Sākta lidostas "Rīga" un "Rail Baltica" dzelzceļa staciju savienojošā pasažieru bagāžas transportēšanas tuneļa izbūve

Ar īpašu konveijeru sistēmu pasažieru bagāžu caur tuneli droši transportēs abos virzienos, savienojot dzelzceļu ar avio satiksmi. Būvdarbi notiek aiz 22. autobusa pieturas pie Biroju ielas, netraucējot satiksmes plūsmai.

"Rail Baltica" būvprojektā lidostas stacijas dienvidu daļā paredzēts izveidot pazemes bagāžas transportēšanas tuneli, kas nākotnē tiks savienots ar lidostas "Rīga" jauno termināli. "Rail Baltica" projektā paredzēts nodrošināt "Air To Rail" pakalpojumu, kas sniegs lidostas pasažieriem iespēju reģistrēt un nodot savu bagāžu citās Baltijas valstu "Rail Baltica" starptautiskajās dzelzceļa stacijās, tai skaitā arī Rīgas Centrālajā stacijā.

Reģistrētā bagāža nonāks lidostas "Rīga" dzelzceļa stacijā, no kuras to tālāk transportēs uz lidostu "Rīga", pasažieriem sniedzot iespēju to saņemt sava galamērķa lidostā. Tas pasažieriem dos dažādas bagāžas reģistrācijas iespējas savam lidojumam, kā arī ļaus izbaudīt braucienu ar vilcienu, neraizējoties par savu bagāžu. Sistēma strādās abos virzienos - no dzelzceļa stacijām uz lidostu un otrādi.

"B.S.L. Infra" izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve norāda, ka sākts darbs pie nelielas, taču būtiskas stacijas infrastruktūras daļas, kas nākotnē būs viens no tiltiem starp gaisa satiksmi ar dzelzceļu. Konkrētajā tehniskajā projektā "B.S.L. Infra" izbūvēs bagāžas tuneļa pirmo daļu, otro daļu noslēdzot lidostai "Rīga" jaunā pasažieru termināļa celtniecības ietvaros.

Tunelī atradīsies bagāžas transportēšanas konveijeru sistēma un inženierkomunikācijas. Viņa skaidro, ka tuneļa celtniecības darbi notiek paralēli citiem darbiem, no kuriem vērienīgākais šobrīd ir ceļu izbūve, lai šogad būtu iespēja pārslēgt satiksmi no esošā P133 ceļa uz jauno pievedceļu apkārt topošajai dzelzceļa stacijas ēkai.

Bagāžas tuneļa celtniecība sākas ar zemes darbiem - būvbedres rakšanu, gruntsūdens līmeņa pazemināšanu un rievsienu nostiprināšanu. Rūpējoties par apkārtējo infrastruktūru, rievpāļus dzīs ar speciālu vibrācijas tehniku. Papildu tam drošības nolūkos speciālisti monitorēs apkārt esošo ēku konstrukcijas. Sagatavošanās procesam noslēdzoties, sāksies betonēšana, piešķirot tunelim tā konstrukcijas formu. Tuneļa pamatni būvēs mainīgā piecu līdz septiņu metru dziļumā, un kopējais tuneļa garums, ko izbūvē "B.S.L. Infra", būs 100 metri.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030. gadam.

Iepriekš bija plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.