Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Valdība otrdien pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildus finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā. (Foto: LETA)

Muižniece sola laikus valdībā pieņemt grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos

Sabiedrība
21. jūnijā 23:54 2022. gada 21. jūnijā 23:54
  Jauns.lv / LETA
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) laikus virzīs izskatīšanai valdībā grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, šodien preses brīfingā pēc valdības sēdes solīja izglītības ministre Anita Muižniece (K).

Politiķe skaidroja, ka uzreiz pēc Ministru kabineta noteikumu "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" apstiprināšanas valdībā IZM ir nosūtījusi pašvaldībām informāciju par pieņemto normatīvo aktu, lai kliedētu bažas par jaunās pedagogu atalgojuma mērķdotācijas sadales negatīvo ietekmi.

Muižniece informēja, ka tuvākajās nedēļās valdība skatīs jautājumu par pirmsskolas pedagogu darba algas apjomu, kas paredz, ka pirmsskolas pedagogiem par 40 stundu darba nedēļu zemākā darba algas likme būs 970 eiro, tādējādi izlīdzinot atšķirību starp darba stundas izmaksu vispārējā izglītībā un pirmsskolas izglītībā.

"Valdība strādās arī jūlijā, tādēļ izmaiņas normatīvajos aktos tiks pieņemtas laikus, lai visiem būtu mierīgs prāts," pauda politiķe.

Viņa uzskata, ka šodien valdībā pieņemtie noteikumi ir vēsturiski un tie pavērs iespēju pašvaldībām sakārtot skolu tīklu, kā rezultātā skolēni iegūs kvalitatīvāku izglītību, jo skolās strādās motivēti skolotāji, kuri saņems atalgojumu virs vidējās algas.

Muižniece uzskata, ka jaunais modelis ir laba atbildības balansēšana starp valsti, pašvaldībām un izglītības iestādēm.

"Es ticu, ka šis izdosies, mēs esam ārkārtīgi dāsni un finanšu līdzekļu mums pietiek, taču mums ir jāsakārto skolu tīkls," sacīja ministre. Viņa uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā arī pašvaldības uz savu saimniecību var paskatīties racionālāk, un izdarīt to, ko kaimiņi igauņi izdarīja jau pirms desmit gadiem.

Kā vēstīts, valdība otrdien pieņēma jauno pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķinu un sadales modeli, kas sniegs papildus finansējumu pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā.

Jaunā "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" paredz no šī gada 1.septembra ieviest finansējuma sadales modeli "Skolēns pašvaldībā", kas nozīmēs lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu.

Jaunais modelis nosaka to, ka mērķdotācijas tiks aprēķinātas pašvaldībām, nevis katrai izglītības iestādei, kā tas ir bijis iepriekš. Sekojoši pašvaldībām tiks sniegta lielāka loma izglītības tīklu kārtošanā un pedagogu atalgojumu konkurētspējas nodrošināšanā.

Papildus tiek noteikts, ka pašvaldībām vismaz 7% no piešķirtā finansējuma būs jānodrošina atbalsta personāla nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 15% būs jāatvēl administrācijas darbiniekiem.

Lai motivētu pašvaldības sakārtot izglītības iestāžu tīklu novadā, visām pašvaldībām, kurās ir ticis sakārtots skolu tīkls, kvalitātes piemaksas tikts palielinātas līdz 2,5% no nākamā mācību gada. Savukārt ja skolēnu un skolotāju attiecības būs virs vidējā mērījuma valstī 2022.gadā, tiks nodrošināts 2% papildfinansējums.

Papildus jaunajā finansējuma modelī tiks palielināts valsts ģimnāziju finansējuma apjoms.

IZM skatījumā, izmaiņas nostiprinās trīs prasības pašvaldībām - pirmkārt, pienākumu un atbildību rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu un treškārt, nodrošināt iepriekšminēto finanšu atvēlēšanu atbalsta personām un administrācijas darba samaksai.

Prasība pedagogiem garantēt vismaz zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Kā pamatoja IZM, pašreizējā situācija vāji ietekmē skolu tīklu sakārtošanu un tam sekojošu nepietiekami aktīvu risinājumu meklēšanu skolotāju pilnu slodžu nodrošinājumā. Līdz ar to tiek secināts, ka esošā situācija neveicina būtiskas izmaiņas arī Latvijas skolotāju vidējā darba samaksā.

Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, kad ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu katrai izglītības iestādei.

Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru. Tādēļ esot nepieciešams ieviest jauno modeli "Skolēns pašvaldībā".

Kā ziņots, LIZDA ir paziņojusi, ka aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku. Kā informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība vairāk nerīkos piketus vai gājienus, bet no septembra plānots sākt beztermiņa streiku. Tas nebūšot brīdinājuma streiks, kas notiks noteiktu laiku, bet tas turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas LIZDA prasības.

LIZDA ir izvirzījusi trīs galvenās prasības - sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku 19
“10.klasē es gāju divus gadus, bet 11.klasē mācījos trīs gadus.” Inese atklāj savu neapskaužamo pieredzi
VIDEO: ķīniešu pilots Džou piedzīvo smagu avāriju Silverstounas F-1 posma startā
Pievienot komentāru