Lauku veikalu problēmas pēc jauno alkohola tirdzniecības noteikumu stāšanās spēkā. Vai pagastos gaidāma veikalu masveida slēgšana?

Kāda sociālā tīkla “Facebook” ierakstā pausts: “Es pilnīgi droši varu apgalvot: pavisam drīz sāksies veikalu darba laiku saīsināšana un mazo veikalu slēgšana Latvijas laukos. Nav noslēpums, ka mazie lauku veikali jau gadiem balansē uz izdzīvošanas robežas. Lielākā daļa ienākumu tajos nāk no produktiem ar lielāku uzcenojumu – un tieši alkohols bieži ir tas, kas ļauj šiem veikaliem izdzīvot. Tas, kas ļauj samaksāt pārdevējam algu un noturēt vaļā durvis.

Un ko iegūs lauku cilvēki? Tie, kas dzers – tie tik un tā dzers. Viņi nopirks laicīgi, pirks nelegāli, 100% uzplauks “točku” bizness, tecinās pa kluso, brauks uz kaimiņu ciemu. Viņi atradīs kā. Cietīs tie, kas nedzer. Vecāki cilvēki, kuriem veikals bija vienīgā iespēja iegādāties pārtiku. Vietējie, kas zaudēs darba vietu. Ciemā, kurā vairs vienkārši nebūs kur dzīvot. Kur paliks tikai klusums un tukšas durvis. Cilvēkus nevar izlabot ar aizliegumiem!”

Bankrotēt netaisāmies!

Kopš 1. augusta alkoholu veikalos tirgo no pirmdienas līdz sestdienai no pulksten 10:00 līdz 20:00, savukārt svētdienās – no 10:00 līdz 18:00, tāpat vairs nav atļautas akciju “lielās reklāmas”. “Kas Jauns Avīze” par to iztaujāja vairāku mazo veikalu pārdevējas. Viņas uzsvēra, ka pauž tikai personisko viedokli un savu vārdu nevēlējās publiski nosaukt, jo viņas bez veikalu saimnieku akcepta nevar izpaust “komercnoslēpumus”.

Kolkā vienīgā veikala pārdevēja “Kas Jauns Avīzei” pauda, ka neparedz, ka veikalu varētu slēgt, jo no tā tuvākā bode atrodas gana tālu – 30 kilometrus, un vietējiem veikala slēgšana būtu nepatīkama. Pašlaik veikala darba laiks ir no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā un par darba laika saīsināšanu, iespējams, varētu spriest tikai tuvojoties ziemai, bet tas būtu saistīts nevis ar grādīgās dziras pārdošanas ierobežojumiem, bet gan ar to, ka šai laikā Kolkā samazinās tūristu skaits, kas brauc apskatīt unikālo Kolkasragu un ceļotāji ir liels pircēju skaits. Pirmajās dienās pēc alkohola tirdzniecības ieviešanas gan tirgotājām nācās saskarties ar pircēju agresivitāti un neizpratni. Un ne tikai no vietējo, bet vairāk no ārzemnieku puses, jo viņi neko nezināja par Latvijā ieviestām izmaiņām.

Kāda Dobeles novada pagasta veikala, kurš strādā no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā, tirgotāja, “Kas Jauns Avīzei” teica: “Ne prātā nenāk veikalu slēgt. Visi pielāgosies jaunajai kārtībai, un tad piektdien pirks nevis vienu, bet gan divas pudeles! Ja arī saīsinās darba laiku, tad mūsu pārdevējas būs par to tikai priecīgas, jo būs garākas brīvdienas.”

Savukart kāda maza pārtikas veikaliņa pārdevēja Kurzemē “Kas Jauns Avīzei” pastāstīja: “Mūsu veikals jau vairākus gadus vakaros strādā līdz sešiem vakarā (īsi pirms 18:00 pienāk pēdējais autobuss no pilsētas, tad tā pasažieru pārsvarā arī ir pēdējie pircēji). Strādājam gan jau no paša rīta – astoņiem, jo tad garām mūsu veikalam dodas darbinieki uz gateri un zemnieku saimniecību, viņi pie mums ieskrien nopirkt brokastmaizes, bet ne jau alu un šņabi. Vietējie saulesbrāli sāk parādīties ap pusdienlaiku, kad, pēc visa spriežot, jau izgulējuši iepriekšējās dienas dzērumu. Lai arī peļņa nav nekāda dižā, bet bankrotēt netaisāmies un arī tagad nekādu lielo ietekmi nesagaidām.”

