Energoresursu patēriņa samazināšanai KM un padotības iestādēs pusi darbinieku nodarbinās daļēji vai pilnībā attālināti
Energoresursu patēriņa samazināšanai Kultūras ministrija (KM) plāno apmēram pusi jeb 1248 darbiniekus no ministrijas un tās padotības iestādēs strādājošajiem, kuru pienākumu izpildei nav nepieciešams veikt darbu klātienē, nodarbināt daļēji vai pilnībā attālināti.
KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule aģentūru LETA informēja, ka klātienes darbs tiks saglabāts tiem darbiniekiem, kuri to nevar veikt attālināti. Tas attiecas, piemēram, uz personālu bibliotēkās un muzejos, kas nodrošina klātienes pakalpojumus, teātru un koncertorganizāciju māksliniecisko un tehnisko personālu, izglītības iestādēs strādājošos, saimnieciski tehniskā atbalsta personālu.
Attālināta darba ieviešanas rezultātā atsevišķas institūcijas plāno samazināt darba telpu apjomu.
KM pārstāve akcentēja, ka Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir izraisījis enerģētisko krīzi, kuras negatīvās ietekmes mazināšanas nolūkos KM un tās padotības iestādes ir iecerējušas virkni pasākumu energoresursu patēriņa samazināšanai.
Lai mazinātu siltumenerģijas patēriņu KM telpās, tiks samazināta siltuma padeve pēc darba laika beigām, brīvdienās un svētku dienās, kā arī netiks lietoti sildītāji telpu papildus apsildei. Vienlaikus elektroenerģijas patēriņa samazināšanai plānots atslēgt ministrijas fasādes un ieejas vārtu apgaismojumu, kā arī ūdens sildīšanas iekārtas tiks darbinātas vienu stundu darba dienās.
KM tiek plānots par 10% samazināt kopējo degvielas patēriņu, optimizējot braukšanas maršrutus un atsevišķos gadījumos sedzot sabiedriskā transporta izdevumus.
Pēc Vizules paustā, vairums KM institūciju jau iepriekšējos gados veikušas energoefektivitātes veicināšanas pasākumus, kurus plānots turpināt, lai samazinātu enerģijas patēriņu, ieviešot LED apgaismojumu, samazinot ventilācijas sistēmu darbināšanas laiku un optimizējot siltumenerģijas patēriņu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Lai taupītu energoresursus, plānots atslēgt fasāžu dekoratīvo apgaismojumu, ierobežot ventilācijas un kondicionēšanas iekārtu darbību, kā arī daļēji vai pilnībā atslēgt ūdens sildīšanas ierīces. Plānots samazināt siltumenerģijas padevi, uzturot minimālās normatīvajos aktos norādītās temperatūras, kā arī ierobežot klātienes darba laiku, neizmantotajās telpās samazinot apkuri līdz tehniski iespējamam līmenim. Sadarbībā ar vairāku KM resora ēku apsaimniekotāju VAS “Valsts nekustamie īpašumi” tiek izstrādāta stratēģija enerģijas patēriņa samazināšanai 2022./2023.gada apkures sezonā.
LETA jau rakstīja, ka augusta sākumā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdeva visiem ministriem un Valsts kancelejai (VK) gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā.
Kā ziņots, valsts, pašvaldības un citi virzās uz enerģijas taupīšanas pasākumu ieviešanu apkures sezonā, jo ir bažas par ierobežotu energoresursu pieejamību. Arī Eiropas līmenī ir vienošanās par gāzes patēriņa samazināšanu vismaz par 15%, turklāt dažādus taupības pasākumus ievieš arī Eiropas Savienības dalībvalstu valdības.