Iespējams, Putins gatavos varas maiņu; pētnieks pieļauj, ka viņu varētu nomainīt Medvedevs
Nevar izslēgt iespēju, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins kādā brīdī gatavos varas maiņu. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka, iespējams, Putinu amatā varētu nomainīt viņam tuvais politiķis Dmitrijs Medvedevs.
“Es pilnībā neizslēgtu iespēju, ka Putins kādā brīdī gatavos pāreju [uz varas maiņu]. Iespējams, viņš nodos varu kāda cita rokās. Tas varētu būt viens no variantiem, kad sankcijas sāks arvien vairāk kost.
Var mēģināt nodod varu kādam mērenākam
Es nesaku, ka tas notiks uzreiz. Tas varētu notikt uz nākamajām vēlēšanām. Varētu būt līdzīga kontrolēta pāreja kā no Putina uz Medvedevu 2008.gadā. Viņš ir pietiekami prominents Krievijas vietējā telpā. Tas varētu būt perspektīvā.
Grūti prognozēt kaut kādus laika periodus, bet nevar izslēgt, ka viņš nodod varu kādam nedaudz mērenākam cilvēkam un tas mēģina veidot jaunu Krievijas tēlu, bet, visticamāk, tikai starptautiskā līmenī.
Krievijā var redzēt, ka varas iestādes ir ar ārkārtīgi stingru tvērienu, opozīcijas nav, neatkarīgu mediju nav. Protams, šobrīd ir grūti runāt par dialogu ar Krieviju.”
Vai tas varētu būt Medvedevs?
Vai nākotnē vara varētu tikt nodota tieši Medvedeva rokās? Pētnieks atbildēja: “Domāju, ka to mēs tāpat uzzināsim tikai pēc tam, kad lēmums būs pieņemts. Potenciāli viens no variantiem var būt Medvedevs. Viņš ir Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, salīdzinoši netipiski redzams ar dažādiem komentāriem viņa amatam, kas nav tik ļoti prominents. Bet tas var arī neko nenozīmēt.”
Ļoti iespējams, ka Putins varu varētu nodot arī kādam ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB) saistītam cilvēkam, kādam, ko mēs tik labi publiski nezinām, bet kas atrodas augstā amatā. “Tie, protams, ir minējumi, kas un kā varētu attīstīties.”
Putins gribēs pārliecību, ka viņa iesākto ceļu turpinās
Andžāns lēsa, ka, nododot varu kādam citam politiķim, Putins pats pavisam neaizies no lielās politikas. “Visticamāk, viņš vēlētos būt pārliecināts, ka Krievijas ceļš, virziens paliks tāds (dažu procentu nobīžu robežās), kāds tas ir tagad uzņemts.”
Viņš norādīja uz varas pāreju Kazahstānā. Tur salīdzinoši nesen, 2019.gadā, bijušais Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs nodeva varu Kasimam Žomartam Tokajevam, kurš tagad ir Kazahstānas prezidents.
Nazarbajevs pats saglabāja Drošības padomes priekšsēdētāja amatu. “Viņš no aizmugures turpināja pieskatīt lietas.” Šī gada janvārī Kazahstānā bija nemieri, par kuriem bija versijas, ka, iespējams, tā bija aizkulišu cīņa par varu. To rezultātā Nazarbajevs zaudēja Drošības padomes priekšsēdētāja amatu.
“Noteikti, ka viņš [Putins] nekur nepaliks aizmugurē. No otras puses, es negribu domāt, ka Putins līdz nāvei vēlēsies turpināt vadīt Krieviju. Kaut kādu izeju droši vien ar laiku meklēs. Bet tie visi ir tikai minējumi un spekulācijas.”
Maza iespēja, ka Putins varētu stāties tiesas priekšā
Vai Putins varētu turpināt vadīt Krieviju (kaut vai neoficiāli), neskatoties uz viņa nodarījumiem Ukrainas karā? Vai tiešām pasaule, Rietumvalstis pieļaus, ka viņš turpinās vadīt Krieviju?
“Domāju, ka ir ļoti, ļoti maza iespēja, ka viņš varētu nonākt tiesas priekšā. Skaidrs, ka valsts institūcijas stingri kontrolē visu, kas notiek Krievijā, opozīcijas nav, prominentākais kritiķis Aleksejs Navaļnijs atrodas cietumā, nesen viņam piesprieda papildus gadus ieslodzījumā.