Nāksies pārskatīt veikalu darba laiku, ierobežojumi gaidāmu rezultātu var nedot

Veikalu tīklu, kuriem pieder veikali lauku pagastos, pārstāvji “Kas Jauns Avīzei” teica, ka pagaidām vēl pāragri spriest, vai nāksies saīsināt kādas tirgotavas darba laiku, bet tas visdrīzāk notiks. Par to varēs spriest vien pēc dažiem mēnešiem. Tai pašā laikā par veikalu bankrotiem pašlaik nav domas, kaut gan laiks rādīs kā būs. Vienlaikus daži arī uzsver – lai arī alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteikti ar labu mērķi, tas gaidīto efektu var nedot, kas var izraisīt pārtikas preču sadārdzināšanos.

Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas (veikalu tīkls “Aibe”) attīstības direktors Juris Lamberts: “Jaunās prasības alkohola tirdzniecībai ieviesīs vairākas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, jārēķinās ar to, ka lauku reģionos produkti var kļūt dārgāki, jo noteiktajās stundās būs jāspēj nopelnīt tik, lai samaksātu pārdevējiem algas, komunālos rēķinus un tā tālāk. Alkohola tirdzniecība ieņēmumos veido aptuveni 20-25%, kas ievērojami saruks, samazināto stundu dēļ, kad to drīkstēs pārdot. Otrkārt, cilvēki visdrīzāk sāks veidot uzkrājumus, kas alkohola patēriņu valstī nemazinās. Treškārt, paredzams, ka kritīsies arī valsts nodokļu ieņēmumi, tāpēc paredzams, ka budžets, kas pašreiz ieplānots PVN un akcīzes sadaļās, neizpildīsies.

Lielie veikali droši vien turpinās strādāt, nepārdodot alkoholu pēc noteiktā laika, taču to drīzāk jāuzskata par labdarību nevis ekonomiski pamatotu darbību. Manuprāt, šīs izmaiņas daudziem mazākiem veikaliem liks pārdomāt, vai vispār turpināt darbību, jo nelegālā alkohola pārdošana nekur nepazudīs, bet gan pastiprināsies.

Iedzīvotājiem ir jārēķinās ar to, ka veikalu darba laiks visdrīzāk tiks samazināts līdz tam, kuram būs atļauts tirgot alkoholiskos dzērienus, jo ar piena un maizes pārdošanu nav iespējams nopelnīt pietiekoši, lai samaksātu darba algas, nodokļus un komunālos maksājumus. Kopumā veikalu tīkls “Aibe” atbalsta mērķtiecīgu cīņu ar smago alkoholismu, taču tas būtu jādara sākot ar odekolona dzērājiem un nelegālā alkohola patērētājiem, kurus ieviestās izmaiņas nekādi neietekmēs.”

Veikalu tīkla “Mego” (SIA “Lenoka”) Mārketinga nodaļas vadītājs Aleksandrs Afanasjevs: “Mēs uzmanīgi sekojam līdzi situācijai, un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka noteikumu izmaiņas jau ir būtiski ietekmējušas mūsu reģionālos veikalus. Protams, lauku veikalos, kur apgrozījums ir zemāks un alkoholisko dzērienu tirdzniecība ir liela daļa no kopējā apgrozījuma, jebkuras izmaiņas var radīt papildu izaicinājumus. Taču jāuzsver, ka “Mego” tīklā šādu veikalu nav daudz - lielākā daļa mūsu veikalu atrodas mazpilsētās vai reģionālajos centros. Pašlaik gan nav vērojamas tendences, kas liecinātu par slēgšanām tieši šo izmaiņu dēļ. Svarīgākais būs novērtēt ilgtermiņa ietekmi - to arī darīsim.

Protams, ir mazi veikali, kuros alkohola pārdošanai ir būtiska loma pārdošanas apjomā, īpaši tur, kur ir maz alternatīvu. Tomēr jāatceras viens vienkāršs fakts: pat laukos cilvēki katru dienu pērk pārtiku, mājsaimniecības preces, maizi, pienu, un ne tikai alu vai degvīnu. Un pārtika joprojām veido lielu daļu no apgrozījuma, pat ļoti mazos mazumtirdzniecības veikalos. Alkohols ir daļa no sortimenta. Ietekme būs, to nevar noliegt, un, iespējams, kaut kur būs jāpārskata veikalu darba laiks. Taču to, cik nopietna būs šī ietekme, rādīs tikai dati, un nevis par nedēļu, bet gan par vairākiem mēnešiem.

Mēs cienām valsts lēmumus sabiedrības veselības uzlabošanas jomā. Bet vienlaikus mēs uzskatām, ka būtiski ir vērtēt šādu regulējumu samērīgumu un reālo ietekmi uz dažāda mēroga mazumtirdzniecību - īpaši reģionos. Un uzskatām,  ka arī valstij būs svarīgi sekot līdzi reālajai situācijai un vajadzības gadījumā būt gatavai operatīvi reaģēt.”

