NA rīcībspējīgu valdības modeli redz kopā ar "Jauno vienotību" un "Apvienoto sarakstu"

Levits un NA pārrunājuši jomas, kurās valdības veidošanas gaitā jāapspriež uzlabojumu veikšana - tie esot valsts valodas un latviskuma stiprināšanas jautājumi, kā arī ekonomikās attīstības stiprināšana, tajā skaitā, ražošanas un eksportspējas veicināšana, atzīmēja Dzintars.

Tāpat nākamajai koalīcijai nepieciešams panākt vienprātību imigrācijas un valsts pārvaldes jautājumos.

Vislabākās iespējas par to vienoties un stabili strādāt ir JV, AS un NA veidotā valdībā, uzskata politiķis.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ka svarīgas nākamās valdības prioritātes būs ārējā un iekšējā drošība, un šajos jautājumos ar abiem minētajiem topošās koalīcijas partneriem NA esot vienisprātis.

Vaicāts par gatavību runāt par partijas "Progresīvie" (P) pievienošanos koalīcijai, Dzintars norādīja, ka abām partijām esot ļoti būtiskas ideoloģiskās un vērtību atšķirības.

NA līderi jūtot stingru pieprasījumu no partijas biedriem un atbalstītājiem veidot vērtību ziņā savienojamu koalīciju, ko veidotu NA, JV un AS. Dzintars uzskata, ka šo 54 deputātu koalīcija būtu iespējama, un arī no prezidenta neesot saklausīti iebildumi pret to.

NA līderis pauda, ka koalīcijas skaitliskais sastāvs nav vienīgais kritērijs, lai koalīcija nebūtu trausla - būtiska esot arī frakcijas deputātu disciplīna un spēja operatīvi pieņemt lēmumus. "Var būt 60 balsu koalīcija, kura ir tik raiba un iekšēji pretrunīga, ka tā nespēj pieņemt lēmumus, un var būt 54 vai 52 balsis un darboties labāk," klāstīja Dzintars.

Pēc vēlēšanām paustās P pozīcijas politiķis nosauca par mulsinoši līdzīgām NA pozīcijām, tomēr vairāku gadu garumā saklausītie vēstījumi, viņaprāt, ir bijuši "no ekstrēmi liberāliem līdz komunistiskiem", un tas NA atbalstītājiem neļaujot uzticēties P. Ir vajadzīgs laiks, lai izvērtētu partiju, izteicās Dzintars.

Jau vēstīts, ka 14. Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.