Grūti redzēt, [kā Putins varētu nonākt tiesas priekšā]. Būtu jānotiek tādai fundamentālai pārmaiņai politiskajā vidē.” Protams, var raudzīties uz piemēriem, kur valstu vadītāji ir tiesāti. Dienvidslāvijas bijušais prezidents Slobodans Miloševičs tika izdots tiesāšanai. Politiķis nomira cietuma kamerā Hāgā, nesagaidot tiesas spriedumu.
Šobrīd Krievijā grūti iedomāties lielas pārmaiņas
“Teorētiski ir iespējams, [ka Putinu tiesā], bet es teiktu, ka tā ir tikai hipotētiska iespēja, ka kaut kas tāds notiek. Parasti valstis sargā savus bijušos prezidentus, ja vien valstī nav notikušas fundamentālas pārmaiņas. Šobrīd Krievijā grūti iedomāties tādas ļoti lielas pārmaiņas.
Neviens no āpuses nopietni nemēģinās šķelt Krieviju. To ir grūti izdarīt. Militāri, protams, Krievija ir lielākā kodolvara pasaulē. Ir maz, kam šķelšana interesē. Daudz ir runāts par to, kas būtu pēc Putina. Ja tā ir kāda potenciāli lielāka viļņošanās Krievijā, nav lielas intereses, ka sākas Krievijas iziršana.
Kas tālāk notiks? Tā bija liela baža, Padomju Savienībai brūkot. Bija uztraukums par kodolieroču drošību un citām lietām. Parasti ir jautājums: kas notiks pēc tam? Ja viens līderis un sistēma kopumā mainās, kas tālāk notiks? Vai nekļūs tikai sliktāk? Kādi konflikti (iekšēji un ārēji) tad var veidoties?”
Esam darījuši ļoti daudz
Ko tas liecinātu par Rietumvalstīm, ja mēs pieļautu, ka Putins turpinātu vadīt Krieviju pēc visa tā, ko viņš izdarījis Ukrainā? Andžāns pauda viedokli, ka Latvija un pārējā Rietumu pasaule ir ļoti daudz darījusi. “Ir ārkārtīgi daudz darīts, gan Krieviju izolējot un sankcionējot, gan palīdzot Ukrainai dažādos veidos.
Ļoti grūti iedomāties, ko vairāk mēs varam izdarīt. Protams, ir jautājums par Krievijas naftas produktu un dabasgāzes pilnīgu aizliegumu Eiropas Savienībā. Bet tie nav viegli lēmumi.”
Pasaulē ir ļoti daudz tirānu
Pasaules ģeogrāfijas kartē varam redzēt, ka “pilna pasaule ir ar tirāniem”. “Dažādās valstīs pie varas ir asiņaini personāži. Slavenākais varētu būt Sīrijas prezidents Bašārs al Asads, kurš ar asinīm ir aptraipījis ne tikai rokas. Viņš un viņa režīms ir izdzīvojis, arī pateicoties Krievijai.
Arī daudzviet citur pasaulē ir represīvas varas iestādes un represīvi līderi. Līdz ar to ir grūti visur visu vērst uz labu. Krievija ir viens gadījums, bet arī citur ir tā. Piemēram, Asads Sīrijā, Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns.”
Redzam, ka Rietumvalstīm ir grūti ietekmēt pat tās valstis, kas ir ievērojami mazākas izmēra, ekonomiskās un militārās ietekmes ziņā nekā Krievija. “Tur arī ir ļoti grūti kaut ko izdarīt.”
Pārmetumi, ka par daudz iesaistījās
Vienlaikus Rietumvalstis ir saņēmušas arī pārmetumus, ka tās pārāk daudz iejaucas kādas valsts iekšējās lietās. Nevelkot tiešas līdzības ar notikumiem Ukrainā, Andžāns vērsa uzmanību, ka par Irākas un Afganistānas kariem Rietumvalstis joprojām saņem kritiku. Irākā tika gāzts tirāns Sadams Huseins, bet masu iznīcināšanas ieročus neatrada. Irāka ieslīga asiņainos iekšējos konfliktos.
Arī bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs joprojām saņem daudz kritikas par iebrukumu Irākā, ka iejaucās pārāk daudz citā valstī un radīja jaunas problēmas.
Turklāt bieži vien starp palīdzību Ukrainai tiek likta vienādības zīme ar atbalstu ASV un citām Rietumvalstīm. Tiek piesaukts arī koloniālisms: kāpēc palīdzēt atbalstīt Rietumu pasaules valstis, kas daudz kādreiz vēsturē darījušas pāri citiem?
Šo argumentu Krievija šonedēļ izmanto tās ārlietu ministra vizītes laikā Āfrikā, meklējot sev starptautisku atbalstu, pētnieks norādīja.