“LRM” veikalu tīklu (“Citro” un “Eldo”) valdes priekšsēdētājs Edijs Bergmanis: “Pašlaik mēs cieši sekojam līdzi klientu paradumu maiņai, taču šobrīd vēl nav novērotas tiešas indikācijas, kas liecinātu par nepieciešamību slēgt kādu no mūsu lauku veikaliem. Ir pāragri spriest par likuma ilgtermiņa ietekmi – pilnīgākas sekas varēs vērtēt pēc vairākiem mēnešiem, kad būs redzama stabilāka tendence klientu uzvedībā.

Ja nākotnē novērosim, ka klienti pielāgo savus veikala apmeklējuma laikus atbilstoši jaunajam regulējumam, iespējams, tiks pārskatīti arī darba laiki – piemēram, uzsākot darbu vēlāk no rīta vai slēdzot veikalu agrāk vakarā. Tomēr šobrīd konkrēti lēmumi šajā virzienā nav pieņemti.

Noteikumu ieviešanu šobrīd vērtējam kā neitrālu, taču būtiski uzsvērt, ka to efektivitāte būs atkarīga no to konsekventas un godīgas ievērošanas visā tirdzniecības nozarē. Jau šobrīd esam saskarušies ar gadījumiem, kur klienti mēģina ierosināt alkohola iegādi neatļautajos laikos, tādējādi radot spiedienu uz mazumtirgotājiem. Tas raisa bažas – ja kāds no tirgotājiem izvēlēsies ignorēt noteikumus, tas var radīt negodīgas konkurences risku. Mūsu skatījumā vissvarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem tirgotājiem.”

Veikalu tīkla “top!” Mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte: “Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi veicinās tūlītēju veikalu slēgšanu reģionos. Veikalu tīkls “top!” šobrīd nav slēdzis nevienu veikalu šī iemesla dēļ. Mēs uzskatām, ka vēl ir pāragri izdarīt kategoriskus secinājumus par jauno ierobežojumu ietekmi – gan no uzņēmējdarbības, gan sociālā skatpunkta.
 
Mēs izprotam bažas, kas izskan sociālajos medijos, jo tiešām atsevišķos veikalos alkoholisko dzērienu pārdošana ir nozīmīga daļa no kopējā veikala apgrozījuma, tomēr jāņem vērā arī tas, ka dažos reģionos veikals “top!” ir vienīgā vieta, kur iedzīvotāji var iegādāties pārtiku un ikdienā nepieciešamākās preces, kas ir prioritāte, tāpēc jādomā, kā pareizāk rīkoties šajā situācijā, lai nodrošinātu maksimālu pieejamību mūsu klientiem. Mēs rūpīgi izvērtēsim situāciju, caurskatīsim, cik rentabli ir strādāt svētdienās un kā pielāgot darba laiku individuāli katram veikalam, atkarībā no tā, cik liels ir alkoholisko dzērienu pirkumu īpatsvars un kādās laika stundās. Iespējams, kādu veikalu “top!” svētdienās nāksies slēgt, taču vismaz pašlaik tas netiek plānots.

Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka daļa veikalu, kas atrodas lauku reģionos, arī pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā nestrādāja līdz vēlam vakaram, kā tas ir raksturīgi pilsētās – piemēram, līdz 22:00. Daudzviet veikali tika slēgti jau pāris stundas agrāk, pielāgojoties konkrētās vietas iedzīvotāju paradumiem un pieprasījumam.

Mēs pozitīvi vērtējam pasākumus, kas vērsti uz alkohola patēriņa samazināšanu valstī, un uzskatām, ka reformas mērķis ir atbalstāms, taču paredzam, ka pati reforma būtiskas izmaiņas nesasniegs. Alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi paši par sevi ir simboliski, nevis būtiski instrumenti sabiedrības veselības uzlabošanā. Jāņem vērā, ka cilvēki ļoti ātri adaptējas pie jaunas kartības un šī nav pirmā reize, kad Latvijā tiek pieņemti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Pirms 23 gadiem stājās spēkā grozījumi, kas noteica, ka laika posmā no desmitiem vakarā līdz astoņiem rītā alkohola mazumtirdzniecība ir aizliegta. Lai gan iepriekš alkoholu varēja iegādāties visu diennakti, cilvēki pierada pie jaunās sistēmas, un tā kļuva par normu vairāk nekā 20 gadu garumā. Tagad ir jauni likuma grozījumi, un esam diezgan pārliecināti, ka cilvēki arī šoreiz pielāgosies jaunajai kārtībai pietiekami ātri.

