.

Uļmanam 2016.gadā esot radušās domstarpības ar maksātnespējas administratoru uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietā. Bunkus kā "Rego Trade" maksātnespējas administrators no Uļmana un citiem bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem caur tiesu piedzina vairāk nekā vienu miljonu eiro.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Judins ir pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dibinātas firmas "A.V.V." līdzīpašnieks. Uzņēmuma prezidents tajā ilgus gadus bijis kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Pēc neoficiālām ziņām, Judins pēdējos gados bijis Vaļagina miesassargs un šoferis. Vaļaginu šogad martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.

Oktobrī TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka saistībā ar Bunkus slepkavības lietu oktobra sākumā atstādināts Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš. Pret Kāpostiņu patlaban ierosināta disciplinārlieta, jo konstatētas pazīmes, kas norāda uz iespējamiem nopietniem disciplinārpārkāpumiem.

Patlaban disciplinārlieta turpinās un amatpersona joprojām atstādināta.