
"Kāpēc šeit viss ir tik dārgi?" Igaunis Limbažos paliek "uz pauzes" un secina - uz Latviju vērts braukt tikai pēc viena...

"Kāpēc šeit viss ir tik dārgi?" izbrīnījās mans vecākais bērns pēc veikala "Maxima" apmeklējuma Limbažos. Tas nebija vienīgais brīdis, kad mēs bijām pārsteigti par cenām, ceļojot pa Ziemeļlatviju ar mērķi noskaidrot, vai pēc pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanas Igaunijā ir kļuvusi izdevīgāka iepirkšanās pie dienvidu kaimiņiem.
Tā savu stāstu iesāk izdevuma "Maa Elu" redaktore Raina Martinsone. Piedāvājam izlasīt viņas publikāciju par pieredzēto Latvijā.
"Uzreiz atzīšos - man ir grūti salīdzināt cenas: agrāk ikdienas produktu cenas bija kaut kur prātā iegaumētas, bet tagad ik reizi pārsteidz kārtējās izmaiņas.
Vietējo preču priekšrocība
Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis visām precēm ir vienāds - 24 procenti, savukārt Latvijā sistēma ir sarežģītāka. Standarta likme ir 21 procents, un tā tiek piemērota lielākajai daļai pārtikas produktu, kā arī citām precēm un pakalpojumiem.
Samazinātā 12 procentu likme attiecas uz bērnu pārtiku, grāmatām, medikamentiem, viesnīcu pakalpojumiem un centralizēto apkuri. Vēl zemāka - piecu procentu likme - piemērojama tikai Latvijā audzētiem svaigiem dārzeņiem un augļiem.
Mūsu maršruts sākās Pērnavā, un robežu mēs šķērsojām caur Jērcēnu robežpunktu. Pirmo īso pieturu, lai nopirktu ūdeni un uzkodas, veicām Nemmē, veikalā "Grossi".
Uzreiz varu teikt: no visām vietām, kur ceļojuma laikā iepirkāmies, šī izrādījās lētākā. Latvijā mūsu pirmā pietura bija neliels "Top" veikals Mazsalacā. Pēc cenu līmeņa tas atgādināja veikalus dziļāk Igaunijas laukos - salīdzinot ar pilsētas tīkla veikaliem, bija sajūta, ka "viss ir tik dārgs!"
Tomēr atlaižu bija daudz, un akcijas preču cenas bija salīdzināmas ar vidējām pilsētas veikalu cenām Igaunijā. Šeit mēs iegādājāmies tikai nedaudz saldumu jaunākajam ģimenes loceklim.
Ventspilī iegriezāmies pārtikas veikalā "Mego". Sens teiciens, ka Latvijā kafija ir dārgāka nekā Igaunijā, joprojām ir spēkā.
Lai gan arī pie mums kafijas iepakojuma cena ir jūtami pieaugusi, Latvijas cenas joprojām pārsteidz - kafijas cienītājiem Latvijā dzīve nav viegla. Puskilograms "Paulig Classic" maksāja 8,99 eiro (parastā cena - vairāk nekā 10 eiro), tāda paša izmēra iepakojums "Löfbergs" - 15,29 eiro, bet "Jacobs" - 14,49 eiro.
Šokolāde "Laima" (90 grami) ar atlaidi maksāja 2,29 eiro, bet bez atlaides - 3,39 eiro. Lētākā vistas fileja bija nopērkama ar atlaidi par 4,19 eiro/kg (parastā cena - 5,29 eiro/kg).
Krakovas desa, ražota Latvijā (450 grami), tika pārdota par 2,89 eiro iepakojumā (parasti - 3,69 eiro). Kausētais siers (200 grami) maksāja vairāk nekā divus eiro. Lētākais piens paciņā ar atlaidi - 0,87 eiro, parastā cena - 1,09 eiro.
Nākamā pietura bija Cēsīs ar to brīnišķīgo vecpilsētu, kur mūs - ceļotājus no Igaunijas vasaras galvaspilsētas - patīkami pārsteidza kafejnīcu cenas.
Ielu ēdināšanas reklāmas dažādās pilsētās arī liecināja par salīdzinoši pieejamām cenām - vismaz salīdzinot ar cenām Pērnavā.
Var braukt tikai pēc...
Līmbražos nolēmām iegriezties veikalā "Maxima", jo kur gan vēl meklēt pieejamas cenas? "Maxima" ir arī mūsu rajona veikals Pērnavā, tāpēc visiem mums ir labs priekšstats par cenām.
Kā jau raksta sākumā tika minēts, veikals izrādījās pārsteidzoši dārgs, lai gan daži produkti bija pieejami par visai izdevīgu cenu, tāpēc pārtiku vairāku dienu garumā iegādājāmies tieši tur. Piemēram, kilogramīgs rudzu maizes klaips maksāja 99 centus, 300 gramu batons - 39 centus.
Pārsteidza, ka pārtikas veikalos pārdeva vietējas svaigas pupas. "Maxima" veikalā kilograms akcijas laikā maksāja 1,55 eiro (parastā cena - 4,99 eiro).
Ja ceļojuma mērķis ir ietaupīt uz pārtiku, tad īpašas jēgas braukt uz Latviju nav. Taču ar alkoholu ir cita lieta. Laukums pie veikala "Super Alko" pie Ainažu robežpunkta bija pilns ar automašīnām ar gan Igaunijas, gan Somijas numuriem.