Šajā gadījumā būtiski uzsvērt, ka liela daļa iedzīvotāju, kuri regulāri patērē alkoholu, to dara plānoti, nevis impulsīvi. Ierobežojot tirdzniecības laikus, patērētāji pielāgojas, iegādājoties alkoholu agrāk vai veidojot uzkrājumus. Tādējādi reāls patēriņa kritums netiek panākts, tikai mainās pirkšanas paradumi. Svarīgi saprast, ka alkohola pārmērīgas lietošanas pamatcēloņi bieži saistīti ar tādiem sociālajiem, psiholoģiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem kā depresija, vientulība, bezdarbs, izglītības trūkums un citi. Šie jautājumi nevar tikt atrisināti ar tirdzniecības laika vai reklāmas ierobežojumiem vien.

Citu valstu pieredze, piemēram, Igaunijas un Lietuvas, kur šādi ierobežojumi ir ieviesti, rāda, ka alkohola tirdzniecības laika un reklāmas ierobežojumi tikai minimāli un īslaicīgi ietekmē patēriņu. Bez paralēlas ilgtermiņa izglītojošas un prevencijas politikas šādiem pasākumiem ir maza ietekme. Vienlaikus stingri tirdzniecības ierobežojumi var novest pie tā, ka patērētāji sāk meklēt alternatīvus kanālus, piemēram, nelegālo tirgu.”

Latvijas Tirgotāju savienības (veikalu tīkls “Lats”) komercdirektors Vitālijs Roščins: “Jaunie ierobežojumi var radīt pretēju efektu - cilvēki, iepērkoties alkoholisko dzērienu veikalos, var iegādāties lielākus krājumus, kas rezultātā nozīmē, ka mājās būs vairāk alkohola un tas var tikt arī vairāk patērēts. No ekonomiskā viedokļa - ja, piemēram, 500 veikali Latvijā saīsinātu darba laiku līdz četrām stundām darba dienās un sestdienās un sešām stundām svētdienās, tas varētu atstāt bez darba aptuveni 360 cilvēkus. Ja šādu soli spertu 1000 veikali, bez darba paliktu jau aptuveni 711 cilvēki. Matemātika šeit ir ļoti vienkārša.

Katrs veikals būs spiests pārskatīt un pielāgot savu darba laiku, ņemot vērā faktiskos izdevumus un klientu plūsmu. Ja konkrētā laikā nav pietiekama pircēju apjoma, tad turpināt darbu agrās rīta vai vēlas vakara stundās ekonomiski nav lietderīgi - tas nozīmē liekus izdevumus elektrībai un darbinieku algām.

Pastāv risks, ka šie ierobežojumi var novest pie veikalu slēgšanas. Pēc tirdzniecības datiem par pēdējām septiņām dienām redzams, ka apgrozījums ir samazinājies par 30–50 %, īpaši vakara stundās. Šādas izmaiņas būtiski ietekmē mazākus veikalus, īpaši atkarībā no to lokācijas. Tāpat arī klientu plūsma no rīta un vakarā ir samazinājusies par 30–50 %.”

Kā ir citās Eiropas valstīs?

Daudzās Eiropas valstīs vispār nepastāv alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi (piemēram, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā). Pasaules Veselības organizācijas novērojumi liecina, ka aptuveni tikai trešdaļā Eiropas Savienības valstu pastāv ierobežojumi alkohola pārdošanas stundu ziņā.

Igaunijā alkohola mazumtirdzniecība ir atļauta tikai no pulksten 10:00 līdz 22:00, Lietuvā - no pirmdienas līdz sestdienai no pulksten 10:00 līdz 20:00, bet svētdienās – no 10:00 līdz 15:00.

Somijā vājā alkohola (līdz 8 %) pārdošana notiek tikai no 9:00 līdz 21:00. Stiprākus dzērienus pārdod valsts alkohola veikali “Alko” darbdienās no 9:00 līdz 21:00, sestdienās no 9:00 līdz 18:00, bet svētdienās tie vispār slēgti. Zviedrijā stiprs alkohols (virs 3,5 %) tiek pārdots tikai monopolveikalos “Systembolaget”, kuros to nepārdod sestdienu vakaros un visu svētdienu. Norvēģijā alkohola tirdzniecība ar saturu virs 4,75 % atļauta tikai valsts monopolveikalos “Vinmonopolet”, kurus parasti slēdz jau pulksten 18:00 (darbdienās), bet sestdienās pat agrāk.

Šveicē plānots alkohola mazumtirdzniecību veikalos aizliegt no pulksten 22:00 līdz 06:00. Portugāles centrālajā daļā (“Containment Zone”) veikalos alkohola pārdošana aizliegta no 21:00 līdz 8:00. Spānijas kūrortos (Balearu salās) alkohola pārdošana veikalos aizliegta no 21:30 līdz 8:00. Polijā paredzēts noteikt aizliegumu alkohola pārdošanai degvielas uzpildes stacijās naktīs no 22:00 līdz 6:00. Skotijā (Lielbritānija) alkohola pārdošana veikalos atļauta tikai no 10:00 līdz 22:00.